Masveida toksisko aļģu uzliesmojums pie Austrālijas dienvidiem, kas ir izpostījuši simtiem jūras dzīvības sugu un izjaucis vietējo tūrismu un zveju, ir “dabiska katastrofa”, otrdien sacīja štata premjerministrs Pīters Malinauskas.
“Es gribu par to patiesi skaidri. Šī ir dabas katastrofa,” sacīja Malinauskas. “Es domāju, ka politiķi var pašiem izdarīt sliktu pakalpojumu, kad viņi pieķeras tehniskajām lietām. Šī ir dabas katastrofa. Tā būtu jāatzīst kā tāda.”
Aļģu ziedēšana, kas pirmo reizi tika atklāta martā, aptver teritoriju 4500 kvadrātkilometru lielumā, un to ir saasinājusi augošā okeāna temperatūra, vēsta vides amatpersonas. Aļģu ziedēšanas rezultātā ir nogalinātas vai mirušas vairāk nekā 400 dažādas jūras dzīvības sugas, sacīja Malinauskas.
“Ir svarīgi atzīt, ka tas ir nepieredzēts notikums,” viņš teica. “Mēs nekad neesam redzējuši šāda lieluma aļģu ziedēšanu un šādu mērogu mūsu valsts piekrastes vēsturē.”
Malinauskas paziņoja par USD 12,5 miljonu CDN atbalsta paketi, lai risinātu uzliesmojumu, saskaņojot federālās valdības paketi. Apvienotie 25 miljoni ASV dolāru palīdzētu tīrīšanas centieniem, pētniecībai un biznesa atbalstam.
Toksisko ziedēšanu izraisīja Karēnijas mikimotoi aļģu sugu aizaugšana, kas ietekmē zivju žaunas un izsūc skābekli no ūdens, kad tas sadalās, paziņoja valsts vides departaments. Ieguldījums tā izaugsmē bija jūras karstuma vilnis, kas sākās 2024. gadā, kad jūras temperatūra bija aptuveni 2,5 C siltāka nekā parasti.
Maikls Parsons, Jūras zinātnes profesors Floridas līča piekrastes universitātē, sacīja, ka šie ziedi varētu kļūt izplatītāki, jo klimata pārmaiņas padara ūdeņus viesmīlīgāku toksiskajām aļģēm.
“Viena no bažām rada tas, ka daudzas no šīm kaitīgajām aļģu ziedēšanas sugām – it īpaši mēreniem un subtropu ūdeņiem – tās tiešām nevar izturēt arī ziemas laika aukstā ūdens temperatūru,” sacīja Parsons. “Un tā, ja mums ir maigāka rudens ūdens temperatūra, maigāka ziemas temperatūra, mēs redzam, ka šīs sugas var turpināt ziedēt un turpināt attīstīties ziemas mēnešos.”
Britu Kolumbijas universitātes botānikas profesors Patriks Martone sacīja, ka palielināts nokrišņu daudzums no klimata izmaiņām arī ūdenī mazgā vairāk uz sauszemes barības vielu, veicinot vairāk ziedēšanas. Kad ziedēšana ir uzplaukusi, viņš teica, ka viss, ko patiešām var izdarīt, ir atstāt to nomirt pats par sevi.
“Cilvēkiem nav iespējas ieiet un filtrēt visu tur dzīvojošo aļģu ūdeni,” sacīja Martone. “Tātad diemžēl vienkārši nav labs risinājums.”
Sabiedrība ir reģistrējusi vairāk nekā 13 850 mirušus dzīvniekus, ieskaitot haizivis, starus un bezmugurkaulniekus. Blūms ir ietekmējis tūrismu un piespiedis austeres un gliemenēm uz laiku slēgt aļģes izraisīto ūdeni, ko izraisa aļģes, paziņoja vietējie plašsaziņas līdzekļi.
Parsons sacīja, ka ziedēšanai varētu būt ilgstoša ietekme uz vietējo ekosistēmu, jo aļģu toksīni dodas augšup pa pārtikas ķēdi. Turklāt baktērijas, kas vajadzīgas, lai nojauktu šo daudzās Nāves jūras dzīvi, var izvadīt skābekli no apkārtējiem ūdeņiem, izraisot turpmāku nāvi.
“Mēs to redzam ar citām kaitīgām aļģu ziedēšanas sugām, kurās ietekme var ilgt gadiem, kad zivju populācijas atgūstas no šīm ietekmēm,” viņš teica.
Austrālijas vides ministrs Murray Watt pirmdien sacīja, ka Aļģu ziedēšana ir “ļoti nopietns vides notikums”, taču viņš pārtrauca to pasludināt par nacionālu katastrofu, kas ļaus gūt lielāku federālo atbalstu.
