Trampa nedēļa Āzijā: BBC korespondenti par uzvarām un iespējamiem zaudējumiem

ASV prezidents Donalds Tramps ir ieradies Āzijā, lai pavadītu virpuļvētru diplomātijas nedēļu, kas ietver ļoti gaidīto tikšanos ar Ķīnas kolēģi Sji Dzjiņpinu.

Darba kārtības augšgalā būs tirdzniecība — joma, kurā atkal saasinās spriedze starp divām pasaules lielākajām ekonomikām.

Tramps piezemējās Malaizijas galvaspilsētā Kualalumpurā, svētdien sākas Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas jeb ASEAN samits. Pēc tam viņš apmeklēs Japānu un visbeidzot Dienvidkoreju, kur Baltais nams saka, ka viņš tiksies ar Sji.

Kādas ir uzvaras, uz kurām cer Tramps un citi līderi, un kādas ir nepilnības?

Mūsu korespondenti paskaidro, kas jums būtu jāzina par nākamo nedēļu.

Entonijs Zurčers, Ziemeļamerikas korespondents

Trampa ceļojuma Āzijas centrā noteikti būs jaunu tirdzniecības darījumu noslēgšana, kas sniedz iespējas amerikāņu uzņēmumiem, vienlaikus saglabājot tarifu ieņēmumus, kas ieplūst ASV Valsts kasē.

Lai gan globālajā tirdzniecības dejā ir vairāki spēlētāji, Trampa panākumu vai neveiksmju atslēga ir Ķīna. Un Trampa plānotā tikšanās ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu Apec kuluāros – pirmā kopš 2019. gada – varētu noteikt kursu ASV un Ķīnas attiecībām uz atlikušo Trampa otrā pilnvaru termiņa laiku.

Kā atzinis ASV prezidents, drakoniskie tarifi Ķīnas importam nav ilgtspējīgi. Un, lai gan viņš to nav skaidri teicis, pieaugošajam ekonomikas karam ar Amerikas lielāko tirdzniecības partneri būtu postošas ​​sekas — gan ASV, gan Ķīnai un pārējai pasaulei.

Šo realitāti uzsver straujais lielāko ASV akciju indeksu kritums katru reizi, kad Ķīna un ASV nonāk strupceļā.

Kad viņš nākamnedēļ atgriezīsies Amerikā, Tramps noteikti būs gandarīts, ja viņam izdosies noslēgt darījumu ar Dienvidkoreju un nodrošināt jaunas Japānas investīcijas ASV ražošanā.

Taču viņa galvenā prioritāte noteikti ir pārliecināt Sji atsākt Amerikas lauksaimniecības eksporta iepirkšanu, mazināt nesenos ierobežojumus ārvalstu piekļuvei Ķīnas retzemju materiāliem, nodrošināt ASV uzņēmumiem lielāku piekļuvi Ķīnas tirgum un izvairīties no pilna tirdzniecības kara.

Trampam, kā saka, tā ir visa spēle.

Laura Bikere, Ķīnas korespondente

Kad Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins 30. oktobrī Dienvidkorejā tiekas ar Trampu, viņš vēlas būt stingrāks sarunu vedējs.

Tāpēc viņš ir izmantojis Ķīnas žņaugšanas iespējas retzemju metālos — minerālos, bez kuriem nevar izgatavot pusvadītājus, ieroču sistēmas, automašīnas vai pat viedtālruņus. Tā ir ASV vājība, un Ķīna to izmanto — tāpat kā tā kaitē amerikāņu lauksaimniekiem un Trampa lauku balsotāju bāzei, nepērkot viņu sojas pupas.

Sji ir arī guvis mācību no Trump 1.0, un šoreiz Pekina, šķiet, ir gatava uzņemties tarifu radītās sāpes. Pirmkārt, ASV, kas savulaik uzņēma piekto daļu Ķīnas eksporta, vairs nav tik būtisks tirgus.

Sji joprojām ir jāatrod līdzsvars starp ekonomisko cīņu ar ASV un cīņu ar iekšzemes izaicinājumiem. Un Vašingtona zina par Sji nepatikšanām: augsto jauniešu bezdarbu, nekustamā īpašuma krīzi, pieaugošos pašvaldību parādus un iedzīvotājus, kas nevēlas tērēt.

