Pēdējo nedēļu laikā republikānis ir arī apsolījis uzņemties vardarbību, kuru, pēc viņa domām, veic iespējamais kreisā spārna “vietējais teroristu” tīkls-pārvieto savu kritiķu teikto, ka ir paredzēts apklusināt domstarpības.
Savā prasībā Oregonas varas iestādes sacīja, ka Portlendā nav nepieciešama Nacionālās gvardes izvietošana, jo-pretēji Trumpa apgalvojumiem-tur esošie protesti pret imigrāciju un paražu izpilde (ICE) ir bijuši mazi un mierīgi.
Priekšsēdētājs sacīja, ka protesti parasti ir saistīti ar mazāk nekā 30 cilvēku, un kopš jūnija vidus tie nav prasījuši arestus.
“Wager [Trump’s] Smagā karaspēka izvietošana draud saasināt spriedzi un aizraut jaunus nemierus, ”sacīja uzvalks.
Protestētāji Portlendā un citās pilsētās pēdējās nedēļās ir periodiski bloķējuši ieejas ledus objektos, pamudinot dažas sadursmes, jo aģenti mēģina notīrīt teritoriju.
Iepriekš, reaģējot uz Trumpa paziņojumu par sestdienu, Oregonas gubernatore Tīna Koteka sacīja, ka viņai nav sniegta informācija vai laika posms attiecībā uz karaspēka izvietošanu.
“Nav sacelšanās, nav draudu nacionālajai drošībai, un mūsu lielākajā pilsētā nav nepieciešams militārais karaspēks,” viņa sacīja žurnālistiem.
Portlendas mērs Keits Vilsons izvietošanu sauca par “nevēlamu, nevajadzīgu un ne amerikāņu”.
Portlendas amatpersonas ir atturīgas no 2020. gada vasaras atkārtojuma, Trumpa pirmā termiņa laikā, kad pilsēta piedzīvoja vardarbīgu sadursmju pieaugumu rasu taisnīguma protestos pēc tam, kad policisti nogalināja neapbruņotu melnādaino vīrieti Džordžu Floidu.
Trumps pirmo reizi jūnijā izvietoja karaspēku Losandželosā, pārspējot valsts demokrātu gubernatoru un pamudinot pastāvīgu juridisku strīdu par prezidenta varas robežām.
Tam sekoja karaspēka un federālo aģentu pieaugums ASV galvaspilsētai un draudi doties citās lielākajās pilsētās, ieskaitot Čikāgu.
-Agence France-Presse
