Japāna, Dienvidkoreja un Taivāna apsver iespēju ieguldīt masīvā dabasgāzes projektā Aļaskā, mēģinot panākt tirdzniecības darījumus, kas gan apmierinātu prezidenta Donalda Trumpa prasības un izvairītos no augstiem ASV tarifiem viņu eksportam.
Aļaska jau sen ir centusies uzbūvēt 800 jūdžu cauruļvadu, kas šķērso valsti no ziemeļu nogāzes Arktikas lokā līdz pavāres ieejai dienvidos, kur gāze tiktu atdzesēta šķidrumā eksportam uz Āziju. Projekts ar satriecošu cenu zīmi, kas pārsniedz 40 miljardus USD, gadiem ilgi ir iestrēdzis uz rasēšanas tāfeles.
Aļaskas SDG, Kā zināms projekts, tas parāda jaunas dzīves pazīmes – ar Trumpu uzskatot projektu kā nacionālu prioritāti. Valsts kases sekretārs Skots Bessents iepriekš šomēnes sacīja, ka likvidētās dabasgāzes (SDG) projektam varētu būt nozīmīga loma tirdzniecības sarunās ar Dienvidkoreju, Japānu un Taivānu.
“Mēs domājam par lielu SDG projektu Aļaskā, ka Dienvidkoreja, Japāna [and] Taivāna ir ieinteresēta finansējumā un ievērojamas daļas uzņemšanā, “9. aprīlī žurnālistiem sacīja Bessens, sakot, ka šāds nolīgums palīdzēs sasniegt Trumpa mērķi samazināt ASV tirdzniecības deficītu.
Taivānas štata naftas un gāzes uzņēmums CPC Corp. martā parakstīja nodomu vēstuli, lai no Aļaskas SDG iegādātos sešas miljonus tonnu gāzes, sacīja Brendans Duvals, izpilddirektors un dibinātājs. Glenfarne grupaprojekta galvenais izstrādātājs.
“Jūs varat iedomāties ģeopolitiskos uzlabojumus neatkarīgi no tā, vai tas ir tarifu vai militāru iemeslu dēļ – Taivāna patiešām ir ļoti vērsta uz tā parakstīšanas iegūšanu,” intervijā CNBC sacīja Duvals. CPC ir piedāvājis arī ieguldīt tieši Aļaskas SDG un piegādes aprīkojumā, sacīja Duvals.
Marta tirdzniecības misija
Duvals un Aļaskas gubernators Maiks Dunleavy martā devās uz Dienvidkoreju un Japānu tirdzniecības misijā, tiekoties ar augsta ranga amatpersonām valdībā un rūpniecībā. Japānas un Dienvidkorejas uzņēmumi ir jautājuši, vai viņu attīstības bankas var palīdzēt finansēt Aļaskas SDG, sacīja Duvals.
“Pēdējā laikā no Indijas ir veikts diezgan daudz pieprasījumu, tāpēc sacīkstēs ir iestājies ceturtais zirgs,” sacīja Duvals. Viņš sacīja, ka arī Taizeme un citas Āzijas valstis ir izrādījušas interesi.
Aļaskas SDG projektam ir trīs galvenie gabali: cauruļvads, gāzes pārstrādes iekārta ziemeļu nogāzē un rūpnīca, lai lixizētu gāzi eksportam Nikiski, Aļaskā. Tiek lēsts, ka šīs iekārtas izmaksās aptuveni 12 miljardus USD, 10 miljardus USD un attiecīgi 20 miljardus USD, martā Hjūstonas enerģijas konferencē sacīja Dunleavy.
Aļaskas SDG atļaujas jau ir ieviestas, sacīja izpilddirektors. Glenfarne sagaida, ka nākamajos sešos līdz 12 mēnešos tiks pieņemts galīgais lēmums par ieguldījumu projekta pirmajā posmā, kas ir cauruļvads no ziemeļu slīpuma līdz stiprinājumam, kas piegādās gāzi vietējam patēriņam Aļaskā, sacīja Duvals.
