Zelenskis parūpēsies par raķešu ierīkošanu Baltajā namā pēc Trampa un Putina vienošanās

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien Vašingtonā tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Trampam izsverot, vai bruņot Ukrainu ar raķetēm “Tomahawk”, kas spēj ietriekties dziļi Krievijā.

Viņu tikšanās notiek dienu pēc tam, kad Tramps telefona sarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu sacīja, ka ir panākts “liels progress”, abiem piekrītot klātienes sarunām Ungārijā.

Tramps sacīja, ka šis zvans, pirmais ar Putinu kopš augusta vidus, bija “ļoti produktīvs”, piebilstot, ka Vašingtonas un Maskavas komandas tiksies nākamnedēļ.

Ierodoties ASV, kas bija trešā vizīte kopš janvāra, Zelenskis sacīja, ka Maskava “steidzas atsākt dialogu, tiklīdz tā uzzina par Tomahawks”.

Zelenskis ir aicinājis ASV nodrošināt Ukrainai modernās raķetes, kuru darbības rādiuss ir 2500 km (1500 jūdzes).

Jautāts šīs nedēļas sākumā, vai Tramps apsver iespēju piešķirt Ukrainai Tomahawks, viņš atbildēja: “Redzēsim… es drīkstu.”

Taču uz jautājumu par to pašu izredzēm pēc sarunas ar Putinu, Tramps sacīja, ka “mēs nevaram izsmelt” ASV Tomahawks krājumus, piebilstot, ka “mums arī tie ir vajadzīgi… tāpēc es nezinu, ko mēs varam darīt lietas labā”.

Rakstot savā platformā Fact Social pēc sarunas ar Putinu, Tramps sacīja, ka viņš un Krievijas prezidents “pavadīja daudz laika, runājot par tirdzniecību starp Krieviju un ASV, kad karš ar Ukrainu būs beidzies”.

Viņš sacīja, ka “augsta līmeņa padomnieki” no abām valstīm nākamnedēļ tiksies nenoteiktā vietā, un ASV delegāciju vadīs valsts sekretārs Marko Rubio.

Tramps arī sacīja, ka piektdien informēs Zelenski par viņa sarunām ar Putinu, piebilstot: “Es uzskatu, ka šodienas telefona sarunā ir panākts liels progress.”

Vēlāk viņš žurnālistiem sacīja, ka plāno tikties ar Putinu Ungārijā “divu nedēļu laikā”.

Tramps tika uzskatīts par simpātiskāku pret Krieviju nekā viņa priekšgājējs Džo Baidens, taču pēdējos mēnešos viņš ir ieņēmis stingrāku nostāju pret Putinu.

Viņš cerēja, ka klātienes samits Aļaskā augustā palīdzēs pārliecināt Krievijas prezidentu uzsākt visaptverošas miera sarunas, lai izbeigtu karu, taču šī tikšanās nedeva izšķirošu izrāvienu.

Viņi atkal runāja dažas dienas vēlāk, kad Tramps pārtrauca tikšanos ar Zelenski un Eiropas līderiem, lai piezvanītu Putinam.

Trampam un Putinam varētu būt vēl viena saruna nedēļu pēc Rubio tikšanās ar padomniekiem, sacīja Ungārijas premjerministrs.

Viktors Orbans valsts radio sacīja, ka vēlāk piektdien runās ar Krievijas prezidentu.

“Tā kā ES atbalsta karu, ir loģiski, ka tā tiks atstāta ārpus šī miera procesa,” viņš sacīja.

Plānotā tikšanās Budapeštā bija “lieliska ziņa mieru mīlošajiem pasaules cilvēkiem”, Orbans ceturtdien rakstīja X, un viņš piebilda, ka ir runājis ar Trampu pa tālruni.

Iepriekš viņš arī sacīja: “Miers prasa pacietību, spēku un pazemību. Eiropai ir jāmaina sava nostāja. Tā vietā, lai augstprātībā un nebeidzamā kara liesmās kurinātu, mums vajadzīgas sarunas ar Krieviju. Tikai dialogs var nest mieru mūsu kontinentā.”

Dažas stundas pirms Trampa un Putina zvana Krievija veica vienu no saviem gada lielākajiem uzbrukumiem Ukrainai, tostarp 28 ballistiskās raķetes un 320 bezpilota lidaparātus, paziņojusi Ukrainas vēstniece ASV Olga Stefanišina.

Stefanišina sacīja, ka Krievija, veicot nakts triecienus Ukrainai, pirms aicinājuma “atmasko Maskavas patieso attieksmi pret mieru”.

