Vācijas Merzs sola palīdzēt Ukrainai ražot liela attāluma raķetes

Jaunais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ir teicis Ukrainas Volodymyr Zelensky, ka Berlīne palīdzēs Kijevai ražot liela attāluma raķetes, lai aizstāvētos no krievu uzbrukuma.

“Mēs vēlamies runāt par ražošanu un mēs publiski neapspriedīsim sīkāku informāciju,” viņš teica, kad žurnālisti Berlīnē jautāja, vai Vācija piegādās Kijevu ar savām Vērsa raķetēm.

Mercs stājās amatā šī mēneša sākumā, solot liellopu gaļai vācu atbalstam Ukrainai, un šonedēļ sacīja, ka Kijevas Rietumu sabiedroto ieroču piegādātie ieroči vairs nav “vairs” ierobežojumu.

Vērsis ir 500 km diapazons (310 jūdzes), un tas varētu nokļūt dziļāk Krievijas teritorijā nekā citas tāla raķetes.

Lai arī Merzs preses konferences laikā ar Ukrainas vadītāju neattiecās uz Vērsi pēc vārda, viņš teica, ka vācu un Ukrainas aizsardzības ministri vēlāk parakstīs “izpratnes memorandu” par tālsatiksmes raķetēm.

Kremlis ir brīdinājis, ka jebkurš lēmums par raķešu ierobežojumiem, ko var izmantot Ukraina, būtu diezgan bīstamas politikas izmaiņas, kas kaitētu centieniem panākt politisku darījumu.

Tomēr kopš tā laika Merzs ir uzsvēris, ka Rietumu sabiedrotie pirms vairākiem mēnešiem pieņēma lēmumu par atcelšanas diapazona ierobežojumiem.

Zelenskis ir aicinājis uz sarunām, kuru mērķis ir panākt izlīgumu par karu, iesaistīt trīs vadītājus – “Trump -Putin -me” -, lai gan viņš piebilda, ka ir gatavs jebkuram formātam.

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs ideju neizraidīja no rokām, wager sacīja, ka šāda sanāksme var notikt tikai pēc tam, kad starp “abām delegācijām” ir panākta “konkrēti līgumi”.

Lai arī Ukraina un Krievija šomēnes Stambulā vairāk nekā trīs gadus rīkoja savas pirmās tiešās sarunas, sanāksmē bija iesaistītas zema līmeņa amatpersonas un viņi varēja vienoties tikai par ieslodzīto apmaiņu, kas notika pagājušajā nedēļas nogalē.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs trešdien ierosināja, ka turpmāko sarunu datums tiks paziņots “ļoti tuvākajā nākotnē”, wager skaidri norādīts, ka Maskava vēlas garantēt Ukrainas “neitrālo, neatbilstošo un nesuģēto statusu”.

ASV prezidents Donalds Trumps šonedēļ norādīja, ka viņa pacietība ir nēsājusi plānu ar Krievijas nespēju virzīties uz priekšu ar turpmākām sarunām.

Viņš apsūdzēja Vladimiru Putinu par “spēli ar uguni” pēc nāvējoša krievu raķešu streika, kurā tika nogalināti 13 ukraiņi, ieskaitot bērnus. Tomēr Krievijas amatpersonas ierosināja, ka Trumps nav pietiekami informēts par konflikta kontekstu.

Ukrainas prezidents ir mudinājis Vašingtonu noteikt sankcijas Krievijas banku un enerģētikas nozarēm. Viņš sacīja, ka ir pārrunājis šo jautājumu ar Trumpu, piebilstot, ka ASV prezidents ir “apstiprinājis, ka, ja Krievija neapstāsies, tiks uzliktas sankcijas”.

Neskatoties uz turpmākajiem diplomātiskajiem manevriem, Ukrainas militārpersonas ziņoja par vienu no lielākajiem dronu aizsprostiem Krievijas mērķiem līdz šim nakti līdz trešdienai, savukārt Zelenskis sacīja, ka Krievija trīs dienu laikā trīs dienu laikā ir izlaidusi vairāk nekā 900 dronus, kas beidzas agri pirmdienas rītā.

Uz vietas Ukrainas aizsardzība ir palielinājusies Krievijas uzbrukumā ziemeļaustrumos.

Zelenskis sacīja, ka Maskava “uzkrāj” vairāk nekā 50 000 karaspēku gar Sumy fronti, kur krievu spēki ir konfiscējuši vairākus ciematus pāri Ukrainas robežai, cenšoties radīt to, ko Putins sauc par “drošības buferzonām”.

Sumy gubernators Olehs Hrryhorovs sacīja, ka Krievijas spēki ir sagrābuši četrus ciematus un ka cīņas turpinās netālu no citām apdzīvotajām vietām šajā apgabalā.

Karš, kas tagad ir ceturtajā gadā, ir pretendējis uz desmitiem tūkstošu dzīvību un atstāja lielu daļu Ukrainas austrumu un dienvidu drupās. Maskava kontrolē aptuveni vienu piektdaļu valsts teritorijas, ieskaitot Krimu, kuru tā pievienoja 2014. gadā.

Zelenskis ir apsūdzējis Maskavu miera procesa aizkavēšanā, un sacīja, ka viņiem vēl ir jāsniedz apsolītais miera terminu memorands pēc sarunām Stambulā. Peskovs uzstāja, ka dokuments ir tā “pēdējos posmos”.