Vismaz 69 cilvēki ir nogalināti un vēl desmitiem ievainoti, gaidot palīdzību Gazā pēdējo 24 stundu laikā, jo ASV sūtnis Stīvs Vitkofs apmeklē Izraēlu pamiera diskusijām.
Trešdienas vakarā izsalkušo cilvēku pūļi bija sapulcējušies Zikimas šķērsošanā ar Izraēlu, gaidot kravas automašīnas, kas piekrautas humānajai palīdzībai, lai ieietu aplenktajā joslā, kad viņi tika nošauti. Al-Saraya Area slimnīca paziņoja, ka pēc šaušanas ir saņēmusi vairāk nekā 100 mirušus un ievainotas, kamēr tika gaidīts, ka nāves gadījumu skaits pieaugs, ziņoja Related Press.
Vēlāk, ceturtdienas rītā, Izraēlas karavīri nogalināja 19 cilvēkus, kuri meklē palīdzību, wager ārpus palīdzības izplatīšanas punktiem Gazas centrālajā joslā un Rafahā Gazas dienvidos.
Saskaņā ar Starptautisko pārtikas nedrošības iestādi Gaza ir badā. Trešdien no bada nomira septiņi bērni, kopējais nepietiekama uztura nāves gadījumu skaits līdz 154 gadiem, paziņoja Gazas veselības pārvalde.
Tā kā Gazas bads ir padziļinājies, sociālā kārtība ir sadalījusies. Parasti ir simtiem izmisīgu cilvēku pūļu gaidīšana, kamēr retā palīdzības kravas automašīna iekļūs Gazā un izlaupīja transportlīdzekli, tiklīdz tas pienāk.
Vairāk nekā 1000 cilvēku ir nošauti, galvenokārt Izraēlas karavīri, mēģinot saņemt palīdzību no privātā ASV Gazas humanitārā fonda (GHF) un gaidot palīdzības kravas automašīnas pie robežas krustojumiem.
ANO ir teikusi, ka atslēga, lai apturētu palīdzības izlaupīšanu, ir pārliecināt iedzīvotāju skaitu, ka Gazā nonāks pastāvīgs, pietiekams piedāvājums. Izraēla kontrolē palīdzības šķērsošanu Gazā un ir apsūdzēts par bada krīzes radīšanu, izmantojot tās humānās palīdzības bloķēšanas blokādus – kaut ko tā noliedz līdztekus tā noraidījumam, ka Gazā ir bada.
Izraēla nesen paplašināja piekļuvi palīdzības sniegšanai Gazā, wager humāniķi ir teikuši, ka jaunie pasākumi nebūt nav pietiekami, lai mainītu bada krīzi un ir aicinājuši uz steidzamu, neierobežotu atbalsta piekļuvi Gazai.
ANO Humāno lietu koordinācijas birojs (OCHA) trešdien paziņoja, ka Gazā ievestā pārtikas daudzums ir “tālu no pietiekami daudz”.
Tā kā bada krīze pasliktinājās, Vitkofs nolaidās Izraēlā, kur viņš tikās ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu. Izraēlas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka viņi apsprieda karodziņu pamiera sarunas un bija paredzēts, ka Witkoff apmeklēs GHF vietni Gazā.
Izraēla trešdien nosūtīja atbildi uz Hamas jaunāko pamiera plānu, kas ierosināja 60 dienu pauzi cīņā un ķīlnieku ieslodzīto apmaiņu.
Kad Vitkofs apmeklēja Izraēlu, ASV prezidents Donalds Trumps aicināja Hamas padoties un atbrīvot atlikušos Izraēlas ķīlniekus. Grupai ir apmēram 50 ķīlnieki, no kuriem 20 no viņiem domājams, ka tā dzīvo.
Reality Social amatā Trump rakstīja: “Ātrākais veids, kā izbeigt humānās krīzes Gazā, ir Hamas nodot un atbrīvot ķīlniekus !!!”
Trumps trešdien bija ierosinājis, ka ASV sadarbosies ar Izraēlu, lai vadītu jaunus pārtikas izplatīšanas punktus Gazā, wager ir sniedzis maz informācijas par šo plānu. GHF atbalsta Trumpa administrāciju, un to vada Trumpa līdzstrādnieks, taču nebija skaidrs, vai ASV strādās ar privāto iniciatīvu.
Izraēla ir pakļauta milzīgam starptautiskam spiedienam, jo badu cilvēku attēli ir izraisījuši sašutumu. Vairāk nekā ducis valstu ir nosodījusi Izraēlu par savu rīcību Gazā un veica pasākumus, lai atpazītu Palestīnas valsti – lielā mērā simbolisku soli, kas paredzēts izteikt brīdinājumu Izraēlai.
Vairākas valstis, tostarp Kanāda, sacīja, ka septembrī tās centīsies atpazīt Palestīnas štatu. Kanādas atzīšana būtu atkarīga no dažām izmaiņām Palestīnas iestādē, sacīja Kanādas premjerministrs Marks Karnijs.
Vācijas ārlietu ministrs Johans Vadepuls ceturtdien pirms vizītes Izraēlā sacīja, ka palestīniešu valsts atzīšanai vajadzētu būt sarunu beigās par divu valstu risinājumu, wager sacīja, ka Berlīne reaģēs uz visām vienpusējām darbībām, atsaucoties uz dažiem Izraēlas ministru “aneksijas draudiem”.
Otrdien ES komisija ierosināja daļēju Izraēlas apturēšanu no savas prestižākās zinātnes pētījumu programmas par humāno krīzi Gazā.
Izraēla ir nosodījusi savu rīcību starptautisko neuzticību Gazā un cenšas atpazīt Palestīnas valsti, kas, pēc tās teiktā, kalpo Hamas.
Tomēr pagājušajā nedēļā no starptautiskās sabiedrības ir redzējis asākos Izraēlas pārmetumus kopš kara kara sākuma 2023. gada 7. oktobrī. Tā ir radījusi lielāku spiedienu uz Izraēlu, lai sasniegtu pamieru Gazā vai saskaras ar vairāk starptautisku izolāciju.
Pagājušajā nedēļā šķita, ka pamiera sarunas pilnībā apstājās pēc Izraēlas un ASV, ka sarunu sarunu sarunas notika no Dohas, kur notika sarunas. Abas partijas vainoja Hamas sabrukumā, sakot, ka grupa sarunu laikā vēlu ieviesa jaunas prasības – prasība Hamas noliedza.
Izraēlas amatpersonas ir brīdinājušas, ka, ja Hamas nekļūs elastīgāks ar savām prasībām, Izraēla atkārtoti atcels humāno palīdzību Gazā, saskaņā ar valsts publisko raidorganizāciju Kan. Raidorganizācija sacīja, ka militārpersonas ierosināja paplašināt savas zemes operācijas joslā, lai izdarītu spiedienu uz sarunām par sarunām.
Izraēla uzsāka savu karu Gazā pēc Hamas vadītā uzbrukuma Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī, kurā tika nogalināti apmēram 1200 cilvēku. Izraēlas militārās operācijas laikā Gazā ir nogalināti vairāk nekā 60 000 cilvēku, un liela daļa teritorijas ir iznīcināta.
