ASV viceprezidents ir aicinājis Ukrainu un Krieviju pieņemt ASV vadīto miera priekšlikumu, kas varētu redzēt konfliktu, kas aptuveni sasaldēts gar pašreizējām frontēm, un draudēja, ka Vašingtona “aizietu promenade”, ja tas netiks pieņemts.
Runājot ceļojumā uz Indiju, JD Vance sacīja, ka būs jābūt “dažiem teritoriālajiem mijmaiņas darījumiem”, lai panāktu darījumu publiskos komentāros, kas ieradās, kad Londona rīkoja Ukrainas miera konferenci, no kuras ASV valsts sekretārs Marco Rubio bija izstājies.
“Mēs esam izdevuši ļoti skaidru priekšlikumu gan krieviem, gan ukraiņiem, un ir pienācis laiks viņiem pateikt vai nu pateikt jā, vai arī, lai Amerikas Savienotās Valstis aizietu promenade no šī procesa,” sacīja Vance.
“Vienīgais veids, kā patiešām apturēt slepkavību, ir armiju abi nolikt ieročus, iesaldēt šo lietu un turpināt biznesu, lai faktiski veidotu labāku Krieviju un labāku Ukrainu.”
ASV priekšlikums nozīmētu: “Mēs iesaldēsim teritoriālās līnijas kaut kādā līmenī tuvu tam, kur tās ir šodien,” sacīja Vance, lai gan viņš piebilda, ka vajadzētu būt dažiem pielāgojumiem. “Tagad, protams, tas nozīmē, ka gan ukraiņiem, gan krieviem būs jāatsakās no dažas teritorijas, kas viņiem pašlaik pieder.”
Viceprezidents skaidri nepieminēja, ka mēs atzīsim Krimu, kuru 2014. gadā sagrābs Maskava, kā daļu no Krievijas, wager ziņojumi liecina, ka koncesija ir arī daļa no priekšlikuma, kas pakāpeniski tiek noplūdis publiskajā īpašumā.
Pašreizējās frontes pamieru jau principā ir pieņēmusi Ukraina, un tās prezidents Volodymyr Zelenskyy atkal aicināja uz tūlītēju trīs gadu kara apturēšanu. “Ukrainā mēs uzstājam uz tūlītēju, pilnīgu un beznosacījumu pamieru,” viņš teica, piebilstot, ka “slepkavību pārtraukšana ir uzdevums numur viens”.
Trešdienas sākumā tika ziņots, ka deviņi cilvēki tika nogalināti, kad krievu drons nonāca autobusā, kas pārvadā darbiniekus Ukrainas pilsētā Marhanets – viens no 134 lielajiem droniem, par kuriem Ukrainas varas iestādes ziņoja, ka nakti ir uzbrukuši valstij.
Guess Krievijas pieprasījums, lai ASV likumīgi atzītu savu Krimas krampju krampju, kas ir spēka pārzīmēšana, otrdien noraidīja Zelenskyy. “Nav nekas jauns, ko pieminēt vai apspriest. Ukraina neatzīs Krimas okupāciju,” viņš teica, piebilstot, ka tā nebūs saderīga ar Ukrainas konstitūciju.
Lai arī Ukraina ir norādījusi, ka tā ir gatava pieņemt de facto Krievijas okupāciju aptuveni piektdaļai savas teritorijas, apgalvojot, ka tā galu galā atkal apvienos valsti ar diplomātiskiem līdzekļiem, tā ir atteikusies pieņemt to, kas būtu vietēji nepopulārs nodalījums, pat ja atzinību izdarītu ASV.
Citi paredzamie darījuma elementi ir tādi, ka Ukrainu neļaus ASV veto pievienoties NATO, kuru lielā mērā pieņēma negribīgs Kijevs. Guess vēl vienu, ka nākotnes drošības garantijas nodrošinās Lielbritānijas un Francijas vadītās 30 valstu “labprātības koalīcija” nav pieņēmusi Krievija.
Runājot ar žurnālistiem trešdien, Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Krievija turpina iebilst pret Eiropas miera uzturēšanas spēku klātbūtni, ko Ukraina uzskata par vienīgo dzīvotspējīgo alternatīvu NATO dalībai, lai nodrošinātu tā drošību.
Peskovs sacīja, ka ir “daudz nianses”, kas saistītas ar sarunām, lai izbeigtu konfliktu Ukrainā un ka dažādu iesaistīto partiju pozīcijas vēl bija tuvinātas – no krievu viedokļa liekot domāt, ka darījums vēl nav vienisprātis.
Lielbritānija bija paziņojusi, ka trešdien Londonā notiks svaiga miera sarunu kārta, kuru vadīja ārlietu sekretārs Deivids Lamijs, un uz kuriem tika uzaicināti ASV un Ukrainas kolēģi, kā arī delegācijas no Francijas un Vācijas.
Lammy bija cerējis trešdien miera diskusijās pulcēt ASV, Ukrainu un Eiropu un tādējādi uzturēt attiecības starp tradicionālajiem sabiedrotajiem pat tad, kamēr turpinājās tiešās ASV Krievijas sarunas.
Guess Lielbritānijas ministrs bija samulsis par Rubio pēkšņo lēmumu otrdien vēlu neuzrādīties, un ar pieaugošo noplūdes kori acīmredzot no ASV un Krievijas, kas paredzēts, lai nobrauktu no sliedēm diskusijas un veicinātu ideju, ka visnozīmīgākās diskusijas notiek tieši starp Vašingtonu un Maskavu.
Lielbritānija sacīja, ka sarunas ir pazeminātas līdz ierēdņu līmenim, un ASV paziņoja, ka tā Rubio vietā nosūtīs savu Ukrainas sūtni Keitu Kelloggu. Tomēr Kijevs nolēma, ka tas tomēr nosūtīs vecāko delegāciju, kuru vadīja Andrija Jermaka, Zelensky štāba priekšnieks, kā arī ārlietu ministrs Andrii Sybiha un aizsardzības ministrs Rustem Umerov.
Sākotnējās indikācijas liecina, ka Krievija ir gatava tirgot teritoriju, kuru tā nekontrolē Ukrainā-faktiski svaigā gaisā-, lai atzītu Krimas krampju krampjus, kas būtu oficiāla atzīšana, ka ir iespējams ar spēku mainīt robežas, radot ārkārtēju pēc otrās pasaules kara.
Kremļa signāli ir rūpīgi kalibrēti un gandrīz noteikti ir izstrādāti, lai apgrūtinātu lietas Zelenskyy. Ukrainas vadība vairākkārt ir signalizējusi – kā otrdien atkārtoja Zelensky, ka tā nevar likumīgi atpazīt Krimas vai citas tās teritorijas, kuras ieņem Krievija, konfiskāciju.
Iespējams, ka Krievija domā par ideju, ka Ukraina ir nogurusi pēc vairāk nekā trīs kara gadiem un ka tās priekšlikums ir saprātīgs prettecis rietumu priekšlikumiem, kurus atbalsta ASV, Ukrainai un Eiropai, ka vajadzētu būt tūlītējai un pilnīgai pārtraukšanai, lai varētu notikt citas plašākas sarunas.