Paredzams, ka SDG rūpnīcas būvniecība sāksies 2026. gada beigās, sacīja izpilddirektors. Mērķis ir pabeigt visu Aļaskas SDG projekta būvniecību četrarpus gadu laikā ar pilnām komerciālām operācijām, kas sākas 2031. gadā, viņš sacīja.
Aļaskas SDG plāno ražot 20 miljonus metrisko tonnu SDG gadā 87 miljoni tonnu SDG, ko ASV eksportēja pagājušajā gadāSaskaņā ar preču pētnieka Kplera datiem.
Aļaskas resursu atlaišana
Aļaskā ir galvenā loma Trump mērķa palielināšanā un ASV naftas un gāzes ražošanā un eksportā, kas ir daļa no Baltā nama darba kārtības ASV “enerģijas dominance”. Prezidents izdeva izpildrakstu savā pirmajā amatā, cenšoties pieskarties Aļaskas “ārkārtas resursu potenciāls“prioritāri nosakot SDG attīstību štatā.
“Mums tas būs ierāmēts uz savām sienām Aļaskā gadu desmitiem ilgi,” Hjūstonas konferencē pagājušajā mēnesī sacīja Gov Dunleavy, atsaucoties uz izpildrakstu.
Kad neto importētājs, ASV ir strauji kļuvusi par lielāko SDG eksportētāju pasaulē, spēlējot arvien būtiskāku lomu elektrostaciju degšanā no Āzijas un Eiropas sabiedrotajiem ar ierobežotiem iekšzemes enerģijas resursiem. Piemēram, Japāna un Dienvidkoreja katra pagājušajā gadā paņēma apmēram 8% no ASV SDG eksporta, liecina Kplera dati.
Trumpa administrācija uzskata Aļaskas SDG par “svarīgu stratēģisku projektu”, Hjūstonas Enerģētikas konferencē sacīja interjera sekretārs Dougs Burgums. SDG eksports no Aļaskas sasniegtu Japānu apmēram astoņu dienu laikā, nevis jāiet cauri noslogotajam Panamas kanālam no termināļiem Persijas līča piekrastē, tajā pašā konferencē sacīja Dunleavy.
“Viņiem var būt iespēja piegādāt viņiem visefektīvāko SDG no sabiedrotā partnera,” vienlaikus izvairoties no chokepoints, sacīja Duvals. “Šī ir vienīgā SDG, ko ASV var piegādāt, kam ir tiešs ceļš, un viņi to ļoti apzinās mūsdienu vidē.”
Klusā okeāna ziemeļu daļa
Trump sacīja žurnālistiem a laikā Apvienotā preses konference Ar Japānas premjerministru Šigeru Ishiba februārī abas valstis apspriež cauruļvadu un iespēju kopuzņēmumam izmantot Aļaskas naftu un gāzi. Trumps sacīja 8. aprīlis Tālruņa zvans Ar Dienvidkorejas prezidenta Han Duck-soo pienākumu izpildītāju un Korejas dalību “kopuzņēmumā Aļaskas cauruļvadā”.
Japāna vēlas saglabāt savu drošības līgumu ar ASV pret pieaugošo Ķīnu un izvairīties no tarifiem, Aļaskas rūpniecības attīstības un eksporta pārvaldes amatpersonas sacīja Aļaskas Senāta finanšu komitejai a Februāra prezentācijaApvidū “Mēs tagad atrodamies pilnīgi” darījuma “tirdzniecības pasaulē,” sacīja vadītāji. Tokijai ir jāiegulda vairāk ASV, jāpērk vairāk SDG un jāievada kopuzņēmums, kas saistīts ar Aļaskas naftu un gāzi, viņi sacīja.
