Ukrainas prezidents Volodymyr Zelensky ir teicis, ka ASV var izdarīt lielāku spiedienu uz Krieviju, lai nodrošinātu pamieru pēc tam, kad ASV draudēja izvilkt sarunas, ja drīz netiks panākts darījums.
“Mēs uzskatām, ka, ja Krievijai tiks izdarīts lielāks spiediens, mēs varēsim tuvināt mūsu pozīcijas,” Zelensky žurnālistiem sacīja vizītē Dienvidāfrikā, piebilstot, ka viņš ir “ļoti cerīgs”.
Jautāts, vai viņš būtu gatavs veikt kādas koncesijas, viņš sacīja, ka fakts, ka Ukraina ir gatava sarunāties ar Krieviju, ir “milzīgs kompromiss” un “pamierināšanai jābūt pirmajam solim”.
Zelenskis saīsināja savu Dienvidāfrikas vizīti pēc tam, kad tika nogalināti astoņi cilvēki, un desmitiem ievainoti krievu nakti uzbrukumā Kijevai.
Zelenskis sacīja, ka uzbrukums “neapšaubāmi ir viens no grūtākajiem un nekaunīgākajiem”.
“Ja Krievija saka, ka tā ir gatava pārtraukt uguni, tai ir jāpārtrauc masīvi streiki pret Ukrainu. Tiem ir Ukrainieši, kuriem trūkst pacietības, jo uzbrukumā tiek uzbrukts, un neviens cits,” viņš piebilda.
Zelensky komentāri nāca pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Trumps trešdien bija apsūdzējis Ukrainas vadītāju par miera sarunu kaitējumu, pēc tam, kad Zelenskis sacīja, ka Kijevs neatzīs Krievijas kontroli pār Krimu.
Ukraina jau sen ir paziņojusi, ka tā neatsakās no Krimas, dienvidu pussalas, kuru 2014. gadā nelikumīgi pievienoja Krievija.
Trumps apgalvoja, ka kara izbeigšana ir “ļoti tuvu”, wager tas, ka Zelenska atteikšanās pieņemt ASV noteikumus “neko citu kā pagarinās” konfliktu.
Iepriekš ASV viceprezidents JD Vance izklāstīja ASV redzējumu par darījumu, sakot, ka tas “iesaldēs teritoriālās līnijas […] tuvu tur, kur viņi ir šodien ”.
Viņš sacīja, ka darījums nozīmēs, ka Ukrainai un Krievijai “būs jāatsakās no dažas teritorijas, kas viņiem pašlaik pieder” – nenorādot, kādas ģeogrāfiskās koncesijas būtu jāveic.
Kad Baltajā namā jautāja žurnālisti par to, vai administrācija vēlas atzīt Krievijas suverenitāti pār Krimu, Trumps sacīja, ka viņš tikai vēlas redzēt kara beigas.
Atzīstot Krievijas nelikumīgo Krimas okupāciju, Zelenskim būtu ne tikai politiski neiespējami pieņemt, wager arī pretrunā ar pēckara starptautiskajām juridiskajām normām, kuras robežas nevajadzētu mainīt ar spēku.
Zelenskis sacīja, ka sanāksme par konflikta pārtraukšanu starp Ukrainas, ASV, Lielbritānijas un Eiropas amatpersonām Londonā trešdien bija “sarežģīta, wager konstruktīva, un tā rezultātā atšķirības, wager gan vēlme tomēr turpināt strādāt”.
Ukrainas prezidents bija ceļojis uz savu pirmo vizīti Dienvidāfrikā, kur viņš tikās ar prezidentu Kirilu Ramaphosu.
Ramaphosa ziņu brīfinga laikā līdzās Zelenskim sacīja, ka viņš ir dziļi nobažījies par notiekošo konfliktu Ukrainā un turpmāko civiliedzīvotāju zaudēšanu.
Viņš piebilda, ka ir runājis ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu šonedēļ, un abi vīrieši “piekrita sadarboties ar mierīgu konflikta rezolūciju”.
Zelensky vizīte Dienvidāfrikā iezīmē diplomātisko izrāvienu Ukrainas vadītājam, cenšoties cīnīties pret Krievijas pieaugošo ietekmi Āfrikā.
Valsts vizīte būtu bijusi neiedomājama tikai pirms diviem gadiem, kad prezidents Ramaphosa vadīja Āfrikas līderu delegāciju uz Kijevu pašizveidotā miera misijā.
Tajā laikā Dienvidāfrikas atteikšanās nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā bija Kijevas neapmierinātības avots.
Wager ģeopolitiskā ainava kopš šīs sanāksmes ir būtiski mainījusies, un abām valstīm tagad ir daudz vairāk kopīgu.
Abi arvien vairāk nonāk pretrunā ar Vašingtonu.
ASV bija viens no Ukrainas tuvākajiem sabiedrotajiem, līdz novembrī Donalda Trumpa atkārtota ievēlēšana. Tagad Ukraina vēlas paplašināt savu starptautisko partneru kopumu – īpaši Āfrikā, kur daudzām valstīm ir cieša saikne ar Krieviju.
Dienvidāfrika ir cietusi arī no saspringtajām attiecībām ar Vašingtonu, kas ir izraidījusi savu vēstnieku un noņēmusi palīdzības finansējumu.
Dienvidāfrika saka, ka tās neatbilstošā pozīcija liek tam galvenokārt, lai palīdzētu panākt miera vienošanos ar Krieviju.
