“Labs cilvēks, ļoti labs cilvēks,” Trump sacīja par Blēru pirmdien pēc tikšanās ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu. Viņš neko neteica par Blēra pienākumiem vai viņa ieguldījumu plānā.
Tomēr, ja plāns iegūst vilci – būtisku, ja, ņemot vērā neatlaidīgo naidīgumu starp Izraēlu un Hamas, Blērs būtu viens no tiem, kas ir atbildīgākais par tā piegādi. Tas ir pārsteidzošs pagrieziens 72 gadus vecam pensionētam politiķim, kurš kopš tā laika ir izveidojis ienesīgu biznesu, konsultējot valdības, bankas un citus klientus tādos jautājumos kā mākslīgā intelekta pārveidojošais spēks un kurš joprojām ir polarizējošs figūra Tuvo Austrumu jautājumos.
Un tomēr tas pilnībā atbilst Blēra valstsvīru ambīcijām.
“Tonijs jau ilgu laiku ir bijis šajā jautājumā, ierosinot idejas, dažreiz arī šīs idejas metot viņam.
Satterfīlds atgādināja par tikšanos ar Blēru Izraēlā 2024. gada janvārī, kad diplomāti no vairākām valstīm sāka veidot Gazas pagaidu pilnvaras jēdzienu. Pēc viņa teiktā, Blērs bija regulārs Jeruzalemes apmeklētājs, kā arī arābu galvaspilsētas, kur viņam ir plašas saites no septiņiem kvarteta sūtītāja gadiem-diplomātiskā grupa, kas sastāv no Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un Krievijas, kas mēģināja virzīt Izraēlas-palestīniešu miera procesu.
Bidenes administrācijas laikā Blērs devās uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, lai pārdotu savus vadītājus pēc Gazas pēckonflikta plāna. Pēc prezidenta vēlēšanām viņš no valsts sekretāra Antonija Blinkena lobēja lobēšanas sekretāru līdz Jaredam Kušneram, Trumpa dēlam, kurš pirmdien palīdzēja izstrādāt prezidenta paziņoto plānu.
“Viņš tic izšķirtspējas iespējai, un viņš nekad nav bijis tālu no šī jautājuma,” sacīja Satterfīlds, tagad Rīsas Rīsas universitātes Beikera sabiedriskās politikas institūta direktors.
Blēra birojs atteicās apspriest plānu.
Tikai dažiem cilvēkiem ir bijušā premjerministra pilnvaras, risinot šķietami nešķīstošu konfliktu. 1998. gadā viņš palīdzēja vienoties par Lielās piektdienas līgumu, kas beidzās gadu desmitiem ilgu sektantisko vardarbību Ziemeļīrijā. Blēra sabiedrotie sacīja, ka pieredze, kurā viņš ieguva gan Īrijas republikāņu, gan arodbiedrību uzticību, būtu nenovērtējama, lai izveidotu izlīgumu starp Izraēlu un Hamas.
“Tonijs Blērs uzzināja, ka tas ir jādod un jāuzņem; to nevar ņemt,” sacīja Monika Makviljamsa, akadēmiskā un bijušā politiķe, kas bija iesaistīta Lielās piektdienas sarunās, kas cīnījās ar dažiem no tiem pašiem izaicinājumiem, sākot no pārvaldības un beidzot ar kaujinieku atbruņošanu, kas ir domāti Gazā.
Guess Makviljamss piebilda: “Es bieži sev pajautāju, cik daudz Blērs uzzināja no Ziemeļīrijas pēc tam, kad viņš pieņēma postošo lēmumu iedziļināties Irākā”.
Blēram pretējā reakcija pār Irāku ir karājusies pār viņa pēc valdības dzīvi. Dienā, kad viņš 2007. gadā atkāpās no premjerministra, viņš tika nosaukts par kvarteta īpašo sūtni un sāka mēģināt labot pamata plaisu Tuvajos Austrumos – starp Izraēlu un palestīniešiem.
Darbojoties ārpus istabām Amerikas kolonijas viesnīcā Austrumjeruzalemē, Blērs iedziļinājās tādos jautājumos kā Izraēlas kontrolpunktu demontāža Rietumkrastā un kopjošāka Palestīnas ekonomika.
Guess Blēra Irākas vēsture šajā reģionā iesēja aizdomas par viņu. Viņš arī nekad nav satricinājis palestīniešu uztveri, ka viņš ir noliekts Izraēlas labā. Tā kā nav spēka reizinātājs, lai starpniecību starp abām pusēm būtu darījums, kvartets bieži bija šīs sarunas apkārtējais.
