Trumps sacīja, ka Izraēlai būs viņa “pilnais atbalsts”, ja Hamas nepieņemtu darījumu.
Wager viņš uzstāja, ka miers Tuvajos Austrumos bija “ārpus ļoti tuvu” un aprakstīja plāna paziņojumu kā “potenciāli vienu no lieliskajām dienām, kas jebkad civilizē”.
Tomēr, pazīmējot nenoteiktību, parasti runīgais Trumps sacīja, ka abi līderi neuzņemas jautājumus no žurnālistiem, jo notiek sarunas ar galvenajām partijām.
Jauktas reakcijas
Trumpa plāns izraisīja jauktas reakcijas reģionā, kuru nobiedēja gandrīz divu gadu postošais karš.
Vecākā Hamas amatpersona AFP sacīja, ka grupa “atbildēs, kad mēs to saņemsim”. Kataras un Ēģiptes mediatori vēlāk dalījās Trumpa priekšlikumā ar Hamas, sacīja vēl viena oficiālā, paziņoja par sarunām.
Izpostītajā Gazā iedzīvotāji pauda skepsi, ka Trumpa plāns varētu beigt karu.
“Mēs kā tauta nepieņemsim šo farsu,” AFP sacīja Abu Mazen Nassar, 52 gadi, viens no 1,9 miljoniem kara pārvietoto gazānu.
Astoņas arābu un musulmaņu valstis pasludināja Trumpa “sirsnīgos centienus”. Ēģipte, Jordānija, Saūda Arābija, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, Turcija, Indonēzija un Pakistāna pagājušajā nedēļā rīkoja sarunas ar Trumpu.
Palestīnas iestāde, kas atrodas Rietumkrastā, wager kurai tiks noteikta loma pēckara Gazas valdībā, arī atzinīgi novērtēja Trumpa “sirsnīgos un apņēmīgos centienus”.
Tomēr darījums ir pilns ar nepilnībām gan Hamas, gan Izraēlā, un detaļas var cīnīties vairākas nedēļas vai mēnešus.
Hamasam tas prasa kaujiniekiem pilnībā atbruņoties un tikt izslēgtam no turpmākajām lomām valdībā, lai gan tiem, kas piekrīt “mierīgai līdzāspastāvēšanai”, tiks piešķirta amnestija.
Netanjahu varētu arī saskarties ar grūtībām pārdot darījumu sava kabineta galēji labējiem locekļiem.
Netanjahu žurnālistiem uzsvēra, ka Izraēlas spēki saglabās atbildību par Gazas drošību “pārskatāmā nākotnē” un radīs šaubas par Palestīnas pašpārvaldes lomu.
Trumpa plāns atstāj cerību uz Palestīnas valstiskumu – kaut ko viņš teica, ka Netanjahu sanāksmes laikā ir stingri iebildis.
“Dziļā nožēla”
Kamēr Trumps pasludināja Netanjahu kā “karavīru”, viņš parādīja arvien vairāk neapmierinātības pazīmes pirms Izraēlas premjerministra ceturtā Baltā nama apmeklējuma šogad.
Trumpu satrauca Izraēlas nesenais streiks par Hamas locekļiem galvenajā ASV sabiedrotajā Katarā, un viņš pagājušajā nedēļā brīdināja Netanjahu pret Izraēlas okupētās Rietumkrasta anektēšanu.
Sanāksmes laikā Trump noorganizēja Netanjahu, lai piezvanītu Kataras premjerministram no Ovāla biroja, lai izteiktu “dziļu nožēlu” par streiku un apsolīt to vairs nedarīt, paziņoja Baltais nams.
Citi galvenie Trumpa plāna punkti ir “pagaidu starptautiska stabilizācijas spēka” izvietošana – un pārejas iestādes izveidošana, kuru vada pats un ieskaitot bijušo Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru.
Blērs, kas joprojām ir pretrunīgi vērtēta figūra daudzos Tuvajos Austrumos, par viņa lomu 2003. gada Irākas karā, sveica “drosmīgo un inteliģentu” plānu.
