Home Jaunumi Zemūdens kabeļi ir būtiska AI izveides un interneta sastāvdaļa — investīcijas strauji...

Zemūdens kabeļi ir būtiska AI izveides un interneta sastāvdaļa — investīcijas strauji attīstās

40
0

Vairāk nekā 95% no starptautiskās datu un balss zvanu trafika tiek pārvietoti pa gandrīz miljonu jūdžu gariem zemūdens sakaru kabeļiem.

Šie kabeļi nodrošina valdības sakarus, finanšu darījumus, e-pastu, videozvanus un straumēšanu visā pasaulē.

Pirmais komerciālais zemūdens telekomunikāciju kabelis tika izmantots telegrāfiem, un 1850. gadā tika ievilkts pāri Lamanšam starp Doveru, Anglijā un Kalē, Francijā.

Pēc tam tehnoloģija attīstījās līdz koaksiālajiem kabeļiem, kas veica telefona sarunas, un pavisam nesen – optisko šķiedru, kas pārraida datus un internetu, kā mēs to zinām.

“Apmēram pirms desmit gadiem mēs redzējām citas lielas kategorijas parādīšanos, kas ir tīmekļa mēroga atskaņotāji un tamlīdzīgi Meta, Google, Amazonu.c., kas šobrīd pārstāv, iespējams, 50% no kopējā tirgus,” sacīja Pols Gabla, uzņēmuma galvenais pārdošanas speciālists. Alcatel zemūdens tīkli.

Saskaņā ar nozares tirdzniecības žurnālu Submarine Telecoms Discussion board Alcatel ir pasaulē lielākais zemūdens kabeļu ražotājs un uzstādītājs.

Pieprasījums pēc zemūdens kabeļiem pieaug, tehnoloģiju giganti sacenšas, lai izstrādātu skaitļošanas ietilpīgus mākslīgā intelekta modeļus un savienotu savus augošos datu centru tīklus.

Paredzams, ka investīcijas jaunos zemūdens kabeļu projektos laika posmā no 2025. līdz 2027. gadam sasniegs aptuveni 13 miljardus ASV dolāru, kas ir gandrīz divas reizes lielāka nekā summa, kas tika ieguldīta no 2022. līdz 2024. gadam, liecina telekomunikāciju datu sniedzēja firma TeleGeography.

Pasaules zemūdens sakaru kabeļu karte.

CNBC | Džeisons Reginato

Massive Tech, lieli kabeļi

“AI palielina vajadzību pēc zemūdens infrastruktūras,” sacīja Alekss Eims, Meta tīkla investīciju viceprezidents. “Bieži vien, kad cilvēki domā par AI, viņi domā par datu centriem, viņi domā par aprēķiniem, viņi domā par datiem. Taču realitāte ir tāda, ka bez savienojamības, kas savieno šos datu centrus, jums ir patiešām dārgas noliktavas.”

Februārī uzņēmums paziņoja par Undertaking Waterworth, 50 000 km (31 000 jūdžu) kabeli, kas savienos piecus kontinentus, padarot to par pasaulē garāko zemūdens kabeļa projektu.

Meta būs vienīgais Waterworth īpašnieks, kas, pēc uzņēmuma domām, būs vairāku gadu un vairākus miljardus dolāru vērts projekts.

Amazon arī nesen paziņoja par savu pirmo pilnībā piederošo zemūdens kabeļa projekts ar nosaukumu Fastnet.

Fastnet savienos Merilendas austrumu krastu ar Korkas apgabalu Īrijā, un jauda pārsniegs 320 terabitus sekundē, kas ir līdzvērtīga 12,5 miljonu HD filmu vienlaicīgai straumēšanai, norāda Amazon.

“Zemūdens ir patiešām būtiska AWS un jebkurai starptautiskai savienojamībai pāri okeāniem,” intervijā CNBC par Amazon ieguldījumiem zemūdens kabeļos sacīja Amazon Web Services viceprezidents Mets Rēders. “Bez zemūdens jums būtu jāpaļaujas uz satelīta savienojamību, kas var darboties. Taču satelītam ir lielāks latentums, augstākas izmaksas, un jūs vienkārši nevarat iegūt pietiekamu jaudu vai caurlaidspēju mūsu klientiem un internetam kopumā.”

Kuģis, kas pieder Alcatel Submarine Networks, izmanto arklu, lai uzstādītu zemūdens telekomunikāciju kabeļus.

Alcatel zemūdens tīkli

Google ir vēl viens liels spēlētājs, kas ir ieguldījis vairāk nekā 30 zemūdens kabeļos.

Viens no uzņēmuma jaunākajiem projektiem ir Sol, kas savienos ASV, Bermudu salas, Azoru salas un Spāniju.

Arī Microsoft investējis infrastruktūrā.

“Jūs esat redzējuši šo milzīgo zemūdens kabeļu pieaugumu pēdējo 20 gadu laikā. Un to veicina tikai nežēlīgais pieprasījums pēc datiem,” saka Metjū Mūnijs, kiberdrošības uzņēmuma Recorded Future globālo jautājumu direktors.

Izgrieziet kabeļus

Zemūdens kabelis tiek ražots Alcatel Submarine Networks rūpnīcā Kalē, Francijā.

CNBC

“Kad starptautiskajos ūdeņos ir tik daudz kuģu, kurus intensīvi pārvadā daudzi tirdzniecības kuģi vai zvejas kuģi, negadījumu iespējamība ir diezgan augsta,” sacīja Mērfijs. “Bet, ja jūs esat naidīgs aktieris, jūs to arī zināt. Tātad, ja jūs izsūtāt tā saukto Krievijas spoku floti vai ja jums ir ķīniešu zvejas kuģis un nejauši tiek pārgriezts kabelis, jūs varētu vienkārši pateikt: “Ak, nu, tas bija negadījums.” Bet tas varētu būt apzināti. Tāpēc dažreiz ir patiešām grūti noteikt, kad kaitējums patiešām ir tīšs vai nejaušs.”

