ASV prezidents Donalds Trumps izlems, vai ASV nākamo divu nedēļu laikā tieši iesaistās Irānas un Izraēlas konfliktā, paziņoja Baltais nams.
Baltā nama preses brīfingā preses sekretāre Karolīna Leavitta sniedza ziņojumu tieši no Trumpa:
“Balstoties uz faktu, ka pastāv ievērojamas sarunu iespējas, kas tuvākajā laikā var notikt vai nenotikt, es pieņemšu lēmumu, vai doties nākamajās divās nedēļās.”
Iepriekš Irānas ārlietu ministra vietnieks sacīja BBC, ka reģionā tas varētu izraisīt “elli”, ja ASV iesaistītos, piebilstot: “Tas nav Amerikas karš”.
Ziņas nāk 24 stundas pēc tam, kad Trump teica, ka viņš nav domājis par pievienošanos konfliktam.
Vaicāts, kāds ir vēstījums “ikdienas Trumpa atbalstītājiem”, kuriem ir bažas par ASV iesaistīšanos, Leavitt sacīja, ka “uzticas prezidentam Trumpam”.
Viņa piebilda, ka prezidenta “galvenā prioritāte” ir nodrošināt, ka Irāna veiksmīgi neuzbūvē kodolieroču.
Preses sekretārs līdz šim vairākkārt ir atteicies apspriest “hipotētiskos produktus”, tostarp par to, vai Irānas amatpersonas varētu ierasties Baltajā namā, vai arī Trumps meklētu Kongresa apstiprinājumu par jebkādu ASV iesaistīšanos.
Trumps un viņa administrācija ir centušies saglabāt stratēģiskas neskaidrības gaisu – daudz publiski neatklāja par viņu domāšanu vai iespējamiem darbības kursiem.
“Es to varētu izdarīt,” viņš trešdien sacīja žurnālistiem. “Es, iespējams, to nedaru.”
Administrācija to ir saglabājusi, uzskata, ka Irāna “nekad nav bijusi tuvāka”, lai veiksmīgi izveidotu kodolieroču.
Trumps ir noraidījis izlūkdienestu novērtējumu – tostarp dažus, ko Kongresā devis Nacionālās izlūkošanas direktors Tulsi Gabbard Kongresā, ka Irāna to neplānoja.
Spekulācijas par Trumpa nodomiem trešdien pēc tam, kad Irānas augstākais līderis Ali Khamenei noraidīja viņa pieprasījumu pēc nodošanas.
BBC ASV partneris CBS to ziņoja Trump bija apstiprinājis plānus uzbrukt Irānaiwager nebija pieņēmis galīgo lēmumu par to, vai iet uz priekšu.
ASV prezidents aizturēja gadījumā, ja Irāna piekrita atteikties no kodolprogrammas, sacīja izlūkošanas avots.
Ceturtdien Trump atbildēja uz patiesības sociālo, sakot, ka Wall Avenue Journal, kur pirmo reizi parādījās ziņojumi, nebija “nav ne jausmas, kādas manas domas ir par Irānu”. Viņš nerunāja par to, vai plāni ir apstiprināti.
Tiek ziņots, ka prezidents apsver streikus Irānas kodolieroču vietā Fordo, zemūdens urāna bagātināšanas iekārtaApvidū
Irāna uzstāj, ka fordo tiek izmantots tikai civiliem mērķiem.
Vietnes atrašanās vieta, kas paslēpta kalnā, noliek to nepieejamā Izraēlas ieročos. Tiek uzskatīts, ka tikai ASV ir bumba, kas varētu būt pietiekami liela, lai iznīcinātu Fordo.
Notiek diplomātiskie centieni, turpinoties konfliktam, un Eiropas Ārlietu ministri piektdien tiksies ar Irānas kolēģi Šveicē.
Leavitt sacīja, ka turpinās sarakste starp amerikāņu sarunu vedējiem un irāņiem.
Reuters iepriekš ziņoja, ka ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Irānas ārlietu ministrs Abbas Araqchi vairākas reizes bija runājis pa tālruni, kopš Izraēlas pagājušajā nedēļā sāka streikus Irānā, cenšoties atrast diplomātisku krīzes beigas.
Irānas ārlietu ministra vietnieks Saeed Khatibzadeh sacīja BBC, ka viņš cer uz diplomātiju kā “pirmo iespēju”, wager, kamēr bombardēšana turpinās “, mēs nevaram sākt sarunas”.
Viņš sacīja, ka ASV iesaistīšanās būs “elle visam reģionam”, kas konfliktu pārvērtīs par “quagmire”, turpinās agresiju un aizkavēs “brutālo zvērību” izbeigšanu.
Tas nav “nevis Amerikas karš”, un, ja Trumps iesaistīsies, viņš vienmēr tiks atcerēts kā “prezidents, kurš ienāca karā, kurā viņš nepieder”, piebilda Khatibzadeh.
Trumpa divu nedēļu termiņš pienāca pēc tam, kad ceturtdienas rītā tika notriekts slimnīca Izraēlas dienvidu daļā.
Irānas štata plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka streiks ir vērsts uz militāru vietu blakus slimnīcai, nevis pati iekārta.
Izraēlas Veselības ministrija sacīja, ka uzbrukuma laikā Soroka medicīnas centram tika ievainoti 71 cilvēki.
Izraēla sacīja, ka kopš konflikta sākuma valstī valstī ir nogalināti vismaz 24 cilvēki. Irānas štata plašsaziņas līdzekļi pēdējo reizi atjaunināja savu nāves gadījumu nodevu svētdien, 15. jūnijā, kad tika teikts, ka 224 cilvēki ir nogalināti.
Ziņu aģentūra Cilvēktiesību aktīvisti (HRANA) – Vašingtonā bāzēta cilvēktiesību organizācija, kas jau sen ir izsekojusi Irānai – ir paziņojusi, ka kopš pagājušās nedēļas Irānā Irānā ir nogalināti 639 cilvēki.
Izraēlas militārpersonas ceturtdien turpināja savus streikus uz Irānas kodolieroču infrastruktūru, sakot, ka tas Arakā ar “neaktīvu kodolreaktoru” ir iesitis “neaktīvā kodolreaktorā”, kas nakšņo nakšņošanas reidos, kas arī redzēja, kā Urāna bagātināšanas iekārta Natanzā bija vērsta uz atkal vērstu.
