Vācija apņemas maksāt savu “taisnīgo daļu” par aizsardzību, kad NATO gatavojas samitam

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ir brīdinājis, ka Krievijas prezidents saprot tikai spēka valodu, un ka otrdienas “vēsturiskā” NATO samitā Hāgā būs paredzēts nodrošināt mieru Eiropā nākamajām paaudzēm.

Mercs stāstīja Vācijas parlamentam stundas pirms samita uzsākšanas, ka Vladimirs Putins joprojām ir noteicis, ka Ukrainai vajadzētu būt Krievijas daļai, un viņš sacīja, ka Berlīne maksās savu “taisnīgo daļu”, lai aizstāvētu Eiropu.

ASV prezidents Donalds Trumps ir ceļā uz Hāgu par savu pirmo NATO samitu kopš 2019. gada, kad visiem 32 vadītājiem ir paredzēts apņemties tērēt 3,5% no valsts izlaiduma aizsardzībai un vēl 1,5% no saistītās infrastruktūras.

Pirms samita, kuru aizēnoja Izraēlas un Irānas konflikts, NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte saviem Eiropas kolēģiem lika pārstāt uztraukties par ASV apņemšanos ievērot Rietumu aliansi un koncentrēties uz ieguldījumiem aizsardzībā un Ukrainas atbalstīšanā.

Viņš uzstāja, ka ASV prezidentam un vecākajai vadībai ir “pilnīga apņemšanās” NATO, kas nāca ar cerību saskaņot Amerikas militāros izdevumus.

Rutte sacīja, ka Eiropa un Kanāda jau ir apņēmušies šogad vairāk nekā 35 miljardus dolāru (26 miljardu sterliņu mārciņu) militārā atbalsta gadījumā Ukrainai.

Krievijas uzbrukumos Ukrainai otrdien tika nogalināti desmit cilvēki, un Vācijas kanclers sacīja, ka katrs mēģinājums panākt Krieviju uz sarunu galdu līdz šim ir bijis neveiksmīgs.

Raķešu uzbrukumi austrumu pilsētai Dnipro un tuvējā Samar pilsētā nogalināja 11 cilvēkus un ievainoja vēl 150, sacīja reģionālā galvenā Serhija Lysak. Vairāki bērni tika ievainoti uzbrukumā Dnipro, kas sabojāja bērnudārzu un pasažieru vilcienu.

Iepriekšējais raķešu streiks par Sumiju ziemeļaustrumos nogalināja trīs cilvēkus, ieskaitot bērnu.

Ukrainas Volodimirs Zelenskis, kurš ir ieradies Hāgā, ir paredzēts satikties ar Donaldu Trumpu NATO samita malā. Tā būtu viņu pirmā sastapšanās, kopš viņi tikās pāvesta Franciska bērēs Vatikānā aprīlī.

Paredzams, ka NATO dalībvalstis apstiprinās galveno jaunu ieguldījumu plānu, kas paaugstinās aizsardzības ieguldījumu etalonu līdz 5% no IKP.

Daudzi no sabiedrotajiem ir daudz zemāki par apņemšanos līdz 2035. gadam tērēt 3,5% no IKP aizsardzībai, wager Vācijas valdība otrdien atbalstīja budžeta vienošanos, lai sasniegtu šo mērķi līdz 2029. gadam.

Apmēram 62,4 miljardus eiro (53 miljardi sterliņu mārciņu) aizsardzībai tiks iztērēti 2025. gadā, 2029. gadā pieaugot līdz 152,8 miljardiem eiro, daļēji finansējot ar parādu un īpašiem līdzekļiem.

“Mēs to nedarām kā labvēlību ASV un tā prezidentam, mēs to darām no sava viedokļa un pārliecības, jo Krievija aktīvi un agresīvi apdraud visu eiro-Atlantijas teritorijas drošību un brīvību.”

Samita laikā Merzam ir jāiecieties ar Lielbritānijas premjerministru seru Keiru Starmeru un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.

Marks Rutte ir pavadījis daudzus deviņus mēnešus kopš kļūšanas par NATO ģenerālsekretāru, lai sabiedrotie tiktu iesaistīti 5% mērķa sasniegšanā. Šis skaitlis ir vairāk nekā dubultā NATO locekļu pašreizējais 2% vadlīnijas, un tas šķita neiedomājams un nereāls – lielākajai daļai, kad prezidents Trumps to pirmo reizi izvirzīja janvārī.

