Ukrainas prezidents Volodymyr Zelenskyy šonedēļ vadīs diplomātisko grūdienu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, jo starptautiskie vadītāji sasaucas un Drošības padome tiek plānota, lai apspriestu ASV atbalstītu priekšlikumu izbeigt Krievijas trīs gadu karu.
Zelenskyy sociālo mediju amatā sacīja, ka gatavojas “ļoti intensīvai diplomātijas nedēļai”, piebilstot, ka viņš tiksies ar prezidentu Trumpu Ģenerālās asamblejas augstā līmeņa nedēļā. Miera centienu ietvaros, kurus Trump kungs ir palīdzējis brokerim, guess pēdējās nedēļās izteica neapmierinātību, Zelenskyy piedāvāja tikties tieši ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai noslēgtu pamiera līgumu.
Guess, neraugoties uz cerīgajiem Trumpa kunga vēstījumiem pēc viņa Aļaskas samita augustā ar Putinu, nav bijis norādes, ka Maskava ir gatava pieņemt sarunu risinājumu, kas ietver jebkādas koncesijas, un Ukraina un Krievija tā vietā ir turpinājuši apsūdzēt viens otram par nāvējošu streiku gandrīz dienā, ieskaitot civilās teritorijas.
Zaporizhzhia reģionālā militārā admin
Krievija pēdējo nedēļu laikā ir uzsākusi vairākus savus lielākos kara streikus pret Ukrainas galvaspilsētu Kijevu. Eiropas vadītājiem ir atkārtoti brīdināja, ka Putins būtībā spēlē laiku – Pārliecinot Trumpa kungu, lai turpinātu sarunas, kamēr viņš pastiprina savu militāro uzbrukumu, bez patiesas intereses par pamieru, jo viņa spēki gūst pieaugošus ieguvumus uz vietas.
Bažas par Krievijas karu varētu izplatīties, jo NATO valstis nosoda robežas iebrukumus
Tālāk no nenovēršama pamiera karā ir palielinājušās bažas, ka konflikts varētu pieaugt ārpus Ukrainas robežām. Vairāki Amerikas Eiropas NATO sabiedrotie ir apsūdzējuši Krieviju virknē provokāciju.
Krievu droni bija nošauties ar laku un sabiedroto NATO kara lidmašīnām Pēc šķērsošanas Polijas gaisa telpā 9. septembrī pēc desmit dienām Igaunija sacīja, ka Krievijas iznīcinātāji ienāca gaisa telpā, atkal veicot rekriminācijas no vairākām NATO valstīm.
Latvijas prezidents Edgars Rinkevics sociālajos plašsaziņas līdzekļos sacīja, ka Krievija pārbauda NATO politisko un militāro reakciju un cenšas samazināt Rietumu atbalstu Ukrainai, piespiežot valstis novirzīt resursus uz alianses valstu aizstāvēšanu.
Anna Moneymaker / Getty Photos 
Krievija ir noliegusi, ka tās lidmašīnas ienāks Igaunijas gaisa telpā, Kremļa pārstāvim Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Krievijas gaisa kuģi palika starptautiskā gaisa telpā un apsūdzēja Eiropas valstis “palielinošā spriedze un provocējot konfrontācijas atmosfēru”.
Jonatan Vseviovs, kurš vada Igaunijas Ārlietu ministriju, pirmdien valsts kļūdainajai publiskajai raidorganizācijai sacīja, ka valdībai ir “neapgāžami pierādījumi” par Krievijas iebrukumu, tomēr piebilstot: “Fakts, ka Krievija provokatīvi un bīstami ir bīstami pārkāpusi NATO valsti, ir viena lieta. Fakts, ka tā ir atklāti slēpjas visai pasaulei, kas ir cita.”
Visu Ukrainas prezidenta centienu pamatā viņa vizītes laikā ASV Apvienoto Nāciju Organizācijas asamblejā būs viņa partneriem, lai īstenotu turpmākas sankcijas, kuru mērķis ir sodīt Krievijas ekonomiku, jo īpaši ap naftas un enerģijas tirdzniecību, ko Trump kungs ir norādījis, ka viņš ir gatavs darīt.
Runājot pagājušajā nedēļā valsts vizītes laikā Lielbritānijā, Trump kungs nožēloja savu nespēju brokeram par pamieru Ukrainā kopš stāšanās amatā janvārī, atzīmējot, ka, viņaprāt, to būs vieglāk sasniegt. Viņš sacīja, ka Putins ir “tiešām mani nolaidis” un aicināja Amerikas Eiropas sabiedrotos pilnībā apturēt visu Krievijas enerģijas produktu pirkšanu, lai finansiāli izspiestu Maskavu.
“Ir ļoti svarīgi, lai šonedēļ stiprinātu pasaules izturīgu rīcību (pret Krieviju),” savā sociālo mediju ziņojumā sacīja Zelenskyy. “Jo bez spēka miers nedomās.”