Paziņojumā BBC ASV partnerim CBS viņa piebilda: “Šie uzbrukumi liecina, ka Maskavas stratēģija ir terora un spēku izsīkuma stratēģija. Vienīgā efektīvā atbilde ir spiediens – ar stingrākām sankcijām, pastiprinātu pretgaisa aizsardzību un liela attāluma spēju piegādi.”

Kopš Trampa sarunas ar Putinu drīz pēc Aļaskas samita noslēguma augustā, ne Baltais nams, ne Kremlis nav publiski apstiprinājuši nekādu saziņu starp abiem.

Lai gan Tramps sacīja, ka varētu apsvērt iespēju nodrošināt Ukrainai raķetes Tomahawk, viņš piebilda, ka “tās arī mums ir vajadzīgas”.

Ukrainas flotei nav nepieciešamo kuģu, lai tos darbinātu, un ASV ir neliels skaits raķešu palaišanas iekārtu, kas parasti ir uzstādītas uz kuģiem un zemūdenēm.

2019. gadā ASV sāka atdzīvināt Tomahawk sauszemes mobilo nesējraķešu programmu pēc tam, kad beidza pastāvēt Vidēja darbības rādiusa kodolspēku (INF) līgums, kas aizliedza šo versiju.

Jaunās sistēmas nosaukums ir Typhon, un tā sāka darboties ASV armijā 2023. gadā.

Pašlaik ASV militārpersonām ir vismaz divas Typhon palaišanas iekārtas, taču maz ticams, ka tām būs daudz vairāk.

Iespēja, ka ASV nosūtīs Ukrainai tāla darbības rādiusa spārnotās raķetes Tomahawk, radītu “ārkārtīgas bažas”, svētdien sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs, piebilstot, ka šāds solis Krievijā tiks uzskatīts par “lielu eskalāciju”.

Savas prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā Tramps apgalvoja, ka viņš spēs izbeigt karu Ukrainā dažu dienu laikā, taču kopš tā laika ir atzinis, ka konflikta atrisināšana ir bijusi grūtāka nekā jebkura cita, kurā viņš ir bijis iesaistīts kopš atgriešanās pie varas.

Trampa saspīlētās attiecības ar Zelenski nonāca 28. februārī, kad viņš un viceprezidents Dž.D. Venss televīzijas tiešraidē apvainoja Ukrainas prezidentu Ovālajā kabinetā.

Taču sabiedriskās attiecības ar Zelenski pēdējos mēnešos ir ievērojami uzlabojušās.

Septembrī Tramps norādīja uz būtiskām izmaiņām savā skatījumā uz konfliktu, sakot, ka uzskata, ka Kijeva varētu “atgūt visu Ukrainu tās sākotnējā formā”, kas ir tālu no viņa publiskajiem aicinājumiem Kijevai atdot Krievijas okupēto teritoriju.

Jūlija beigās Tramps Putinam noteica mazāk nekā divu nedēļu termiņu, lai piekristu pamieram, pretējā gadījumā viņam draud plašas sankcijas, tostarp pasākumi pret valstīm, kuras joprojām tirgojas ar Krieviju.

Taču viņš neizpildīja draudus pēc tam, kad Putins piekrita tikties ar Trampu Aļaskā, ko ASV prezidents toreiz novērtēja kā nozīmīgu diplomātisku panākumu, lai gan tas nedeva nekādu taustāmu rezultātu.

Iepriekš ceturtdien Indijas Ārlietu ministrija apšaubīja Trampa dienu iepriekš izteikto apgalvojumu, ka Indijas premjerministrs Narendra Modi piekritis pārtraukt Krievijas naftas iegādi.

Indijas valdības pārstāvis sacīja, ka “nav zināms par sarunām starp abiem līderiem”, kas notika iepriekšējā dienā, pēc tam, kad Tramps sacīja, ka Modi viņam apliecināja, ka pirkumi tiks pārtraukti “īsā laika periodā”.

ASV ir mudinājusi valstis, jo īpaši Indiju, Ķīnu un NATO dalībvalstis, pārtraukt Krievijas enerģijas iepirkšanu, cenšoties palielināt ekonomisko spiedienu uz Kremli. Arī Zelenskis vairākkārt atkārtojis šos aicinājumus.

Sekojiet Trampa otrā termiņa līkločiem ar Ziemeļamerikas korespondenta Entonija Zurčera iknedēļas laikrakstu ASV politika unspens informatīvais izdevums. Apvienotās Karalistes lasītāji var pieraksties šeit. Tie, kas atrodas ārpus Apvienotās Karalistes, var pieraksties šeit.