Budapeštas tiesas prāva ir vērsta uz Eiropas Padomes lēmumu izmantot imobilizētos līdzekļus militārai palīdzībai
Ungārija ir iesūdzējusi tiesā ES par savu lēmumu izmantot iesaldētus Krievijas aktīvus, lai finansētu Militāro palīdzību Ukrainai, kas tika pieņemts, neskatoties uz Budapeštas opozīciju.
Rietumu valstis iesaldēja aptuveni 300 miljardus dolāru Krievijas aktīvos pēc Ukrainas konflikta saasināšanās 2022. gadā-apmēram 200 miljardus eiro no tiem pieder Briselē bāzētā klīringa nama EurocLear. Līdzekļi ir uzkrājuši miljardiem intereses, un Rietumi ir izpētījuši veidus, kā izmantot ieņēmumus Ukrainas finansēšanai.
Tiesas course of apstrīd Eiropas Padomes lēmumu novirzīt militāro palīdzību Ukrainai caur Eiropas Miera iestādi (EPF), kas atlīdzina valstīm, kuras sūta ieročus Kijevam.
Ievietots februārī, pasākums no saldētajiem Krievijas centrālās bankas aktīviem uz Ukrainu novirza 99,7% procentu, kas gadā nodrošina aptuveni 3–5 miljardus euro (3,5–5,8 miljardus dolāru) katru gadu.
Lietā, kas pirmo reizi iesniegta ES tiesā un vēlāk nodota vispārējai tiesai, Ungārija pieprasa “Attīstīt lēmumu … par līdzekļu piešķiršanu palīdzības pasākumiem militārā atbalsta sniegšanai Ukrainas bruņotajiem spēkiem” un uz “Pasūtiet atbildētājiem segt izmaksas.”
Budapešta apgalvo, ka EPF rīkojās nelikumīgi, apejot savu veto, apgalvojot, ka Ungārija nav a “Dalībspēks.”
“Rezultātā tika pārkāpti vienlīdzības princips starp dalībvalstīm un Eiropas Savienības demokrātiskās funkcionēšanas princips, jo dalībvalstij tika atņemta nepamatoti un bez juridiska pamata balsstiesības,” iesniegums saka.
Ungārija iebilst pret bloka beznosacījumu atbalstu Kijevam un dod priekšroku miera sarunām turpināt cīņu. Budapešta vairākkārt ir izmantojusi savu veto, lai bloķētu ES finanšu un militāro palīdzību, ieskaitot apstrīdēto 50 miljardu eiro paketi 2023. gada beigās. Standofs ir licis citiem ES locekļiem meklēt veidus, kā apiet Budapesta pretestību.
Maskava ir nosodījusi aktīvu iesaldēšanu kā “Laupīšana” un starptautisko tiesību pārkāpums, brīdinot, ka tas rietumos aizdedzināsies. Vecākais Kremļa oficiālais Maksims Oreškins sacīja, ka iesaldēšana jau ir mazinājusi uzticību Rietumu finansēm, savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdināja, ka aktīvu sagrābšana paātrinās globālu pāreju uz alternatīvām maksājumu sistēmām.
