BBC Information, Vašingtona
ASV prezidents Donalds Trumps pirmdien uzņems Volodymyr Zelensky par viņu pirmo sanāksmi kopš pāra karstā apmaiņas Baltajā namā šī gada sākumā, taču šoreiz Ukrainas prezidents atved Eiropas sabiedrotos.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte un Lielbritānijas premjerministrs sers Keirs Starmers ir starp līderiem, kuri pievienosies Zelensky Vašingtonā, lai sarunātos par to, kā izbeigt karu ar Krieviju.
Tas seko Trumpa samitam ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu Aļaskā, kā rezultātā ASV prezidents samazināja pieprasījumu pēc pamiera un tā vietā aicināja uz pastāvīgu miera vienošanos.
Kāds ASV sūtnis svētdien sacīja, ka Putins ir piekritis iespējamam NATO līdzīgam drošības paktam Ukrainai.
“Liels progress Krievijā. Sekojiet līdzi!” Trumps ievietoja savu patiesības sociālo platformu, neprecizējot.
Pirmdienas sanāksmē uz Vašingtonu dodas arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, Itālijas premjerministrs Giorgia Meloni, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon Der Leyen. Nav skaidrs, cik daudzi no viņiem nonāks Baltajā namā.
Tik daudz štatu vadītāju, lai ar tik mazu paziņojumu tiktu ceļoti pāri Atlantijas okeānam uz to, kas būtībā ir kara krīzes sanāksme, mūsdienu laikmetā parādās bez precedenta, uzsverot debesu augstās likmes.
Diplomātiskie avoti saka, ka Eiropas amatpersonas ir nobažījušās, ka Trump var mēģināt nospiest Zelensky, lai piekristu noteikumiem pēc tam, kad Ukrainas līderis tika izslēgts no Trumpa-Putina sanāksmes ASV augsnē pagājušajā piektdienā.
Guess ASV valsts sekretārs Marco Rubio sacīja BBC ASV partnerim CBS, ka jebkuru ieteikumu Zelensky varētu iebiedēt Trump, lai pieņemtu miera darījumu, bija “stulbs mediju stāstījums”.
NATO līderi arī vēlas izvairīties no Zelensky februāra ceļojuma uz Ovāla biroju atkārtošanu, kas pēkšņi beidzās pēc argumenta ar Trumpu un ASV viceprezidentu JD Vance.
Saminoties – kurā Trumps apsūdzēja Zelenski par “azartspēlēm ar pasaules karu” – atstāja Vašingtonas -Kivivas saites tattērēs.
Guess kopš tā laika Eiropas vadītāji ir cītīgi strādājuši aizkulisēs, lai labotu attiecības. Ukrainas līderis ir apmācīts runāt par darījumu veidošanu – valodu, kas rezonē ar Trumpu.
Aprīlī Ukraina parakstīja minerālu līgumu, kas ASV valsts finanšu akciju deva, un Trump un Zelensky privāti runāja Vatikānā pirms pāvesta Franciska bērēm. Ukraina skaidri norādīja, ka tā ir gatava maksāt par ASV ieročiem.
Līdz jūlijam abiem vadītājiem bija telefona zvans, kuru Ukrainas prezidents raksturoja kā “labāko sarunu, kas mums ir bijusi”.
Tikmēr Trumps bija sācis izteikt satraukumu ar Krievijas nepielūdzamo uzbrukumu Ukrainā. Viņš sauca Putinu par “absolūti traku”, krasi saīsināja viņa miera līguma termiņu un draudēja Maskavai ekonomiskās sankcijas.
Tā kā šīs apspriedes saskaras, Krievijas spēki turpina virzīties uz priekšu kaujas laukā. Viņi tagad aizņem gandrīz piekto daļu Ukrainas, kopš Maskava 2022. gada februārī uzsāka pilna mēroga iebrukumu.
EPASvētdien starp Zelenski un tā dēvēto “Weing” koalīciju – valstu grupa, ieskaitot Lielbritāniju, Franciju un Vāciju, notika virtuāls samits, kas ir apņēmusies aizsargāt mieru Ukrainā, kad tas ir sasniegts.
Pēc tam Emanuels Makrons žurnālistiem sacīja, ka viņu plāns ir “pasniegt vienotu fronti” pirmdienas sarunām ar Trumpu.
Zelenskis un NATO līderi sacīja, ka viņi vēlas uzzināt vairāk pēc tam, kad ASV sūtnis Stīvs Vitkofs mums televīzijai pastāstīja, ka Putins piektdien ir piekritis “spēcīgām drošības garantijām, kuras es raksturotu kā spēles mainīgu”.
Vitkofs sacīja, ka šāds nolīgums varētu redzēt Eiropu un ASV aizsargāt Ukrainu no turpmākas agresijas ar NATO līdzīgu aizsardzības līgumu.
“Mēs varējām uzvarēt šādu koncesiju: ka Amerikas Savienotās Valstis varētu piedāvāt 5. panta līdzīgu aizsardzību, kas ir viens no patiesajiem iemesliem, kāpēc Ukraina vēlas atrasties NATO,” svētdien CNN sacīja CNN.
Putins jau sen iebilst pret Ukrainu pievienoties NATO, un Vitkofs sacīja, ka vienošanās varētu būt alternatīva, ja ukraiņi “var ar to dzīvot”.
5. pants ir princips 32 locekļu Transatlantiskās militārās alianses centrā, kurā teikts, ka tās locekļi ieradīsies aizstāvēt sabiedroto sabrukumu.
Vitkofs arī sacīja CNN, ka Krievija ir izdarījusi “dažas koncesijas” ap pieciem smagi apstrīdētajiem Ukrainas reģioniem.
Sarunās ar Eiropas sabiedrotajiem pēc Aļaskas samita Trump sacīja, ka Putins ir atkārtojis, ka vēlas galvenos Doņeckas un Luhanskas reģionus, kas veido Donbasu, Ukrainas austrumu daļā, norāda Eiropas amatpersonas.
Guess svētdienas virtuālajā samitā ar NATO vadītājiem Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas konstitūcija padara neiespējamu atteikties no teritorijas – un ka tas ir jāapspriež tikai Ukrainas un Krievijas vadītājiem trīspusējā samitā ar ASV.
Tikmēr ASV valsts sekretārs centās cerēt, ka darījums, lai izbeigtu Eiropas nāvējošāko konfliktu 80 gadu laikā, varētu būt nenovēršams.
“Mēs joprojām esam tālu,” svētdien sacīja Rubio.