Analītiķi uzskata, ka Ķīna varētu piedāvāt noslēgt darījumu, ja Tramps piekritīs eksportēt uzlabotas mākslīgā intelekta mikroshēmas vai atsaukt lielāku militāro atbalstu Taivānai.

Wager nokļūt tur nebūs viegli. Viena liela atšķirība ir tā, ka bieži vien šķiet, ka Tramps ir gatavs mest kauliņus un spēlēt azartspēles, taču Sji spēlē daudz ilgāku spēli.

Tāpēc var rasties jautājums: vai Tramps var gaidīt?

Džonatans Heds, Dienvidaustrumāzijas korespondents

ASV prezidentu, šķiet, interesē tikai Malaizijas vizītes laikā: galvenās lomas atveidošana īpaši viņam organizētā ceremonijā, kurā Taizeme un Kambodža parakstīs kaut kādu miera līgumu.

Abu valstu domstarpības par to robežu joprojām nav atrisinātas, taču, pakļaujoties spiedienam kaut ko nākt klajā, tās ir panākušas progresu, vienojoties par robežas demilitarizāciju.

Neviens nevar atļauties pievilt prezidentu Trampu. Jūlijā, kad viņi vēl bombardēja un apšaudīja viens otru, viņa draudi izbeigt sarunas par tarifiem piespieda viņus nekavējoties pārtraukt uguni.

Citas ASEAN dalībvalstis cerēs tikai uz Trampa klātbūtni, lai arī īslaicīgi, lai normalizētu attiecības ar ASV.

Viņiem ir bijis vētrains gads, kurā viņu no eksporta atkarīgo ekonomiku smagi satricināja viņa tarifu karš. Kopš Trampa pēdējās vizītes Āzijas valstu sammitā 2017. gadā eksports no reģiona uz ASV ir dubultojies.

Kad Tramps aiziet, pārējie līderi var ķerties pie parastā biznesa — klusas, pakāpeniskas diplomātijas, kas veicina straujo integrācijas progresu viņu starpā.

Dienas kārtībā ir arī konflikts, kuram Trampa uzmanība nav pievērsta – pilsoņu karš Mjanmā, kas ir vajājis katru Āzijas valstu sanāksmi, kopš to izraisīja nežēlīgais apvērsums 2021. gadā.

Suranjana Tewari, Āzijas biznesa korespondente

Āzijas ražošanas lielvalstis, kas veido lielu daļu no pasaules produkcijas, meklēs atelpu no Trampa tarifiem.

Daži ir vienojušies par darījumiem, wager citi joprojām ir iestrēguši sarunās, taču neviens nav parakstījis vienošanos.

Tāpēc tinte uz papīra vai vismaz daudzsološas sarunas būtu apsveicamas.

Ņemiet Ķīnu. Trampa un Sji tikšanās liecina par progresu, taču abiem vadītājiem ir daudz, kas jāatrisina, sākot ar nodevām un eksporta kontroli un beidzot ar tā visa avotu: sāncensību starp divām pasaules lielākajām ekonomikām, sacenšoties par priekšrocībām AI un progresīvo tehnoloģiju jomā.

Jebkāda šīs spriedzes mazināšana sniegtu atvieglojumu citām reģiona valstīm, kuras ir nonākušas vidū. Dienvidaustrumāzija var būt visvairāk ieslodzīta — tā ir dziļi ieausta, piemēram, ASV piegādes ķēdēs elektronikas jomā, tomēr tā ir ļoti atkarīga no Ķīnas pieprasījuma.

Eksports uz ASV pēdējo desmit gadu laikā ir dubultojies, wager tarifi no 10% līdz 40% apgrūtinātu ražotājus Vjetnamā, Indonēzijā, Singapūrā un Taizemē.

Tas varētu arī kaitēt ASV mikroshēmu ražotājiem, piemēram, Micron Know-how, kas pārvalda rūpnīcas Malaizijā. Pagājušajā gadā valsts uz ASV eksportēja pusvadītājus aptuveni USD 10 miljardu vērtībā, kas ir aptuveni piektā daļa no kopējā ASV mikroshēmu importa.

Tādas bagātas ekonomikas kā Japāna un Dienvidkoreja saskaras ar atšķirīgu dilemmu.