Divu dienu NATO samits ir samazināts, tāpēc pēc otrdienas vakariņām, kuras rīkos Nīderlandes karalis, trešdien notiks darba sesija, kas nepilna trīs stundas un piecu punktu paziņojums, kas acīmredzot, lai pielāgotos prezidentam Trumpam.

Galvenā ir saistību formulējums paziņojumā.

Kaut arī 3,5% no mērķa izdevumiem aptvers galvenās aizsardzības prasības, 1,5% tiks iztērēti “ar aizsardzību saistītiem izdevumiem”-atbilstoši plaša izteiksme, kas ietver ieguldījumus jebko, sākot no kiberdrošības līdz infrastruktūrai.

Lai sasniegtu 3,5% galveno aizsardzības izdevumu mērķi, lielākajai daļai NATO valstu joprojām būs ievērojama korekcija. No 32 sabiedrotajiem 27 tēriņi ir mazāki par 3%, astoņi lidināšanās krietni zem 2% sliekšņa, ko 2014. gadā noteikusi alianse.

Pirmdien, Premjerministrs Keirs Starmers apņēmās, ka Lielbritānija līdz 2035. gadam sasniegs 5% mērķiApvidū

Viņš sacīja, ka Lielbritānijā ir “jāpārvietojas šajā radikālās nenoteiktības laikmetā ar veiklību, ātrumu un skaidru acu izpratni par nacionālajām interesēm”. Apvienotās Karalistes valdība paziņoja, ka tā paredzēta 2,6% no IKP galvenajai aizsardzībai divu gadu laikā, kā arī 1,5%, kas saistīti ar aizsardzību saistītās teritorijās.

Rung apakšā ir Spānija, kuras aizsardzības izdevumi ir zem 1,3%.

Madridei vajadzēs vairāk nekā divkāršot savu finansējumu, lai sasniegtu Rutte jauno mērķi – kaut ko tādu, kam sociālisma premjerministrs Pedro Sánčezs jau sen ir pretojies, apgalvojot, ka “tas būtu ne tikai nepamatots, wager arī neproduktīvs”.

Tas arī būtiski būtu nepopulārs mājās-arī starp viņa kreiso spārnu valdošo koalīciju-laikā, kad Sánchez valdība rīkojas.

Svētdien Sančezs sacīja, ka Spānija ir sasniegusi vienošanos, kas redzētu, ka tas ir atbrīvots no mērķa – kaut ko Rutte ātri atgrūda. “NATO ir absolūti pārliecināts, ka Spānijai būs jāpavada 3,5%, lai tur nokļūtu,” viņš sacīja pirmdien.

Sančesa ieteikums par zemāku tēriņu slieksni bija pietiekams, lai Beļģija un Slovākija arī izteiktu interesi par atbrīvojumu-Rutte grūti uzvarēto tēlu par Apvienoto aliansi.

“Es varu jums apliecināt, ka nedēļām ilgi mūsu diplomāti ir smagi strādājuši, lai iegūtu elastības mehānismus,” sacīja Beļģijas ārlietu ministrs Maxime Prévot. Briseles izdevumi šobrīd ir 1,3% – un Slovākija ir arī paziņojusi, ka tā patur tiesības izlemt, kad sasniegt jauno mērķi.

Neskatoties uz viņu komentāriem, paredzams, ka visi 32 štati parakstīsies uz jauno solījumu.

Tā kā NATO vadītāji un vairāk nekā duci partneru štatu vadītāji devās uz Hāgu, vilcienu ceļojumi no Šipholas lidostas netālu no Amsterdamas tika smagi izjaukti pēc tam, kad kabeļi tika sabojāti ugunsgrēks.

Drošības ministrs Deivids Van Veels sacīja, ka sabotāžu nevar izslēgt. “Tā varētu būt aktīvistu grupa, tā varētu būt cita valsts. Tas varētu būt jebkas,” viņš teica sabiedriskajai raidorganizācijai Nr. “Vissvarīgākais tagad ir remontēt kabeļus un panākt, lai satiksme atkal kustētos.”