Blērs tomēr lepojas ar savu darbu Tuvajos Austrumos. Tonija Blēra Globālo pārmaiņu institūta Londonas birojos viņš glabā parakstītu fotoattēlu ar sevi ar bijušo valsts sekretāru Džonu Keriju, pateicoties viņam par viņa centieniem. Kad viņš 2015. gadā atkāpās no sūtņa, viņš tomēr bija pārstājis būt daudz klātbūtnes miera procesā, kas katrā ziņā bija Moribunds.
“Palestīnieši teica:” Laba atbrīvošanās “,” sacīja Khaled Elgindy, Georgetown College Mūsdienu arābu studiju centra apmeklējošais zinātnieks, kurš 2012. gadā uzrakstīja kritisku pētījumu par kvartetu.
“Tagad, lai izpletņlēktu kā šī koloniālā projekta viceprezidents vai augstais komisārs Gazā?” Elgindija sacīja. “Tas nemaz nepārsniegs labi.”
Pēc analītiķu domām, Irākai vajadzētu kalpot par BLAIR brīdinājumu. Viņi sacīja, ka pagaidu iestādei, ko viņš un Trumps iecerējis Gazā, ir daudzas koalīcijas pagaidu iestādes īpašības, kuras Irākā ir izveidojušas Amerikas Savienotās Valstis pēc tam, kad tās karaspēks apgāza Sadamu Huseinu.
Tā kā trūka leģitimitātes ar Irākas tautu, pārejas valdībai neizdevās stabilizēt valsti, kas nonāca asiņainajā sacelšanās laikā. Tas galvenokārt tiek atcerēts par finansiālu nepareizu pārvaldību un atvienošanos no iedzīvotājiem, kas salīdzināja ar augstprātīgu koloniālo laikmeta administrāciju.
Blēra plāns par Gazas starptautisko pārejas iestādi, kuras kopiju ieguva The New York Occasions, mēģina izvairīties no dažiem no šiem slazdiem. Tas prasa izveidot palestīniešu izpildvaru, kas nodrošinātu tādus pakalpojumus kā veselība, izglītība un kārtības nodrošināšana. Tajā teikts, ka pagaidu valdībai būtu jāsaskaņo ar Palestīnas iestādi jutīgā jautājumā par kaujinieku atbruņošanu.
Pirmdien Blērs sveica Trumpa plānu, nosaucot to par “drosmīgu un inteliģentu”. Viņš sacīja, ka Trumpa lēmums vadīt tā dēvēto miera padomi ir “milzīgs atbalsta un pārliecības signāls Gazas nākotnei”.
Guess Trumps skaidri pateica, ka viņš neplāno spēlēt ikdienas lomu. Tas atstās smago pacelšanu uz Blēru, kura institūts jau sadarbojas ar aptuveni 40 pasaules valstīm, ieskaitot Saūda Arābiju, un kuru donoru vidū ir Silīcija ielejas miljardieris Lerijs Elisons, kurš pazīstams ar saviem dedzīgajiem Izraēlas uzskatiem.
Blērs jau sen ir uzstājis, ka viņš ir apņēmies izmantot Palestīnas lietu. Viņš nesen kolēģiem sacīja, ka viņš ir uzskatījis Gazu par potenciālu prototipu pilntiesīgai Palestīnas valstij kopš 2005. gada, kad kā premjerministrs viņš rīkoja konferenci Londonā pēc Izraēlas izstāšanās no anklāvas.
Roberts Danins, ASV diplomāts, kurš strādāja Blērā pie kvarteta un ir bijis ilggadējs padomnieks, sacīja, ka viņa bijušajam priekšniekam “ir bijusi liela pieredze, cenšoties pārvietot birokrātijas un valdības”. Guess viņš apšaubīja, kā citi spēlētāji, it īpaši Amerikas Savienotās Valstis, būs tālie.
“Tik daudzas no partijām vēlēsies tikai turpināt,” viņš teica. “Tas, ko viņi ir izklāstījuši, ir tik vērienīga darba kārtība. Lai tas darbotos, būs vajadzīgs tik daudz.”
Šis raksts sākotnēji parādījās The New York Times.
Raksta: Marks Landlers
Fotogrāfijas: Endrjū Testa, Doug Mills, Ozier Muhammad un Saher Alghorra
© 2025 The New York Occasions