Lai gan tie ir tuvi ASV sabiedrotie, viņiem ir gaidāms neparedzams laiks, un viņi vēlēsies ierobežot tarifu nosacījumus un investīcijas. Automobiļu ražotāji abās valstīs, kuras uzskata ASV par galveno tirgu, jau tagad cīnās, lai pārvarētu haosu.

Autors Shaimaa Khalil, Japānas korespondents

Tramps Japānas jauno premjerministri Sanu Takaiči raksturojis kā sievieti ar lielu “spēku un gudrību”.

Šonedēļ viņas spēja izveidot stabilas, darba attiecības ar viņu būs agrīns pārbaudījums viņas vadībai un Japānas vietai mainīgajā pasaules kārtībā.

Savā pirmajā runā parlamentā viņa apņēmās palielināt Japānas aizsardzības budžetu, norādot uz savu nodomu uzņemties lielāku drošības slogu ar Vašingtonu.

Tramps par to ir runājis jau iepriekš, un sagaidāms, ka uz Tokiju vērsīs lielāku ieguldījumu ASV karaspēka izvietošanā – Japāna ārzemēs uzņem vislielāko amerikāņu spēku skaitu, aptuveni 53 000 cilvēku.

Abas puses arī vēlas pabeigt tarifu vienošanos, par kuru sarunās sarunājusies viņas priekštece.

Īpaši izdevīgi Japānas automobiļu gigantiem – Toyota, Honda un Nissan – tas samazina ASV importa nodevas Japānas automašīnām no 27,5% līdz 15%, potenciāli padarot tās konkurētspējīgākas pret Ķīnas konkurentiem.

Saglabājot Ryosei Akazawa kā galveno sarunu vadītāju par tarifiem, Takaiči liek derības uz nepārtrauktību.

Savukārt Japāna ir apņēmusies ASV investēt 550 miljardus dolāru, lai stiprinātu piegādes ķēdes farmācijas un pusvadītāju ražošanā.

Tramps arī paziņojis, ka Japāna palielinās ASV lauksaimniecības produktu, tostarp rīsu, iegādi, kas Vašingtonā tika atzinīgi novērtēts, wager japāņu lauksaimniekus satraucošs.

Viņai par labu varētu nākt arī Takaiči saites ar nelaiķi bijušo premjerministru Sindzo Abē, kuram bija ciešas attiecības ar Trampu.

Abe plaši izmantoja golfa spēles Mar-a-Lago, lai nopelnītu Trampa uzticību — tādai personīgajai diplomātijai, kurai Takaiči var censties līdzināties.

Jake Kwon, Seulas korespondents

Dienvidkorejas prezidentam Lī Džē Mjungam aktuāls jautājums ir Trampa tarifi.

Taču šo pērkonu uz īsu brīdi nozaga niknās spekulācijas, ka Tramps varētu apmeklēt robežu, lai tiktos ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

Augustā Lī lielāko daļu sava laika Ovālajā kabinetā veltīja Trampam kā “miera uzturētājam”. Tramps ar entuziasmu atbildēja uz izredzēm sēdēt kopā ar Kimu, kuru viņš nav redzējis kopš 2019. gada. Kims pagājušajā mēnesī sacīja, ka joprojām atceras Trampu “labi”.

Analītiķi uzskata, ka Kims cer leģitimizēt savu kodolieroču programmu ar vēl vienu samitu ar ASV prezidentu. Nekas neliecina, ka notiek sanāksme.

Jebkurā gadījumā Lī ir jāapspriež tirdzniecības darījums. Sarunas par ASV nodevu samazināšanu Dienvidkorejas eksportam no 25% līdz 15% ir apstājušās, neskatoties uz vairākkārtējiem Seulas amatpersonu braucieniem uz Vašingtonu. Seula bažījas, ka problēma ir Trampa uzstājība, ka Seulai iepriekš jāiegulda 350 miljardu dolāru ASV — aptuveni piektdaļa Dienvidkorejas ekonomikas, tik milzīgs ieguldījums var izraisīt finanšu krīzi.

Taču pēdējās dienās Korejas amatpersonas ir paudušas cerību, runājot par taustāmu progresu. Un viņi cerēs uz parakstītu vienošanos līdz trešdienas Trampa un Lī samita beigām.