Tā kā mega projekti, kas virza zemes iegādi, turpina izspiest lauksaimniecību un lauku kopienas visā Karnataka, rakstnieki, akadēmiķi, lauksaimnieki, kultūras aktīvisti un rūpnieki 20. augustā saplūda Bengaluru, lai diskutētu par šo jautājumu.
Starp galvenajiem jautājumiem, kas tika apspriesti pasākumā ar nosaukumu “Ceļš uz priekšu”, Karnatakas sabiedrisko intelektuāļu boards un kultūras balsis bija valdības mēģinājumi atšķaidīt 2013. gada zemes iegūšanas likumu, vājinot noteikumus par iepriekšēju piekrišanu un taisnīgu kompensāciju, pārvietošanos, ko izraisa enerģijas ražotnes, lielceļi, lidostas un rūpniecības koridori.
“Tie papildina sekojošos draudus lauksaimniecībai, lauku ekonomikai un nodrošinātībai ar pārtiku Karnatakā,” skaidroja Prakash Kammardi, bijušais Karnataka lauksaimniecības cenu komisijas prezidents.
DT Venkatesh, maza mēroga rūpnieks, kurš uzņēmumos galvenokārt atrodas ārpus Peenijas Bengaluru, sacīja: “Attīstībai vajadzētu būt videi draudzīgai partnerībai ar tās īpašniekiem. Valdībai uzņemto zemi nav konstruktīva mērķa, ja viņi nav taisnīgi kompensēti. Kamēr zeme tiek iegūta, atsaucoties uz rūpniecisko vajadzībām.
“Ikdienā tiek iesniegti daudzi lūgumraksti. Kamēr katra protesta beigās tiek doti solījumi, iznākums ir klusums,” sacīja Suresh Reddy, lauksaimnieku pārstāvis no Anekal.
Ar vairākām balsīm visā pasaulē, sākot no iedzīvotājiem zaudējot savu aktīvu daļu, pateicoties pārlidošanas priekšlikumam, līdz aktīvistiem, kas cīnās visa ciemata vārdā, argumenti turpināja ar iespējamiem atvieglojumiem un soļiem, kas varas iestādēm jāveic, lai izveidotu līdzsvaru starp abām sektoriem, kas definē valsts IKP.
Pēc dienas ilgām pārdomām, abu paneļu moderators Prataps Hegde noslēdza konvenciju ar sarunām un ticamu pieeju, kas kompensē abu pušu prasības. “Šī ir cīņa par nākotni. Kopā ar piemērotām ieinteresētajām personām lauksaimniekiem jāsniedz tādas metodoloģijas kā diskontēta naudas plūsma sarunās, revīzija pirms iegūšanas, kā arī uz IKP balstītu lauksaimnieku attīstības pieeju, nevis attīstību, pamatojoties uz ieņēmumu gūšanu tikai uzņēmējdarbībai,” viņš teica.
Galvenā ir iekļaušanas iekļaušana, secināta konference, aicinot jēgpilnu dialogu starp lauksaimniekiem, politikas veidotājiem un rūpniecības pārstāvjiem meklēt kopīgu nostāju attīstībai bez attīrīšanas.
Publicēts – 2025. gada 21. augusts 11:07 IST
