Prezidenta Donalda Trumpa centība samazināt lielāko daļu ASV finansējuma uz ārvalstu humāno palīdzību līdz 2030. gadam varētu izraisīt vairāk nekā 14 miljonus papildu nāves gadījumu, liecina pētījums, kas publicēts Lancet Medical Journal.
Trešdaļa no tiem, kuriem bija priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits, bija bērni, prognozēja pētnieki.
Valstis ar zemiem un vidējiem ienākumiem saskārās ar šoku “salīdzināmā mērogā ar globālu pandēmiju vai lielu bruņotu konfliktu”, sacīja Davide Rasella, kurš līdzautors ir ziņojums.
ASV valsts sekretārs Marco Rubio martā sacīja, ka vairāk nekā 80% no visām ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) programmām ir atceltas. Trumpa administrācija ir izvēlējusies to, ko tā uzskata par izšķērdīgiem tēriņiem.
Elons Musks pārraudzīja pretrunīgi vērtētos samazinājumus, kurus visā pasaulē nosodīja visā pasaulē, pārraudzīja Elons Musks. Pēc tam miljardieris vadīja iniciatīvu sarukt federālajā darbaspēkā.
Otrā termiņa laikā Trumps vairākkārt ir teicis, ka vēlas, lai aizjūras izdevumi būtu cieši saskaņoti ar savu “America First” pieeju.
USAID finansējuma samazināšana “riskē pēkšņi apturēt un pat apgriezt – divu gadu desmitu veselības progresu neaizsargāto iedzīvotāju vidū”, teikts Barselonas Globālās veselības institūta pētnieka Rasella paziņojumā.
Viņu ziņojumāRasella un viņa kolēģi pētnieki lēš, ka USAID finansējums ir novērsis vairāk nekā 90 miljonus nāves gadījumu jaunattīstības valstīs no 2001. līdz 2021. gadam.
Viņi modelēja iespējamo ietekmi uz mirstības līmeni ar pieņēmumu, ka finansējums tiks samazināts par 83% – skaitli, ko Rubio nodrošināja martā.
Pētnieki ierosināja, ka samazinājumi līdz 2030. gadam varētu izraisīt “satriecošu” skaitu vairāk nekā 14 miljonus, no kuriem var izvairīties nāves gadījumu.
Tas ietvertu vairāk nekā 4,5 miljonu bērnu, kas jaunāki par pieciem gadiem, nāvi, viņi piebilda.
Lancet ziņojums tika publicēts kā desmitiem pasaules līderu, kas šonedēļ tiekas Spānijas pilsētā Seviljā, Apvienoto Nāciju Organizācijas vadītās palīdzības konferencē, kas ir lielākā šāda veida desmit gadu laikā. Paredzams, ka ASV apmeklēs.
ASV, līdz šim lielākais humānās palīdzības sniedzējs pasaulē, ir darbojies vairāk nekā 60 valstīs, galvenokārt ar darbuzņēmēju starpniecību. Saskaņā ar valdības datiem tas 2023. gadā iztērēja 68 miljardus USD (55 miljardus sterliņu mārciņu) starptautiskajai palīdzībai.
USAID tika uzskatīts par neatņemamu globālās palīdzības sistēmu. Pēc Trumpa samazināšanas paziņošanas citas valstis sekoja šim piemēram, ar savu samazinājumu – ieskaitot Lielbritāniju, Franciju un Vāciju.
Humānās palīdzības organizācijas ir plaši nosodītas gājienus. Pagājušajā mēnesī Apvienoto Nāciju Organizācija paziņoja, ka tā nodarbojas ar “visdziļākajiem finansējuma samazinājumiem, kas jebkad sasnieguši starptautisko humāno sektoru”.
Saskaņā ar Rubio paziņojumiem martā joprojām bija aptuveni 1000 atlikušās ASV programmas, kuras saskaņā ar ASV Valsts departamentu tiks administrētas “efektīvāk” un konsultējoties ar Kongresu.
Pēc ANO darbinieku domām, situācija uz vietas nav uzlabojusies.
Pagājušajā mēnesī ANO amatpersona BBC sacīja, ka simtiem tūkstošu cilvēku “lēnām badojas” Kenijas bēgļu nometnēs pēc tam, kad ASV finansējuma samazināšana samazināja pārtikas devas līdz to zemākajam līmenim.
Slimnīcā Kakuma, Kenijas ziemeļrietumos, BBC bija liecinieks bērnam, kurš tik tikko varēja pārvietoties un uzrādīja nepietiekama uztura pazīmes, ieskaitot viņas ādas daļas saburzītas un mizas.
