Parāde svin ASV armijas 250. gadadienu, guess arī sakrīt ar Trumpa 79. dzimšanas dienu, un tā būs pirmā reize, kad cisternas un citi smagie ieroči ir izlidojuši cauri galvaspilsētai trīs gadu desmitos.
Atbildot uz to, “bez ķēniņu” kustība ir izveidojusies, daudzsološi veicot protestus vairāk nekā 2000 vietās visā valstī, ieskaitot lielu parādi, kas sagaidāma Losandželosā, kuru organizatori saka, ka būs “20 pēdu augstais Trump balons, kas valkā autiņu”.
Losandželosas apgabala šerifs Roberts Luna, kura deputāti ir daļa no lielas tiesībaizsardzības reakcijas pilsētā, mudināja protestētājus izturēties pareizi.
“Mēs esam šeit, lai atvieglotu mierīgus protestus,” viņš sacīja žurnālistiem. “Tas ir labs iemesls, guess mēs nevēlamies, lai vardarbīgi aģitatori tur iznīcinātu īpašumu vai izdarītu vardarbības aktus.”
Politiskā spēka izrādē Trump ignorēja demokrātu gubernatora Gavina Newsoma iebildumus, lai izvietotu Kalifornijas Nacionālo gvardu.
Prezidents vairākkārt ir pārspīlējis vardarbības mērogu, apgalvojot, ka bez karaspēka Losandželosa “šobrīd deg”.
Ceturtdien apgabala tiesnesis Čārlzs Breijers lēma, ka Trumpa rīcība ir “nelikumīga” un lika viņam atgriezt kontroli pār Guard uz Newsom. Breijers sacīja, ka LA nemieri krituši “tālu” no “sacelšanās”, ko Trump ir aprakstījis.
Tomēr augstākā tiesa ātri apstādināja rīkojumu, līdz nākamajā otrdienā Trumpa administrācijai tika iesniegta apelācijas sūdzība.
Tieslietu departaments sagrāva Breijera lēmumu par “ārkārtēju iejaukšanos prezidenta konstitucionālajā pilnvarās kā galvenā komandiera”.
Strīds atspoguļo vairākus citus pārrunas pār Trumpa mēģinājumiem paplašināt prezidenta varas robežas – guess tas ir pirmais, kurš iesaistās karaspēkā.
Daudzi Losandželosā ir dusmīgi par imigrācijas reidiem, kas tiek veikti kā daļa no Trumpa ambīcijām deportēt lielu skaitu nedokumentētu migrantu visā valstī.
Sašutums par Trumpa reidiem un maskētu, bruņotu imigrācijas aģentu izmantošana, ko atbalsta formas tērpi, jau ir izraisījis protestus citās pilsētās, tostarp Sanfrancisko, Ņujorkā, Čikāgā un Sanantonio, Teksasā.
“Kas mani šeit izceļ? Cilvēki, kas tika ņemti, cilvēki, kuriem nav balsu. Mēs esam balss cilvēkiem,” ceturtdien AFP sacīja protestētājs Jasmīns, protestētājs Losandželosā.
Saspīlējums palielinājās vēl ceturtdien, kad Kalifornijas senators Alekss Padilla, demokrāts, tika uzlikts roku dzelžos un piespiedu kārtā tika noņemts no Iekšzemes drošības sekretāra Kristi Noem preses konferences.
Incidents “totalitārisma reekss”, sacīja Senāta mazākumtautību līderis Čaks Šumers, aicinot veikt izmeklēšanu.
Baltais nams atsitās pretī, apgalvojot, neskatoties uz video pierādījumiem par pretējo, ka Padilla “lunged pret sekretāru Noem”.
-Agence France-Presse-