Mooney un Recorded Future ir izsekojuši dažus no šiem aizdomīgu sabotāžas gadījumiem.

“Es teiktu, ka mēs esam redzējuši ievērojamu pieaugumu attiecībā uz to, ko mēs uzskatītu par tīšiem zaudējumiem,” sacīja Mūnijs. “2024. un 2025. gadā [we] novēroja ievērojamu incidentu pieaugumu Baltijas jūrā un ap Taivānu. Tāpēc ir grūti ar 100% ticamību noteikt, ka tie ir tīši. Tomēr faktu modeļi, kas izriet no šiem notikumiem, liek jums būt aizdomām, ka tos visus var uzskatīt par nejaušiem.”

Mūnijs sacīja, ka iespējamās sabotāžas pieaugums ir atbildis pieaugošajai spriedzei starp Krieviju un Ukrainu un Ķīnu un Taivānu.

Neskatoties uz to, ka trūkst konkrētu pierādījumu par zemūdens kabeļu sabotāžu, valdības uztver draudus nopietni.

Janvārī NATO palaida “Baltic Sentry” pēc vairākiem kabeļu pārrāvumiem Baltijas jūrā. Operācija ietver bezpilota lidaparātu, lidmašīnu un zemūdens un virszemes kuģu izvietošanu, lai aizsargātu zemūdens infrastruktūru reģionā.

“Tā rezultātā es neticu, ka Baltijas jūrā kopš 2025. gada janvāra beigām mēs būtu redzējuši nevienu kabeļa pārraušanas gadījumu,” sacīja Mūns.

2025. gada 4. februārī uzņemtajā attēlā redzams helikopters Helicopter 15 (HKP15) (L) uz patruļkuģa HMS Carlskrona (P04) pilotu klāja atklātā ūdenī netālu no Karlskronas, Zviedrijā, kā daļa no NATO Baltijas jūras patrulēšanas misijas Baltic Sentry, kuras mērķis bija nodrošināt kritisko zemūdens infrastruktūru. Patruļkuģis HMS Carlskrona (P04) devās ceļā no jūras ostas Karlskronā 2025. gada 4. februārī, lai kļūtu par daļu no NATO Baltijas Sentry operācijas kā viens no vairākiem Zviedrijas kuģiem, kas ir daļa no pastāvīgās NATO jūras grupas One (SNMG1). Šī ir pirmā reize, kad kuģis uz klāja pacēlis NATO karogu. NATO Baltijas Sentry operācijas mērķis ir demonstrēt klātbūtni un nodrošināt kritisko zemūdens infrastruktūru. (Johana NILSSONA / TT ZIŅU AĢENTŪRA / AFP fotoattēls) / Sweden OUT (JOHAN NILSSON / TT ZIŅU AĢENTŪRA / AFP fotoattēls, izmantojot Getty Images)

Johans Nilsons | Afp | Getty Images

ASV un Ķīnas spriedze

Amerikas Savienotajās Valstīs Federālā sakaru komisija, kas ir atbildīga par licenču piešķiršanu ikvienam, kas vēlas uzstādīt vai ekspluatēt zemūdens kabeļus, kas savieno ar ASV, ir ieviesusi stingrākus noteikumus ārvalstu uzņēmumiem, kas būvē šo infrastruktūru, atsaucoties uz drošības apsvērumiem.

“Viena joma, kurai mēs esam īpaši koncentrējušies, ir draudi, kas nāk no Ķīnas komunistiskās partijas, kā arī no Krievijas,” CNBC sacīja FCC priekšsēdētājs Brendans Karrs. “Tāpēc mēs šobrīd veicam darbības, lai apgrūtinātu vai efektīvi aizliegtu iespēju savienot zemūdens kabeļus tieši no ASV ar ārvalstu pretinieku valsti.”

Kārs sacīja, ka FCC arī veic pasākumus, lai pārliecinātos, ka pati aparatūra nav apdraudēta, neļaujot Huawei ZTE vai cits apšaubāms “spiegu aprīkojums”, ko izmanto zemūdens kabeļos.

Jūlijā trīs Pārstāvju palātas republikāņi nosūtīja vēstuli Meta, Amazon, Google un uzņēmumu vadītājiem Microsoft jautājot, vai uzņēmumi ir izmantojuši ar ĶTR saistītus kabeļu apkopes pakalpojumu sniedzējus.

Atbildot uz CNBC jautājumu par vēstuli, Meta Aime sacīja: “Mēs nestrādājam ar Ķīnas kabeļu sistēmu piegādātājiem sistēmās, par kurām esam paziņojuši, un mēs pilnībā ievērojam ASV politikas noteikumus attiecībā uz partneriem ekosistēmā un piegādes ķēdē.”

Amazon arī teica CNBC, ka tas nedarbojas ar Ķīnas uzņēmumiem.

Microsoft un Google neatgriezās CNBC lūgumu komentēt vēstuli.

Lai saprastu, kā darbojas zemūdens kabeļi, CNBC apmeklēja Alcatel Submarine Networks zemūdens kabeļu ražotnes Kalē, Francijā un Griničā, Anglijā. Mēs arī runājām ar valdības amatpersonām un tehnoloģiju gigantiem, lai noskaidrotu, kāpēc zemūdens kabeļi ir ļoti svarīgi mūsu savienojuma uzturēšanai un ko mēs varam darīt, lai aizsargātu šo kritisko infrastruktūru.

Noskatieties video, lai iegūtu pilnu stāstu.

avots