Ziemeļkoreja, kas izpilda vairāk cilvēku, lai skatītos ārvalstu filmas un TV, ANO atrod

Ziemeļkorejas valdība arvien vairāk īsteno nāvessodu, tostarp cilvēkiem, kas noķerti, skatoties un daloties ārvalstu filmās un TV drāmās, ir atklāts nozīmīgs ANO ziņojums.

Diktatūra, kas lielā mērā joprojām tiek pārtraukta no pasaules, arī pakļauj saviem cilvēkiem vairāk piespiedu darba, vienlaikus ierobežojot viņu brīvības, teikts ziņojumā.

ANO Cilvēktiesību birojs atklāja, ka pēdējās desmit gadu laikā Ziemeļkorejas valsts ir pastiprinājusi kontroli pār “visiem pilsoņu dzīves aspektiem”.

“Nevienam citam iedzīvotāju skaitam mūsdienu pasaulē nav šādus ierobežojumus,” tā secināja, piebilstot, ka uzraudzība ir kļuvusi “visaptverošāka”, ko daļēji palīdzēja tehnoloģiju attīstība.

ANO Augstais cilvēktiesību komisārs Volkers Türks sacīja, ka, ja šī situācija turpināsies, ziemeļkorejieši “tiks pakļauti vairāk ciešanām, brutālām represijām un bailēm, ka viņi tik ilgi ir izturējuši”.

Ziņojumā, kura pamatā ir vairāk nekā 300 intervijas ar cilvēkiem, kuri pēdējo 10 gadu laikā aizbēga no Ziemeļkorejas, tika atklāts, ka nāvessods tiek izmantots biežāk.

Kopš 2015. gada ir ieviesti vismaz seši jauni likumi, kas ļauj izsniegt sodu. Viens noziegums, par kuru tagad var sodīt ar nāvi, ir ārvalstu plašsaziņas līdzekļu satura, piemēram, filmu un TV drāmas, skatīšanās un dalīšana, jo Kim Jong Un strādā, lai veiksmīgi ierobežotu cilvēku piekļuvi informācijai.

Escapes sacīja ANO pētniekiem, ka no 2020. gada ir bijuši vairāk izpildījumu ārvalstu satura izplatīšanai. Viņi aprakstīja, kā šīs nāvessods tiek veikts, izšaujot komandas publiski, lai iestudētu bailes no cilvēkiem un attur viņus no likuma pārkāpšanas.

Kang Gyuri, kurš aizbēga 2023. gadā, BBC sacīja, ka trīs viņas draugi tika izpildīti pēc tam, kad viņi tika pieķerti ar Dienvidkorejas saturu. Viņa bija tiesā ar vienu 23 gadus vecu draugu, kuram tika piespriests nāve.

“Viņš tika tiesāts kopā ar narkotiku noziedzniekiem. Šie noziegumi tiek ārstēti vienādi tagad,” viņa sacīja, piebilstot, ka kopš 2020. gada cilvēki ir baidījušies.

Šāda pieredze ir pretrunā ar to, ko Ziemeļkorejas iedzīvotāji bija gaidījuši no pēdējās desmitgades.

Kad 2011. gadā pie varas nāca pašreizējais līderis Kims Jong Un, aizbēgušie, kas tika intervēti, sacīja, ka ir cerējuši, ka viņu dzīve uzlabosies, jo Kims bija apsolījis, ka viņiem vairs nevajadzēs “savilkt jostas” – tas nozīmē, ka viņiem būtu pietiekami daudz ēst. Viņš apsolīja attīstīt ekonomiku, vienlaikus aizsargājot arī valsti, turpinot attīstīt savus kodolieročus.

Wager ziņojumā tika atklāts, ka kopš Kima izvairījās no diplomātijas ar Rietumiem un ASV 2019. gadā, tā vietā koncentrējoties uz savu ieroču programmu, cilvēku dzīves situācijas un cilvēktiesības bija “degradējušās”.

Gandrīz visi aptaujātie sacīja, ka viņiem nav pietiekami daudz ēst, un trīs ēdienreizes dienā bija “greznība”. Kovīda pandēmijas laikā daudzi bēgļi sacīja, ka barības trūkuma dēļ ir bijis smags, un cilvēki visā valstī nomira no bada.

Tajā pašā laikā valdība trāpīja uz neformālām tirdzniecības vietām, kur ģimenes tirgojās, padarot viņiem grūtāk nopelnīt iztiku. Tas arī padarīja gandrīz neiespējamu aizbēgt no valsts, savelkot kontroli gar robežu ar Ķīnu un pavēlot karaspēkam nošaut tos, kuri mēģina šķērsot.

