Republikānis ir nikns stāvošajā iestādē – kas ir sagatavojis 162 Nobela prēmijas laureātus – par viņa prasību noraidīt valdības uzraudzību par uzņemšanu, pieņemšanu darbā un tā politisko slīpumu.
Citas institūcijas, ieskaitot Kolumbijas universitāti, ir pievērsušās mazāk tālejošām Trumpa administrācijas prasībām, kas apgalvo, ka izglītības elite ir pārāk kreisā spārna.
Hārvarda asi noraidīja spiedienu, un prezidents Alans Gārbers sacīja, ka universitāte atsakās “sarunas par tās neatkarību vai tās konstitucionālajām tiesībām”.
Nodokļu atbrīvojums
Trumps šonedēļ pasūtīja 2,2 miljardu ASV dolāru (3,72 miljardu USD) sasaldēšanu federālajā finansējumā Hārvardai, globālajai pētniecības spēkstacijai.
Viņš arī vakar sacīja, ka Hārvardai “vajadzētu zaudēt savu bezpeļņas izglītības iestādi bez nodokļiem”, ja tā neatgriezās.
CNN un Washington Publish šodien ziņoja, ka Iekšējo ieņēmumu dienests (IRS) tagad plāno to darīt pēc Trumpa pieprasījuma.
Baltā nama preses sekretāra Harrison Fields vietnieks AFP pa e -pastu sacīja, ka “visas IRS gaidāmās darbības tiks veiktas neatkarīgi no prezidenta”.
Iekšzemes drošības departaments tikmēr šodien sacīja, ka “ja Hārvarda nevar pārbaudīt, tā pilnībā atbilst savām ziņošanas prasībām, universitāte zaudēs privilēģiju reģistrēt ārvalstu studentus”.
Saskaņā ar iestādes vietni starptautiskie studenti šajā mācību gadā veidoja 27,2% no Hārvardas uzņemšanas.
Demonstrējot rindas paplašināto rezonansi, Golden State Warriors basketbola treneris Stīvs Kerrs runāja Hārvardas atbalstam.
Kerrs, sportojot Hārvardas t-kreklu, sauca prasības universitātē par “dumjāko lietu, ko jebkad esmu dzirdējis”, un minēja viņa “akadēmiskās brīvības” atbalstu.
Valdība meklē kontroli
Maksājumi, kas iesaldēti Hārvardai, ir par valdības līgumiem ar tās vadošajām pētniecības programmām, galvenokārt medicīnas jomās, kur skolas laboratorijas ir kritiskas jaunu zāļu izstrādē un ārstēšanā.
Trumps un viņa Baltā nama komanda ir publiski attaisnojuši savu kampaņu pret universitātēm kā reakciju uz viņu teikto, ir nekontrolēta antisemītisma un vajadzība mainīt dažādības programmas, kuru mērķis ir iedrošināt mazākumtautības.
Apgalvojumi pret antisemītismu ir balstīti uz diskusijām par protestiem pret Izraēlas karu Gazā, kas pagājušajā gadā plūda pāri ASV koledžas pilsētiņām.
Kolumbijas universitāte Ņujorkā – protestu epicentrs – pagājušajā mēnesī nolaidās un piekrita pārraudzīt savu Tuvo Austrumu pētījumu departamentu pēc tam, kad viņam draudēja zaudējumi USD 400 miljonu apmērā (677 miljoni USD) federālajos fondos.
Pretenzijas par dažādību izmanto ilgstošās konservatīvās sūdzības, ka ASV universitāšu pilsētiņas ir pārāk liberālas, izslēdzot labējā spārna balsis un dodot priekšroku melnādainiem cilvēkiem un citām minoritāšu grupām salīdzinājumā ar baltumiem.
Hārvardas gadījumā Baltais nams meklē nepieredzētu valdības kontroli pār valsts vecākās un turīgākās universitātes iekšējo darbību – un vienu no viscienītākajām izglītības un pētniecības iestādēm pasaulē.
Hārvardai nosūtītajā vēstulē administrācijas prasības ietvēra:
- Beidzot uzņemšanu, kurās ņem vērā studenta rasi vai nacionālo izcelsmi
- Ārvalstu studentu uzņemšanas novēršana “naidīga pret Amerikas vērtībām un institūcijām”
- Personāla nolīgšana, pamatojoties uz rasi, reliģiju, seksu vai nacionālo izcelsmi
- Studentu varas samazināšana universitātes pilsētiņas pārvaldībā
- Revīzija studenti un personāls “Viewpoint Variety”
- Visu programmu reforma “drausmīgiem antisemītisma vai citu aizspriedumu ierakstiem”
- Cekulācija pilsētiņas protestos
-Agence France-Presse
