Vecākā Hamas figūra ir teikusi BBC, ka grupa, visticamāk, noraidīs Donalda Trumpa miera plānu Gazai, sakot, ka tā “kalpo Izraēlas interesēm” un “ignorē palestīniešu tautu”.
Skaitlis sacīja, ka, visticamāk, Hamas, visticamāk, nepiekritīs atbruņošanai un viņu ieroču nodošanai – galvenajam Trumpa plāna nosacījumam.
Tiek arī teikts, ka Hamas iebilst pret starptautiska stabilizācijas spēka (ISF) izvietošanu Gazā, kuru tā uzskata par jaunu okupācijas veidu.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pirmdien pieņēma Trumpa plānu Baltā nama sarunu laikā. Hamas vēl nav sniedzis oficiālu atbildi.
Kataras Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka Hamas pēta Baltā nama priekšlikumu “atbildīgi”.
Vecākā Palestīnas amatpersona ar zināšanām par Hamas sarunām sacīja BBC, ka viņi iesaistās grupas vadībā gan Gazā, gan ārpus tās.
Tiek uzskatīts, ka grupas militārais komandieris teritorijā Ez al-Din al-Haddad ir apņēmies turpināt cīņu, nevis pieņemt piedāvāto plānu. Hamas figūras ārpus Gazas nesen ir nonākušas diskusijās, jo tām nav tiešas kontroles pār ķīlniekiem.
Hamas sarunās, kuras, domājams, prasīs vairākas dienas, ietver arī citas Palestīnas frakcijas.
Bruņotā grupa Palestīnas islāma džihāda (PIJ), kas piedalījās 7. oktobra uzbrukumā un iepriekš turēja dažus Izraēlas ķīlniekus, otrdien noraidīja plānu.
Hamas uzskata, ka galvenais pielipšanas punkts ir tāds, ka plāns prasa, lai viņi vienā piegājienā nodotu visus ķīlniekus – atdot viņu vienīgo sarunu čipu.
Pat ja Donalda Trumpa atbalsta plānu, trūkst uzticības, ka Izraēla neatjaunos savas militārās operācijas, kad tā būs saņēmusi ķīlniekus – it īpaši pēc tam, kad tā mēģināja slepkavot Hamas vadību Dohā šī mēneša sākumā, izaicinot ASV.
Turklāt Trumpa administrācijas dalītā Gazas karte parāda, kas, šķiet, ir plānota buferzona gar Gazas dienvidu robežu ar Ēģipti. Nav skaidrs, kā tas tiktu ievadīts, wager, ja Izraēla ir iesaistīta, tas, iespējams, arī būs strīda punkts.
Turklāt kopš vienošanās par plānu pirmdienas vakarā Netanjahu, šķiet, atgriežas pie vairākiem no tā izklāstītajiem terminiem.
Videoklipā, kas dalīts X X, viņš uzstāj, ka Izraēlas militārpersonas spēs palikt Gazas daļās un ka Izraēla sacīja, ka tā “piespiedu kārtā pretosies” Palestīnas valstij.
Tas ir pretrunā ar Trumpa ietvara noteikumiem, kas paredz pilnīgu Izraēlas spēku izstāšanos un saka, ka pēc tam, kad plāns ir pabeigts, var būt “uzticams ceļš uz Palestīnas pašnoteikšanos un valstiskumu”.
Gazā palestīnieši plaši atbalstīja plānu, wager tikai tāpēc, ka tas novedīs pie kara izbeigšanas.
Rezidents Khadars Abu Kweiks sacīja BBC: “Amerikas plānam ir sliktas klauzulas, wager es to atbalstu, jo tas pārtrauks karu un atbrīvosies no Hamas. Pat ja pats velns atnesa plānu, lai izbeigtu šo elli, kurā mēs dzīvojam, es to atbalstītu.”
Palestīnas žurnālists Fathi Sabah sacīja: “Hamas noraidījums, nedod Dievs, nozīmētu Netanjahu zaļai gaismai dot karu ar Amerikas un rietumu atbalstu, iznīcināt Gazas un centrālā reģiona paliekas.”
“Gazas iedzīvotāji to nevar izturēt. Viņi ir izpostīti, izsmelti, izmisīgi un bezcerīgi,” viņš teica.
“Viņi vēlas pamieru tagad, nevis rīt, par katru cenu, kaut arī viņi zina, ka plāns kalpo Netanjahu interesēm, ir pilns ar nepilnībām un neatspoguļo viņu vēlmes,” viņš piebilda.
Izraēlas militārpersonas uzsāka kampaņu Gazā, reaģējot uz Hamas vadīto uzbrukumu Izraēlas dienvidu daļai 2023. gada 7. oktobrī, kurā tika nogalināti apmēram 1200 cilvēku un 251 cita tika uzņemti par ķīlnieku.
Kopš tā laika Izraēlas uzbrukumos Gazā ir nogalināti vismaz 66 097 cilvēki, saskaņā ar teritorijas Hamas pārvaldīto veselības ministriju.
Augustā neatbalstīta ķermenis apstiprināja, ka Gazas pilsētā notiek bads. Šā mēneša sākumā ANO izmeklēšanas komisija secināja, ka Izraēla ir izdarījusi genocīdu Gazā – kas Izraēla stingri noraida.
