COP30 runā kā galvenie emitētāji, lai atjauninātu klimata mērķus

Pirms klimata sarunu 30. izdevuma, kas paredzēts Belemā, Brazīlijā, novembrī, šķiet, ka galvenie emitētāji izvirza atjauninātos klimata mērķus. Tikai 29 no 195 valstīm līdz šim ir iesnieguši atjaunināto nacionāli noteikto iemaksu (NDC). Tie ir brīvprātīgi mērķi, kurus valstis atjaunina ik pēc pieciem gadiem, lai regulētu fosilā kurināmā emisijas. Līdz šim visas valstis, kas paraksta Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata konvenciju, ir iesniegušas NDC, sīki aprakstot emisijas mērķus līdz 2030. gadam.

Eiropas Savienība, 27 locekļu valstu bloks un vēsturiski grupa, kas ir bijusi līdere, atbalstot, ka valstis veic vērienīgus samazinājumus fosilā kurināmā ražošanā, vēl ir jāattīsta vienprātība starp tās dalībvalstīm par to, kādai jābūt viņu NDC.

ES locekļi šonedēļ ir paredzēti balsot par diviem klimata līgumiem. Viens no tiem ir iekšēja, juridiski saistoša apņemšanās samazināt emisijas – salīdzinājumā ar 1990. gadu – līdz 2040. gadam par 90% un līdz 2050. gadam atrasties ceļā uz oglekļa neitralitāti. Otra ir vienoties par 2035 mērķi, laiku ar NDC prasībām COP30 (partiju 30. konference).

Hindu No vairākiem avotiem, kas pazīstami ar ES klimata sarunām, ir iemācījušies, ka starp tās dalībvalstīm ir “domstarpības”, kuras vēl bija izgludinātas, un dažām lielākajām ES dalībvalstīm, ieskaitot Franciju un Vāciju, dodot priekšroku tam, lai balsojums par šo lietu tiktu atlikts. Viņi tomēr norādīja, ka ES paziņos savu atjaunināto NDC pirms COP30 sākuma 10. novembrī. ES ir rotējoša prezidentūra ar Dāniju, pašlaik atbildīgu un vēlas attīstīt biedrus vienprātību par ambiciozu klimata līgumu.

Krievijas un Ukrainas karš, Amerikas Savienoto Valstu izstāšanās no Parīzes nolīguma, Trump Tarrifs, labējā spārna politisko partiju pieaugošā pamanāmība un palielināti izdevumi aizsardzības budžetiem ir pievērsuši “uzmanību” no klimata mērķiem.

Šogad-10 gadus pēc Parīzes vienošanās-ar Andre Lago, COP prezidentu un Brazīlijas veterānu diplomātu, sakot, ka tas būtu “ieviešanas” policists, nevis uzsver virsrakstu satveršanas tekstu, lai signalizētu par kustību uz priekšu, šķiet, ka ir jaunas koalīcijas par vadības lomu.

Kaut arī ASV Demokrātiskās partijas vadītās administrācijas vēsturiski ir bijušas sabiedrotās Eiropas Savienības klimata mērķiem, ASV pagrieztais politiskais klimats ir redzējis, kā ES meklē citur, lai saņemtu atbalstu.

Šā gada jūlijā ES un Ķīna, kas pēdējais ir pasaulē lielākais siltumnīcefekta gāzu emitētājs līdz ES ceturtajam, publiskoja kopīgu paziņojumu par klimatu, ka Parīzes nolīgums ir “starptautiskās sadarbības klimata sadarbības stūrakmens” un ka viņi ir “apņēmušies iesniegt … pirms viņu attiecīgā 2035 NDC, kas aptver visus ekonomikas sekundārus un visu siltumnīcu un savstarpējo mērķi.

2015. gada Parīzes līgums, kuru 195 valstis ir ratificējušas, pieprasa valstīm iesniegt atjauninātus NDC ik pēc pieciem gadiem, lai parādītu tās veiktos pasākumus, lai līdz gadsimta beigām būtu augstāka līmeņa temperatūra, “cik vien iespējams”, virs 1,5 ° C un noteikti zem 2C.

Paredzams, ka valstis iesniegs savus NDC februārī, bet tām ir oficiālais termiņš 30. septembrī vai notiekošās Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas sesijas laikā Ņujorkā.

Paredzams, ka šogad atjauninātie valstu NDC būs galvenā tēma COP Brazīlijā.

Kamēr Ķīna kopā ar Indiju – pasaules trešais lielākais piesārņotājs – ir konsekventi apgalvojis par “tiesībām” izmantot fosilo degvielu ekonomiskai attīstībai, Ķīnas profils kā kritisko minerālu piegādātājam, kas nepieciešams bateriju un fotoelektrisko šūnu ražošanā, nozīmēja, ka tā vairs nevar “atļauties uzskatīt par to, ka viņš nav aizstāvēts, pārejot no fosilā degvielas kurināmā”, kas pazīstama ar klimata administrāciju ES, kas teikts.

ES ir teicis, ka tas ir uz ceļa un “kolektīvi slēgts”, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55% 1990. gada līmenīVerdzība Kā izdarīts Eiropas Klimata likumā un līdz 2030. gadam sasniedza vismaz 42,5% atjaunojamās enerģijas daļu.

Arī Indija vēl nav deklarējusi savu atjaunināto NDC, lai gan tā ir teikusi, ka tā ir uz ceļa, lai to sasniegtu. Tas ietver tā IKP emisijas intensitātes samazināšanu par 45% 1990. gada līmenī, nodrošinot, ka puse no tās elektrības jaudas ir no nefosilā kurināmā, un oglekļa izlietnes izveidošana 2,5–3 miljardu tonnu, palielinot meža segumu.