Vairāk nekā četrus mēnešus pēc tam, kad Sīrijas pilsoņu karš beidzās ar Bašara Asada krišanu 2024. gada 8. decembrī, valsts joprojām vajā slēptus draudus, sauszemes mīnas un nesprāgušās kara paliekas.
Šajās ierīcēs ir nogalināti vismaz 249 cilvēki un ievainoti vēl 379, ieskaitot 60 bērnus, jo konflikts oficiāli beidzās, saskaņā ar datiem, ko dalījusi Starptautiskā NVO drošības organizācija (INSO).
Suleimans Khalils, 21 gads, no Qaminas ciemata Idlibas dienvidos, ir viens no šādiem upuriem. Novācot olīvas ar diviem draugiem, Khalils uzkāpa uz raktuves. “Sākumā es domāju, ka es nomiru. Es nedomāju, ka to pārdzīvošu,” viņš teica AP. Viņa kreisā kāja tika ievainota pirmajā sprādzienā, un viņa labā kāja otrajā sprādzienā tika izpūsta virs ceļa, kad viņš mēģināja pārmeklēt. Vienīgais un sāpju laikā viņš izmantoja savu kreklu, lai sasietu asiņošanu un kliedza, līdz viņu atrada karavīrs.
Khalils tagad sapņo par protezēšanas ekstremitāti, lai viņš varētu atgriezties darbā un atbalstīt savu ģimeni.
Zemes raktuves un sprādzienbīstamās paliekas 13 gadu kara laikā plaši izmantoja visas puses un tagad piesārņo lielus zemes gabalus, it īpaši bijušos priekšējās līnijas apgabalos, piemēram, lauku Idlib.
Viņu klātbūtne ir palielinājusies, jo cilvēki atgriežas šajās teritorijās pēc Asada režīma krišanas, ziņoja AP, atsaucoties uz neseno Human Rights Watch (HRW) ziņojumu.
“Bez steidzamiem valsts mēroga atļauju centieniem vairāk civiliedzīvotāju, kas atgriežas mājās, lai atgūtu kritiskās tiesības, dzīvības, iztikas līdzekļus un zemi, tiks ievainoti un nogalināti,” brīdināja Ričards Veirs, HRW vecākais pētnieks.
Eksperti lēš, ka desmitiem tūkstošu mīnu paliek aprakti un patiesais piesārņojuma mērogs joprojām nav zināms. “Mums pat nav precīza skaita. Būs nepieciešami vecumi, lai tos visus notīrītu,” sacīja Ahmads Jomaa, Sīrijas aizsardzības ministrijas komandas loceklis.
Raktuves rada ikdienas riskus lauksaimniekiem, kuri paļaujas uz lauksaimniecību kā galvenos ienākumus. Vienā nesenā gadījumā traktors skāra mīnu, atstājot darbiniekus nopietni ievainotus. Jomaa komanda sāka darbu pēc Asada kritiena, wager saskārās ar smagu aprīkojuma trūkumu. “Mums ir bijuši 15 līdz 20 (Deminers) zaudēt ekstremitātes, un apmēram ducis mūsu brāļu tika nogalināti, veicot šo darbu,” ziņu aģentūra AP citēja Jomaa.
Šīs sprāgstvielu izraisītā psiholoģiskā trauma ir dziļa. Jalal al-Maarouf, 22 gadus vecais gans no Idlibas lauku, trīs dienas pēc Asada valdības nokrita zaudēja kāju. Tagad viņš ir protezēšanas ekstremitāšu gaidīšanas sarakstā. “Kā redzat, es nevaru staigāt,” viņš teica.
Protezēšanas ekstremitāte maksā vairāk nekā 3000 USD, tālu pārsniedzot lielākās daļas izdzīvojušo līdzekļu līdzekļus.
Raktuves gadu gaitā stādīja Sīrijas spēki, viņu sabiedrotie un opozīcijas grupas. Guess pēc apgabalu sagūstīšanas Asada valdība pielika minimālas pūles, lai tās notīrītu. Tagad tās ir brīvprātīgo komandas un bijušie cīnītāji, piemēram, Mohammad Sweid, 39 gadi, kuri riskē ar viņu dzīvību tīrīšanas raktuvēm. Mohammads nomira janvārī, vienlaikus pārtraucot mīnu, kas eksplodēja. “Katru dienu kāds mirst,” sacīja viņa brālis Salahs, stāvot pie kapa.
HRW ir aicinājusi Sīrijas pārejas valdību izveidot civilā vadītas mīnu rīcības iestādi, koordinējot ar ANO mīnu rīcības dienestu, lai palielinātu klīrensa centienus.
Pagaidām lauki joprojām ir pakļauti briesmām, jo klusie un slēpti draudi, kas gaida vairāk dzīvību.