“Kim Jong Un pirmajās dienās mums bija cerība, wager šī cerība nebija ilga,” sacīja viena jauna sieviete, kura 2018. gadā aizbēga 17 gadu vecumā.

“Valdība pakāpeniski neļāva cilvēkiem nopelnīt pat patstāvīgi, un dzīvošanas akts kļuva par ikdienas mokām,” viņa liecināja pētniekiem.

ANO ziņojumā teikts, ka “pēdējo 10 gadu laikā valdība ir guvusi gandrīz pilnīgu kontroli pār cilvēkiem, atstājot viņus pašiem pieņemt savus lēmumus” – neatkarīgi no tā, vai viņi būtu ekonomiski, sociāli vai politiski. Ziņojumā piebilda, ka novērošanas tehnoloģijas uzlabojumi ir palīdzējuši to padarīt iespējamu.

Viens eskapee stāstīja pētniekiem, ka šīs valdības apspiešanas ir paredzētas “cilvēku acis un ausīs”.

“Tā ir kontroles forma, kuras mērķis ir novērst pat vismazākās neapmierinātības vai sūdzības pazīmes,” viņi sacīja, runājot anonīmi.

Ziņojumā arī tika atklāts, ka valdība izmanto vairāk piespiedu darba nekā tas bija pirms desmit gadiem. Cilvēki no nabadzīgām ģimenēm tiek pieņemti darbā “šoka brigādēs”, lai pabeigtu fiziski prasīgus uzdevumus, piemēram, būvniecības vai kalnrūpniecības projektus.

Darbinieki cer, ka tas uzlabos viņu sociālo stāvokli, taču darbs ir bīstams, un nāves gadījumi ir izplatīti. Tā vietā, lai uzlabotu darbinieku drošību, valdība tomēr slavē nāves gadījumus, apzīmējot viņus kā upuri Kim Jong Un. Pēdējos gados tas pat ir pieņēmis darbā tūkstošiem bāreņu un ielu bērnu, apgalvo ziņojums.

Šis jaunākais pētījums seko revolucionārajam ANO izmeklēšanas komisijas ziņojumam 2014. gadā, kurā pirmo reizi tika atklāts, ka Ziemeļkorejas valdība izdara noziegumus pret cilvēci. Tika atklāts, ka daži no vissmagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem notiek valsts bēdīgi slavenajās politisko cietumu nometnēs, kur cilvēkus var aizslēgt uz mūžu un “pazuda”.

Šajā 2025. gada ziņojumā atklāts, ka vismaz četras no šīm nometnēm joprojām darbojas, savukārt aizturētie parastie cietumi joprojām tiek spīdzināti un ļaunprātīgi izmantoti.

Daudzi bēgļi sacīja, ka viņi ir bijuši liecinieki, kā ieslodzītie mirst no sliktas ārstēšanas, pārmērīgas darba un nepietiekama uztura, lai gan ANO dzirdēja par “dažiem ierobežotiem uzlabojumiem” objektos, ieskaitot “nelielu vardarbības samazināšanos apsargi”.

ANO aicina situāciju nodot Starptautiskajai Krimināltiesai Hāgā.

Tomēr, lai tas notiktu, tas būtu jānosūta ANO Drošības padomei. Kopš 2019. gada divi no tās pastāvīgajiem locekļiem – Ķīna un Krievija – vairākkārt ir bloķējuši mēģinājumus uzspiest jaunas sankcijas Ziemeļkorejai.

Pagājušajā nedēļā Kims Jong Un pievienojās Ķīnas līderim Sji Dzjiņpingam un Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam militārajā parādē Pekinā, norādot uz šo valstu klusējot, pieņemot Ziemeļkorejas kodolieroču programmu un izturoties pret tās pilsoņiem.

ANO ne tikai mudina starptautisko sabiedrību rīkoties, wager arī lūdz Ziemeļkorejas valdību atcelt tās politisko cietumu nometnes, izbeigt nāvessoda izmantošanu un mācīt saviem pilsoņiem par cilvēktiesībām.

“Mūsu ziņojumi parāda skaidru un spēcīgu vēlmi pēc pārmaiņām, jo ​​īpaši starp (Ziemeļkorejas) jauniešiem,” sacīja ANO cilvēktiesību vadītājs Tirks.