Pasaules lielvalstis tikās 1945. gadā Jalta Melnās jūras ostā, lai sadalītu Eiropu pēc nacistiskās Vācijas sakāves. Viņi uzzīmēja līnijas kartē, kas saplēsa valstis, efektīvi nogādāja Austrumeiropu padomju okupācijai un sadalīja Poliju. Un neviena no šīm valstīm netika pārstāvēta. Tā kā prezidents Trumps gatavojas tikties ar prezidentu Putinu piektdien Aļaskā, par otro Yalta vidū ir vairāk sarunu un satraukuma – starp ukraiņiem un eiropiešiem. Viņiem nav paredzēts atrasties klāt, un Trumps ir teicis, ka viņš plāno vienoties par “zemes mijmaiņas darījumiem” ar Putinu pār Ukrainas teritoriju. “Yalta ir simbols visam, ko mēs baidāmies,” sacīja Pīters Šneiders, kurš rakstīja “The Wall Jumper” par Berlīnes nodaļu. Yaltā pasaule tika sadalīta un “valstis tika nodotas Staļinam”, viņš sacīja.Yalta, kas pati par Krievijas lenkotajā Krimā, ir simbols tam, kā lielvalstis var izlemt citu tautu likteņus. “Tas ir Linchpin brīdis, kad Eiropas pasaule ir sadalīta divās daļās un eiropiešu liktenis austrumos ir ieslodzīts bez jebkāda iespējama teiktā,” sacīja Ivans Vejvoda, serbu politolists Human Sciences institūtā, Vīnes pētniecības iestāde. “Mūsdienu pasaule ir atšķirīga, wager lēmumi tiek pieņemti trešo valstu vārdā, kurām tas ir eksistenciāli jautājums,” sacīja Vejvoda.Putina paziņotie mērķi nebeidzas ar Ukrainu. Kā revizionists viņš vēlas jaunu “drošības arhitektūru” Eiropā, kas atzīst veco padomju ietekmes sfēru.Apvienotās Karalistes Yalta sanāksme, Padomju Savienība un ASV notika 1945. gada februārī pēc tam, kad Francija un Beļģija bija atbrīvoti un Vācijas sakāve bija neizbēgama. Samitam sekoja konference Vācijā, kas atkārtoti apstiprināja Eiropas sadalījumu Rietumu un padomju sfērās.Franklins D Rūzvelts un Vinstons Čērčils abi bija slimi. Daudzi uzskatīja, ka Džozefa Staļina solījumi ir pieņēmuši abus vīriešus, ka viņš atļaus brīvas vēlēšanas valstīs, kuras okupē Sarkanā armija. “Yalta ir gājusi uz leju vēsturē kā daudzas lietas, wager tas kļuva par netīru vārdu Austrumeiropā,” jo galvenā konferences tēma bija tās jaunās robežas, sacīja Serhii Plokhii, Hārvardas Ukrainas vēstures profesors.Čārlzs de Golls, kurš Otrā pasaules kara laikā vadīja brīvos franču spēkus, arī netika uzaicināts uz Yalta, atzīmēja Plokhii. “Šeit mēs redzam skaidras paralēles starp de Gollu un Eiropu un Poliju un Ukrainu,” viņš teica. Protams, pastāv skaidras atšķirības, sacīja Plokhii. Staļins bija satraucošs, wager sabiedrotais, kurš bija palīdzējis pieveikt nacistus. Rūzvelts un Čērčils darīja to, ko varēja “, lai uzlabotu situāciju teritorijām, kuras jau okupēja Sarkanā armija.“Viņi neatsakās no sabiedroto turētajām teritorijām, kā vēlējās Staļins, viņš teica.Šodien, pēc Plokhii sacīja, Putins vēlas, lai Ukraina nodotu teritorijas, kuras nav okupējusi Krievija. Tas arī izraisa vēl vienu pretrunīgi vērtētu brīdi vēsturē, Minhenē 1938. gadā, kad Nevils Chamberlains piekrita Ādolfam Hitleram demontēt Čehoslovākiju, kas netika pārstāvēta šajās sarunās, lemtā cenšoties saglabāt mieru.Putina pieprasījums pēc nekonkuļotās Ukrainas teritorijas ir līdzīgs Hitlera pieprasījumam pēc Sudetenland no Čehoslovākijas 1938. gadā, sacīja aukstā kara vēsturnieks Timotijs Snyders. “Ja Ukraina ir spiesta piekāpties pārējiem Donbas, tā piekristu aizsardzības līnijām, kas bija tas, kas čehiem bija jādara,” viņš teica. “Hitlera mērķis bija iznīcināt Čehoslovākiju,” sacīja Snyders, “un Putina mērķis ir iznīcināt Ukrainu.”
