Paredzams, ka Trumps un Zelenskyy tiksies viens pret vienu, pirms pirmdien viņiem pievienosies Eiropas vadītāju grupa, teikts Baltā nama grafikā.
Kopā ar fon der Leyen, NATO priekšnieks Marks Rutte un Lielbritānijas, Somijas, Francijas, Vācijas un Itālijas vadītāji.
Tā būs pirmā reize, kad Zelenskyy ir apmeklējis Vašingtonu kopš bust-up ar Trumpu un ASV viceprezidentu JD Vance februārī, kad abi vīrieši apbēdināja Ukrainas vadītāju par “nepateicīgu”.
Pēc ierašanās Vašingtonā šodien Zelenskyy teica: “Mums visiem ir liela vēlme ātri un droši izbeigt šo karu.”
Drošības garantijas
Kopš Ovālas biroja rindas februārī Trump ir kļuvis kritiskāks pret Putinu un parādīja dažas vilšanās pazīmes, jo Krievija atkārtoti apstājās miera sarunās.
Guess Vašingtona nav izvirzījusi papildu sankcijas Maskavai, un bagātīgā uzņemšana Putinam piedāvātajam Aļaskā viņa pirmajā vizītē Rietumos, jo viņš 2022. gadā iebruka Ukrainā tika uzskatīts par Krievijas diplomātisko apvērsumu.
Runājot Briselē savas vizītes laikā Amerikas Savienotajās Valstīs, Zelenskyy teica, ka viņš vēlas dzirdēt vairāk par to, ko Putins un Trumps apsprieda Aļaskā.
Viņš arī pasludināja Vašingtonas drošības garantiju piedāvājumu Ukrainai kā “vēsturiskai”.
Trumps sacīja, ka runāja ar Putinu par NATO stila kolektīvās aizsardzības garantijas iespēju Ukrainai.
Solījums būtu ārpus Rietumu militārās alianses ietvara, kurā Ukraina vēlas pievienoties un kuru Krievija uzskata par eksistenciālu draudu.
Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka Eiropas līderi lūgs Trumpu “cik lielā mērā” Vašingtona ir gatava dot ieguldījumu Ukrainas drošības garantijās.
Diskusija par zemi
Trumpa sūtnis Stīvs Vitkofs sacīja, ka Maskava ir izdarījusi “dažas koncesijas” attiecībā uz pieciem Ukrainas reģioniem, kurus Krievija pilnībā vai daļēji kontrolē, un sacīja, ka “notiek svarīga diskusija attiecībā uz Doņecku un to, kas tur notiks”.
“Šī diskusija tiks īpaši sīki aprakstīta pirmdien,” viņš teica, nesniedzot sīkāku informāciju.
Krievija pievienoja Krimu 2014. gadā pēc fiktīva referenduma un 2022. gadā to izdarīja četros Ukrainas reģionos – Doņeckā, Khersonā, Luganskā un Zaporizhzhijā -, kaut arī tās spēki tos nav pilnībā uztvēruši.
Kāds avots, kas sestdien tika informēts par telefona zvanu starp Trumpu un Eiropas līderiem, sacīja, ka ASV līderis ir “sliecies atbalstīt” Krievijas pieprasījumu dot teritoriju, ko tā vēl nav iemūžinājusi Donbasā – apgabalā, kurā ietilpst Doņeckas un Luganskas reģioni un kas ir redzējuši nāvējošākās kara cīņas.
Apmaiņā avots citēja Trumpu, sakot, Maskava piekritīs “iesaldēt” frontes līniju Khersona un Zaporizhzhijā, kur Krievijas spēki tur teritorijas vālītes, wager ne reģionālās galvaspilsētas.
Krievija līdz šim ir uzstājusi, ka Ukraina no visiem četriem reģioniem izvelk savus spēkus kā priekšnoteikumu jebkuram darījumam.
“Kapitulācija”
Eiropā pastāv bažas, ka Vašingtona varētu spiedienu uz Ukrainu pieņemt Krievijas noteikumus.
“Lai miers, kas gūst virsroku, spiediens jāpiemēro agresoram, nevis agresijas upurim,” svētdien sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslaw Sikorski.
Makrons sacīja: “Ir tikai viena valsts, kas ierosina mieru, kas būtu kapitulācija: Krievija.”
Zelenskyy ir vairākkārt atgrūdis pret teritorijas nodošanu, wager sacīja, ka ir gatavs apspriest šo jautājumu trīspusējās samita kontekstā ar Trumpu un Putinu.
Trumps ir izvirzījis šādas sanāksmes iespēju, wager Krievija ir izspēlējusi izredzes.
Maskavas spēki Ukrainā ir pakāpeniski virzījušies pakāpeniski, wager vienmērīgi, it īpaši Doņeckas reģionā.
Krievu uzbrukumi Harkivam nogalināja trīs cilvēkus un ievainoja vēl desmitiem, pirmdien paziņoja Ukrainas varas iestādes, savukārt atsevišķs nakti uzbrukums Sumy reģionam netālu no robežas ievainoja divus citus.
-Agence France-Presse
