Kaukāza korespondents

Tas ir karsts, putekļains un jūtas kā tuksnesis pie Agaraka robežas, kas šķērso Armēniju un Irānu.
Apkārtnē ir sausi, akmeņaini kalni – nav koku, nav ēnu. Tas nav viesmīlīgākais reljefs, it īpaši tiem, kuri ir ceļojuši ilgas stundas, lai sasniegtu Armēniju.
Sieviete ar modernu matu griezumu, ar galvas noskūto apakšējo pusi, tur savu bērnu, kamēr viņas vīrs sarunās par cenu ar taksometru vadītājiem. Ir vēl viena trīs cilvēku ģimene ar mazu zēnu, kas dodas atpakaļ uz savu dzīvesvietas valsti, Austrijā.
Šķiet, ka lielākajai daļai to, kas šķērso Armēniju, ir rezidence vai pilsonība citās valstīs. Daudzi aizbrauca konflikta dēļ starp Izraēlu un Irānu, tagad astotajā dienā.
“Šodien es redzēju vienu vietu, kur notika bombardēšana,” sacīja tēvs, kurš stāvēja ar mazu bērnu netālu no minivena, kuru viņi tikko nolīgst. Viņi bija ceļojuši no ziemeļrietumu pilsētas Tabrizas.
“Visi cilvēki ir nobijušies, katra vieta ir bīstama, tā nav normāla,” viņš piebilda.
Konflikts sākās 13. jūnijā, kad Izraēla uzbruka kodolieroču un militārajām vietām, kā arī dažās apdzīvotās teritorijās.
Ziņu aģentūra Cilvēktiesību aktīvisti (HRANA) – Vašingtonā bāzēta cilvēktiesību organizācija, kas jau sen ir izsekojusi Irānai – saka, ka līdz šim 657 cilvēki ir nogalināti. Irāna ir atriebusies ar raķešu uzbrukumiem Izraēlai, nogalinot vismaz 24 cilvēkus.
Izraēla saka, ka tā ir izveidojusi gaisa pārākumu pār Teherānu un ir teikusi cilvēkiem pamest dažus no saviem rajoniem. Pēdējās dienās uz ceļiem no pilsētas ir izveidojušies smagi sastrēgumi, jo daži no tās 10 miljoniem iedzīvotāju meklē drošību citur.
Tie, kas brauca uz Armēniju no Teherānas, sacīja, ka ceļojums ir aizņēmis vismaz 12 stundas. Vairāki mums teica, ka viņi neredz Izraēlas streikus, guess dzirdēja viņu izraisīto sprādzienu skaņu.
“Tas tur bija satraucoši. Katru vakaru Izraēlas uzbrukumi. Es vienkārši no turienes aizbēgu no turienes ļoti smagi. Nebija nekādu lidojumu, ne citus veidus, kas no turienes nāk,” sacīja jauns afgāņu vīrietis ar vienu čemodānu, kurš nevēlējās tikt nosaukts.
Viņš raksturoja situāciju Teherānā kā “ļoti sliktu”.
“Cilvēki, kuriem ir kaut kur doties, viņi aiziet. Katru nakti ir kā uzbrūkot, cilvēki nevar gulēt sprādzienu skaņu dēļ, situācija nepavisam nav laba,” viņš sacīja.

Jauna sieviete ar baltu galvas lakatu un biezām viltus skropstām sacīja, ka viņa dodas atpakaļ uz savu dzīvesvietas valsti Austrālijā.
“Es redzēju kaut ko ļoti smagu, es nevēlos par to runāt,” viņa sacīja, iekāpjot automašīnā ar vairākiem citiem, lai turpinātu ceļojumu uz Armēnijas galvaspilsētu Erevānu.
“Kāds nāk un uzbrūk jūsu valstij, vai jūs justos normāli?”
Daži Izraēlas ministri ir runājuši par iespēju, ka konflikts varētu izraisīt režīma sabrukumu Irānā.
Wager Javads – kurš vasaras brīvdienās bija apmeklējis ziemeļaustrumu pilsētu Sabzevarā un devās atpakaļ uz Vāciju – sacīja, ka, viņaprāt, tas ir maz ticams.
“Izraēlai nav nekādu iespēju. Izraēla mums nav draugs, tas ir ienaidnieks,” viņš teica. “Izraēla nevar ierasties mūsu mājās, lai mums palīdzētu. Izraēlai ir jāmaina kaut kas sev, nevis mums.”

Daži irāņi uz robežas tomēr šķērsoja ceļojumu otrā virzienā. Iepriekšējā vakarā Ali Ansaye, kurš kopā ar ģimeni bija atvaļinājies Armēnijā, devās atpakaļ uz Teherānu.
“Man nav bažu, un es nemaz nebaidos. Ja man vajadzētu nomirt, es nomiršu savā valstī,” viņš teica.
Viņš sacīja, ka Izraēla “uzmācas visai pasaulei – Gazai, Libānai un citām valstīm”.
“Kā tik mazai valstij var būt kodolieroči?” viņš jautāja. “Balstoties uz kuru likumu šai valstij var būt bumba, un Irāna, kas ir vērsta tikai uz mierīgu kodolenerģiju, nevis bumbu, nevar?”
Tiek plaši uzskatīts, ka Izraēlai ir kodolieroči, lai gan tas neapstiprina un to neapstiprina.