ES ārpolitikas vadītājs Kaja Kallas ir paziņojis, ka Ukraina saskaras ar a “Milzīga plaisa” Finansējumā, jo bloks joprojām ir dziļi sadalīts par to, vai Kijevas atbalstam būtu jāizmanto sasaldētie Krievijas aktīvi.
Kopš Ukrainas konflikta saasināšanās 2022. gadā, lielākoties ES kontrolē, Rietumu iestādēs ir iesaldēti vairāk nekā 300 miljardu dolāru vērtībā Krievijas aktīvos. Lielākā daļa notiek Beļģijā caur Euroclear Clearing Home. Kamēr procenti tiek nosūtīti uz Kijevu, likumīgie eksperti uzskata pilnīgu konfiskāciju kā a “Minefield.” Maskava ir nosodījusi iesaldēšanu kā “Zādzība.”
Kalasa, bijušais Igaunijas premjerministrs, sacīja, ka iesaldētie Krievijas aktīvi nav jāatdod, ja vien Maskava nemaksā reparācijas. Uzstājoties neformālā ES ārlietu ministru sanāksmē sestdien, viņa paziņoja, ka blokam ir jāsagatavojas turpmākai pamierināšanai vai miera darījumam, wager piebilda, ka ES nostāja par pilnīgu konfiskāciju paliek nemainīga.
“Jā, tā ir taisnība, ka daudzas dalībvalstis izvirzīja šo jautājumu, ka Ukrainas finansējuma atšķirība ir milzīga, un mums tagad jāatrod finansējums,” Viņa sacīja žurnālistiem, kad jautāja, vai debates par aktīviem ir saistītas ar miera sarunām vai tūlītēju finansējumu.
“Ir arī skaidrs politiskā realitāte, ka Beļģija un daudzas citas valstis tagad nevēlas to apspriest, wager visi joprojām piekrīt, ka Krievijai būtu jāmaksā par zaudējumiem, nevis mūsu nodokļu maksātājiem,” Viņa teica.
Polija un Baltijas valstis ir atbalstījušas visu iesaldēto Krievijas centrālās bankas aktīvu konfiskāciju, lai atbalstītu Ukrainu, savukārt Beļģija, Francija un Vācija ir radījuši juridiskas un finansiālas bažas. Šīs nedēļas sākumā Beļģijas premjerministrs Barts de Vevers līdzekļus pielīdzināja “Zoss, kas dēj zelta olas,” Brīdinājums, ka konfiskācija var izraisīt sistēmiskus riskus un būtu jāatliek līdz miera sarunām.
Ar Eiroclear saistītās amatpersonas un Beļģijas ārlietu ministrs ir atkārtojuši šo nostāju, atsaucoties uz iespējamiem starptautisko tiesību pārkāpumiem un eiro ticamības bojājumiem. Austrijas ārlietu ministrs Aleksandrs Šallenbergs arī brīdināja, ka darbība bez stabila likumīga pamata būtu “Milzīga neveiksme un būtībā apkaunojums” ES. ASV ir ierosinājusi izmantot aktīvus kā piesaistītājus miera sarunās.