Gazas karu izraisīja Hamas 2023. gada 7. oktobris, uzbrukums Izraēlai, kurā tika nogalināti 1219 cilvēki, galvenokārt civiliedzīvotāji, saskaņā ar Izraēlas oficiālo personu skaitu.
Izraēlas ofensīva ir samazinājusi lielu daļu Gazas līdz gruvešiem un nogalināja 66 055 palestīniešus, galvenokārt arī civiliedzīvotājus, saskaņā ar Hamas pārvaldītās teritorijas veselības ministrijas datiem, kurus Apvienoto Nāciju Organizācija uzskata par uzticamām.
Baltā nama plāna galvenie punkti
Karš beidzas un atbrīvoti ķīlnieki
Izraēla nekavējoties pārtrauks militārās operācijas, kad abas puses piekritīs, un Hamas būs 72 stundas, lai atgrieztos visus 7. oktobra ķīlniekus, ieskaitot mirušo atliekas.
Izraēla savukārt atbrīvos 250 palestīniešu ieslodzītos, kas izcieš mūža ieslodzījumus, 1700 Gazas iedzīvotājus, kas tika aizturēti karā, un 15 palestīniešu paliekas katras mirušās ķīlnieka paliekām.
Izraēla galu galā izstāsies no Gazas fāzēs.
Trump uz galvas pārejas ķermeni
ASV prezidents Donalds Trumps kļūs par Gazas pārejas posma “Miera padomes” priekšsēdētāju, kurā būs bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs.
Valde apsvērs “aizraujošas attīstības idejas” un pārvērtīs kara izpostīto teritoriju par īpašu ekonomisko zonu ar preferenciālu tarifu likmēm.
Trumps iepriekš ir runājis par īpašuma attīstību Vidusjūras teritorijā, kur karš ir pārvietots praktiski visu divu miljonu iedzīvotāju skaitu, kas ir samazinājis lielāko daļu ēku līdz gruvešiem.
Nav piespiedu pārvietojuma
Pretēji Izraēlas valdības ministru labējā spārna aicinājumiem palestīnieši nebūtu spiesti pamest Gazu, un Izraēla nepievienos teritoriju.
Tā vietā plānā teikts, ka pārejas institūcija “mudinās cilvēkus palikt un piedāvāt viņiem iespēju izveidot labāku Gazu”.
Nav lomu Hamas, wager nosacītai amnestijai
Hamas, kas 2007. gadā pārņēma kontroli pār Gazu, turpmākajā pārvaldībā nebūs loma.
Tomēr Hamas biedriem tiks piešķirta amnestija, ja viņi apņemsies “mierīgi līdzāspastāvēt” un samazināt savus ieročus. Hamas biedriem būs arī atļauts droši izejot, lai pamestu Gazu.
Starptautiskais stabilizācijas spēks
Plāns prasa “starptautisku stabilizācijas spēku” nekavējoties izvietot Gazā ar arābu valstu atbalstu.
Spēks apmācīs Palestīnas policiju Gazā un strādās, lai nodrošinātu drošību ar Izraēlu un kaimiņu Ēģipti.
Indonēzija iepriekš ir paudusi vēlmi dot ieguldījumu karaspēkā.
Neskaidra nākotne Palestīnas pašpārvalde, valsts
Plāns neizslēdz palestīniešu valsti, neskatoties uz Netanjahu ilggadējiem solījumiem cīnīties ar vienu, tostarp pēc nesenās Palestīnas štata atzīšanas Francijā, Lielbritānijā un citās pilnvarās.
“Nosacījumi beidzot var būt ieviesti uzticamam ceļam uz Palestīnas pašnoteikšanos un valstiskumu, ko mēs atzīstam par palestīniešu tautas aspirāciju,” teikts plānā.
Plāns arī liecina par palestīniešu autoritātes lomu, kad tā ir “pabeigusi savu reformu programmu”, un norāda uz franču atbalstītu iniciatīvu stiprināt Ramallah balstīto ķermeni, kas iebilst pret Hamas.
Netanjahu piezīmēs līdzās Trumpam sacīja, ka viņš redzēja “nekādu lomu” Palestīnas pašpārvaldei, ja tā “neveic radikālu un patiesu pārvērtību”.
-Agence France-Presse
