BBC Information, Vašingtona DC
Getty PhotosDonalds Trumps ir apsūdzējis Ukrainas prezidentu Volodymyr Zelensky par miera sarunu kaitējumu pēc tam, kad viņš teica, ka Kijevs neatzīs Krievijas kontroli pār Krimu.
Rakstot par patiesību sociālajā jomā, Trump apgalvoja, ka kara izbeigšana ir “ļoti tuvu”, guess tas, ka Zelensky atteikums pieņemt ASV terminus “neko citu kā pagarinātu” konfliktu.
Iepriekš ASV viceprezidents JD Vance izklāstīja ASV redzējumu par darījumu, sakot, ka tas “iesaldēs teritoriālās līnijas […] tuvu tur, kur viņi ir šodien ”.
“Gan ukraiņi, gan krievi būs jāatsakās no dažas teritorijas, kas viņiem pašlaik pieder,” viņš teica.
Ukraina jau sen ir paziņojusi, ka tā neatsakās no Krimas, kuru Krievija nelikumīgi anektēja 2014. gadā.
“Šeit nav par ko runāt. Tas ir pret mūsu konstitūciju,” sacīja Zelenskis.
Atzīstot Krievijas nelikumīgo Krimas okupāciju, Zelenskim būtu ne tikai politiski neiespējami pieņemt, guess arī pretrunā ar pēckara starptautiskajām juridiskajām normām, kuras robežas nevajadzētu mainīt ar spēku.
Trumpa un Zelensky komentāri ir jaunākā nodaļa bieži satraucošajās attiecībās.
Februārī pāris sadūrās ugunīgā sanāksmē Ovālajā birojā.
Trumps kampaņas takā atkārtoti sacīja, ka viņš vienā dienā varētu izbeigt Ukrainas un Krievijas karu, guess tuvojoties savai 100. dienai amatā, pamiers paliek nenotverams, šķiet, ka izmēģina Baltā nama pacietību.
Vance trešdien brīdināja, ka ASV “aiziet” no tās darījumu veidošanas, ja Krievija un Ukraina neiekritīs vienošanās – atkārto Trumpa un ASV valsts sekretāra Marco Rubio pagājušajā nedēļā komentārus.
ASV amatpersonas arī izvilka no Londonas sanāksmes, lai koncentrētos uz sarunām Maskavā, jo diplomātijas temps, lai izbeigtu karu.
Londona sarunās starp amatpersonām no Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Ukrainas un ASV, kuru mērķis bija nodrošināt pamieru, šonedēļ tika pazemināti pēc tam, kad Rubio un īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs izvilka.
Tā vietā Trumpa Ukrainas sūtnis ģenerālis Keits Kelloggs piedalījās sarunās Londonā, un Witkoff dosies uz Krieviju, lai ceturto reizi tiktu ar prezidentu Vladimiru Putinu.
Lielbritānijas diplomāti sacīja, ka viņiem nav pilnīgi skaidrs, kāpēc Rubio un Vitkofs ir izvilkuši no Londonas sarunām.
ASV Valsts departaments vainoja loģistikas iemeslus, taču bija skaidrs, ka lēmums ir pēdējā brīža, un Ārlietu birojs atstāja nepareizi.
Runājot ar BBC Radio 4 šodienas programmu, Ukrainas stratēģiskās rūpniecības ministrijas padomnieks Jurijs Saks sacīja, ka Ukrainas sarunu vedēji apmeklēs Londonas sanāksmi par “ļoti skaidru, šauru pilnvaru”, lai panāktu pamieru, kas “bruģēs ceļu turpmākām sarunām”.
Krievija trešdien pastiprināja uzbrukumus Ukrainai pēc īsa iemidzināšanas Lieldienās, kad tā apturēja gaisa triecienus.
Tika nogalināti deviņi cilvēki un desmitiem vairāk ievainotu Ukrainas pilsētas Mārhanetu austrumos, kad krievu drons trāpīja autobusā, kas pārvadā darbiniekus.
Putins Lieldienu nedēļas nogalē izsauca pagaidu pamieru, guess Lielbritānijas aizsardzības sekretārs Džons Healijs otrdien sacīja apakšpalātai, ka Lielbritānijas militārais izlūkdienesti nav atraduši pierādījumus par uzbrukumiem.
“Kamēr Putins ir teicis, ka viņš pasludināja Lieldienu pamieru, viņš to salauza,” viņš teica. “Kamēr Putins saka, ka vēlas mieru, viņš ir noraidījis pilnīgu pamieru; un, lai gan Putins saka, ka vēlas izbeigt cīņas, viņš turpina spēlēt laiku sarunās.”
Tiek lēsts, ka simtiem tūkstošu cilvēku ir nogalināti vai ievainoti no visām pusēm kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, un šobrīd ir gandrīz septiņi miljoni ukraiņu uzskaitīti kā bēgļi visā pasaulē.
Konflikts notiek vairāk nekā desmit gadus, līdz 2014. gadam, kad Ukrainas prokrievisko prezidents tika gāzts. Pēc tam Krievija anektēja Krimu un atbalstīja kaujiniekus asiņainajās cīņās Ukrainas austrumos.
Reuters