Projekts, visticamāk, būs strukturēts kā vaļīgs kopuzņēmums, un Āzijas partneri paraksta līgumus par lieliem SDG apjomiem, sacīja Duvals un obligāti netiks tulkots Japānā, Taivānā un Dienvidkorejā, kam ir tiešas kapitāla likmes Aļaskas LNG, lai gan Glenfarne ir atvērta iespējai, viņš sacīja.
Glenfarne mērķis ir būt Aļaskas SDG ilgtermiņa īpašniekam un operatoram ar partneriem, sacīja Duvals. Glenfarne ir privāts izstrādātājs, enerģijas infrastruktūras īpašnieks un operators, kas atrodas Ņujorkā un Hjūstonā. Uzņēmums uzņēmās 75% akciju Aļaskas SDG no Aļaskas Gasline Development Corporation martā, AGDC saglabājot 25%.
Ceļa bloķēšana un komerciālā dzīvotspēja
Trumpa administrācija skaidri piespiež Japānu, Dienvidkoreju un Taivānu ieguldīt Aļaskas SDG, sacīja Bobs Maknalijs, prezidents Bobs Maknalijs Rapidan enerģija un bijušais prezidenta Džordža Buša enerģijas padomnieks. Lai arī Japāna vēlas gan salikt Trumpu, gan dažādot savas SDG piederumus, Tokija, iespējams, vēl vilcināsies ieguldīt Aļaskas SDG projekta izmaksu, sarežģītības un riska dēļ, sacīja Maknalijs.
Vēl viens ceļa bloks ir tas, ka demokrāti varētu atgriezties pie varas 2028. gadā un mēģināt apturēt projekta virzību uz priekšu, atsaucoties uz vides ietekmi, sacīja Maknalijs. Prezidents Džo Baidens galu galā apturēja atļaujas jauniem SDG eksportam uz valstīm, ieskaitot Japānu, kurām nav brīvas tirdzniecības nolīgumu ar ASV, wager Trumps apgriezās Baidena apturēšanu kā daļu no izpildvaras rīkojumu, kas janvārī bija piesaistīts enerģijai, kas saistīta ar enerģiju.
Papildus politiskajam riskam Aļaskas SDG “nav skaidras komerciālas loģikas,” sacīja Alekss Muntons, Rapidan globālās gāzes un SDG pētījumu vadītājs. “Ja tas notiktu, tam būtu bijis daudz lielāks atbalsts nekā līdz šim, un šis projekts ir bijis plānošanas padomē burtiski gadu desmitiem,” sacīja Muntons. Viņš sacīja, ka Āzijas klientiem ir pievilcīgākas, esošās SDG iespējas Āzijas klientiem.
Projekts ir dārgs pat pēc SDG nozares standartiem, kas veido daļu no dārgākajām infrastruktūrām enerģētikas nozarē, sacīja Muntons. Cenu zīme, kas pārsniedz 40 miljardus USD, iespējams, jāpārskata uz augšu, ņemot vērā, ka tā ir divus gadus vecsanalītiķis teica.
“Jums jāpieņem, ka izmaksas būs daudz augstākas nekā publiski citētie skaitļi,” sacīja Muntons. Aļaskas SDG, iespējams, būs nepieciešama “sabiedriskā politika vai līdzekļu sabiedrības saistības, lai to atdzīvinātu”, sacīja analītiķis.
Duvals sacīja, ka Aļaskas SDG būs konkurētspējīga bez valdības subsīdijas. “Tas ir dabiski konkurētspējīgs SDG avots, neatkarīgi no ģeopolitiskajiem ieguvumiem, neatkarīgi no tarifu diskusijām,” viņš teica.
“Mums ir Amerikas Savienoto Valstu prezidenta atbalsts,” Hjūstonā sacīja Dunleavy. “Mums ir Āzijas sabiedrotie, kuriem nepieciešama gāze. Mainās ģeopolitiskās alianses. Tarifu jautājumi parādās. Kad mēs to patiešām aplūkojam šajā kontekstā, tas ir ļoti dzīvotspējīgs projekts.”
