Zemūdens reiss ir atklājis radību tīklu, kas plaukst dziļūdens okeāna tranšeju apakšā, sacīja pētnieki Nesen publicēts rakstsApvidū
Dziļjūras tranšejas, ko sauc arī par Hadal tranšejām, ir “daži no Zemes vismazāk izpētītajām un saprotošajām vides”, rakstīja pētnieki. Šajās ekstrēmajās vidē sasmalcināšanas spiediens, mazs ēdiens un saules gaismas trūkums var apgrūtināt izdzīvošanu. Zinātnieki zina, ka tur niecīgi mikrobi tur plaukst, guess mazāk ir zināms par lielākas jūras dzīves pierādījumiem.
Pētnieki, kas ceļo pa Kurilu – Kamčatku un Aleutu tranšejām Klusā okeāna ziemeļrietumos, izmantoja apkalpotu zemūdens, lai atrastu cauruļvadus un gliemjus, kas plaukst vairāk nekā 31 000 pēdu dziļumā. Okeāna dziļākā daļa nokrīt līdz aptuveni 36 000 pēdām.
Zinātnieki jau iepriekš bija aptaujājuši šo teritoriju un bija mājieni, ka lielākas radības varētu dzīvot šādā dziļumā. Jaunais atklājums apstiprina šīs aizdomas un parāda, cik plašas ir kopienas, sacīja Džūlija Hūbere, dziļūdens mikrobioloģe ar Woods Gap Oceanographic Establishment.
“Paskatieties, cik daudz ir, paskatieties, cik dziļi viņi ir,” sacīja Hūbers, kurš nebija saistīts ar pētījumu. “Viņi visi izskatās vienādi un viņi ir vietā, kur mums iepriekš nav bijusi laba pieeja.”
Raksturs
Ja nav gaismas, lai paši pagatavotu savu ēdienu, daudzi tranšeju iemītnieki ir lieli un mazi izdzīvo uz galvenajiem elementiem, piemēram, oglekli, kas aiziet no augstāk okeānā.
Zinātnieki domā, ka mikrobi šajā jaunajā tīklā tā vietā var gūt labumu no oglekļa, kas laika gaitā ir uzkrāts tranšejā, apstrādājot to, lai radītu ķīmiskas vielas, kas iziet cauri plaisām okeāna dibenā. Caurules un gliemežvāki var izdzīvot, ēdot šīs sīkās radības vai dzīvojot kopā ar tām un uzkodot viņu darba produktus, sacīja zinātnieki.
“Šie atklājumi izaicina pašreizējos dzīves modeļus ar ekstrēmām robežām un oglekļa riteņbraukšanu dziļajā okeānā,” rakstīja pētījuma autori. Pētnieki sacīja, ka tranšeju dzīvojošās dzīves formas “var būt plašākas, nekā iepriekš paredzēts”.
Ar šo atklājumu turpmākajos pētījumos galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, kā šīs dziļūdens radības, kas bija pielāgotas izdzīvošanai tik ekstremālos apstākļos un cik precīzi tās izmanto ķīmiskās reakcijas pārtikai, pētījumu autori Mengran du ar Ķīnas Zinātņu akadēmiju un Vladimiru Mordukhoviču ar Krievijas zinātņu akadēmiju sacīja paziņojumā.
Viņu eksistence izaicina “ilgstošus pieņēmumus par dzīves potenciālu ārkārtējā dziļumā”, sacīja autori.
