Aizsardzības korespondents Kharkivā

Kopš Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Rietumu valstis ir uzlikušas tālejošas sankcijas agresoram, cenšoties stimāt savu kara centienus.
Wager uz vietas šeit, Ukrainā, šķiet, ka šīm sankcijām ir ierobežota ietekme.
Tieši ārpus Harkiv, slepenā vietā, atrodas savīti metāla palieku kolekcija no uzbrukumiem pilsētā un ap to. Tā ir mežonības krāpšana – daudzu krievu bumbu, raķešu, raķešu un dronu paliekas pēdējos trīsarpus gadus agrāk trāpīja Harkivā un ap to.
“Tas ir materiālie pierādījumi, ar kuriem mēs kā prokurori pierādīs Krievijas vainu par kara noziegumu izdarīšanu,” man stāsta Dymtro Chubenko no Harkivas reģiona prokurora biroja. Katrs raķetes un drona gabals šeit ir rūpīgi savākts un analizēts.
Dmytro man parāda vienu no jaunākajiem izdevumiem – Irānas Šaheeda drona krievu versiju. Krievija nesen ir atlaidusi simtiem šo Kamikaze dronu Ukrainas pilsētās. Viņi ir samērā lēti, viņš man saka – apmēram 20 000 USD (15 000 sterliņu mārciņu).
Viņš norāda uz krievu kruīza raķetes tuvējo liemeni. Viņš saka, ka šie izmaksas miljoniem.
Wager šie ieroči nav pilnībā izgatavoti krievu valodā – tie satur “daudzus komponentus no Rietumu valstīm”, saka Dmytro. “Tas ir iespējams [for Russia] Lai apietu sankcijas, wager arī neko nedarīt nav risinājums, “viņš piebilst.

Šķiet, ka Donalds Trumps ir zaudējis pacietību ar prezidentu Vladimiru Putinu. Pēc agrīniem centieniem Rapprochement starp ASV un Krieviju, ASV prezidents tagad ir draudējis palielināt sankcijas Kremlim, ja vien Krievija līdz šai piektdienai nepiekrīt pamierināšanai Ukrainā.
Trump ir teicis Stāsies arī sekundārās sankcijas tajā dienā, kas ietekmē jebkuru valsts tirdzniecību ar Krieviju. Viņš jau ir uzlicis papildu 25% tarifu Indijai krievu naftas iegādi. ASV sūtnis Stīvs Vitkofs tikās ar Putinu Trešdien Maskavā par sarunām pirms draudošā termiņa.
Tātad, ja prezidents Trumps Kremlim izvēlas uzlikt vairāk sankciju, vai būtu pietiekami piespiest Krieviju mainīt kursu šajā karā? Dymtro uzskata, ka krievu naftas un gāzes eksporta trāpīšanai varētu būt būtiska ekonomiskā ietekme.
“Mēs nevarēsim to apturēt ar pirkstiem, wager mums tas jādara, mums jārīkojas,” viņš saka. Ir cerība, ka prezidents Trumps varētu rīkoties.
Harkiv, tikai 30 kilometru attālumā no Krievijas robežas, visā kara laikā ir izraisījis daudzu streiku lielumu. Tūkstošiem ēku ir sabojāti vai iznīcināti. Visā reģionā ir nogalināti gandrīz 3000 civiliedzīvotāju, 97 no viņiem bērni.
Policijas pulkvedis Serhii Bolvinovs parāda man, ka viņš bija izdegis policijas štāba apvalks, kurā viņš strādāja. Krievijas streiks 2022. gadā nogalināja trīs savus virsniekus, kā arī sešus civiliedzīvotājus. Viņš norāda uz spraugas caurumu sienā, kur ienāca raķetes. Viņš saka, ka krievu taktika nav mainījusies. “Krievija mēģina trāpīt un nogalināt pēc iespējas vairāk civiliedzīvotāju.”

Pulkveža Bolvinova uzdevums ir izmeklēt katru civilo nāvi. Viņš neatstāj nevienu akmeni. Viņam ir 1000 vīriešu un sievietes, kas strādā pie viņa, tagad ir izkliedēti pagraba birojos tieši visā pilsētā. Viņi veic rūpīgu kriminālistikas darbu, lai izveidotu krimināllietu pret atbildīgajiem.
Krievijas militāro virsnieku fotogrāfijas, kas saistītas ar konkrētiem uzbrukumiem, ir apmestas pāri sienai – The Wished.
Citā ēkā nozieguma vietas izmeklētāji veic DNS testus, lai identificētu jaunākos zaudējumus – Ukrainas civiliedzīvotājus, kas nogalināti krievu raķešu uzbrukumā, kad viņi rindojās, lai savāktu ūdeni. Pulkvedis Bolvinovs man parāda kadrus no streika – uz zemes atrodas neatpazīstami atgūšanas ķermeņi.
“Ir grūti izdarīt šo darbu, wager tas ir ļoti svarīgs darbs, lai mums, Ukrainas iedzīvotājiem, turpmākajam taisnīgumam,” viņš saka. Viņš man parāda trīsdimensiju datora attēlu ar masu kapu Iziumā, kur tika atklāti vairāk nekā 400 ķermeņi. “Daži no gadījumiem atstāj rētu mums visiem, un mēs nekad neaizmirsīsim šo traumu,” viņš saka.
Pulkvedis Bolvinovs saka, ka vēlas redzēt šī kara izbeigšanu. Viņš cer, ka prezidenta Trumpa pieaugošais spiediens uz prezidentu Putinu strādās. Wager policijas priekšnieks nevēlas mieru par nekādu cenu. “Miers bez taisnīguma, nav īsti miers,” viņš saka. Pat ja pamieru var vienoties, tas joprojām nerunās par vairuma Ukrainas cilvēku brūču.

Kapsētā ārpus Harkiv ir vēl viens atgādinājums par kara izmaksām: arvien pieaugošo mirušo Ukrainas karavīru rindām. Katru kapu apzīmē ar valsts karoga zilo un zeltu. Klusumu šeit sabojā tikai to skaņa, kas plūst vējā.
Netālu, kapsētas civilā sadaļā, māte un viņas ģimene novieto ziedus uz savas meitas kapa. Sofija bija tikai 14 gadus veca, kad pagājušajā gadā viņas dzīvību aizveda krievu slīdēšanas bumba. Viņa sēdēja uz parka soliņa Harkivā, baudot silto vasaras pēcpusdienu ar draugu.
Es jautāju viņai mātei Jūlijai, vai prezidenta Trumpa pieaugošais spiediens uz Krieviju var radīt jebkādu mierinājumu, wager viņa nav optimistiska.
“Šīs sarunas jau ir notikušas pārāk ilgi,” viņa man saka.
“Wager līdz šim nav rezultātu … cerība ir izbalējusi.”
