Governments across the continent are increasingly pushing for the use of local, homegrown service providers and tightening regulations on where their citizens’ data can be hosted as a way to demonstrate their commitment to data sovereignty.
An often-cited reason for this is geopolitical concerns, which have become more pressing after US President Donald Trump begins his second term in the White House in January 2025.
As previously documented by Computer Weekly, Trump’s imposition of technology and related tariffs on global exports has prompted Europe to take steps to allow for “domestic economies” to be strengthened to ensure that the president’s actions cause minimal disruption to IT supply chains.
Microsoft is also reportedly in the midst of a knotty demand for Microsoft access to emails from International Criminal Court (ICC) Chief Prosecutor Karim Khan in response to a February 2025 US warrant related to the government’s investigation into Israeli politicians.
Microsoft President Brad Smith recently hit back at those claims, saying the company “didn’t stop and suspend” its services to the ICC. In any case, the situation has heightened concerns that Trump’s actions could lead to a plug being pulled on U.S.-based cloud services that large swaths of European users depend on.
These events have also served to highlight the difference between the rest of Europe and Britain’s attitude towards cloud-related data sovereignty issues.
As many European companies seemingly move away from using foreign clouds, the UK’s reliance on them continues to grow, supported by government guidance – released in early 2025 – offering support to public sector organisations looking to create more workloads and applications on foreign clouds.
In short, the guidelines allow UK public sector organisations to use cloud services based outside the UK for “resilience, capacity and access for innovation reasons”, and further state that “non-UK services can be more cost-effective and sustainable” than home-grown ones.
The source of the guidance – the Department for Science, Innovation and Technology (DSIT) – has faced criticism since its publication in early February 2025, with industry watchers telling Computer Weekly its content “discourages public sector bodies” from buying from British technology companies when most of Europe supports home-grown suppliers.
A different approach in Europe
In contrast, less than two weeks after the emergence of DSIT leadership, the Cloud Infrastructure Service Providers in Europe (CISPE) trade body announced a shake-up of its governance structure, placing greater emphasis on the interests of the continent’s homegrown cloud providers.
The organization announced an update to its articles of association on February 13, 2025, stating that only European cloud service providers are allowed to hold board positions in CISPE.
As a result of the rule change, US cloud giant Amazon Web Services (AWS) resigned as a board member, meaning it no longer has any influence on the organization’s governance or direction, as only board members have the right to vote on such matters at CISPE.
Starp citu, kolēģis publiskais mākoņu gigants Microsoft arī pievienojās CISPE šī gada sākumā kā dalībnieks, kurš nav balsojis, iepriekš bija nonācis pretrunā ar organizāciju par savu stratēģiju, kas vairāk uzlādē uzņēmumus, lai palaistu programmatūru konkurējošā mākoņu vidē.
CISPE arī ieviesa jaunu pārvaldības sistēmu, sauktu par suverenitātes un stratēģiskās autonomijas komiteju, vienlaikus paziņojot par izmaiņām tās valdes struktūrā.
Pēc CISPE teiktā, komitejas radīšana ir reakcija uz “pieaugošo Eiropas mākoņa lietotāju, valdības aģentūru un privātā sektora klientu pieprasījumu par konkurētspējīgu, mājās audzētu mākoņu infrastruktūru un AI risinājumiem”.
Runājot ar Computer Weekly, Džeiks Madders, Braitonā bāzētā Cloud Company Hyve pārvaldītā mitināšanas direktors, saka, ka Apvienotās Karalistes valdība, šķiet, ir nodomājusi virzīt cilvēkus uz ASV bāzēto hiperskalu izmantošanu, kas ir pilnīgas koeficienta attiecībā uz to, ko dara citas Eiropas valstis.
“Pilnīgs pretējs notiek Eiropā, kur viņi par prioritāti izvirza pašmāju uzņēmumus un vietējos uzņēmumus, un – no mūsu viedokļa – šķiet traki, ka Lielbritānija neuzskata savu,” viņš saka.
Lielbritānijas intereses slēpjas aizjūras mākoņos
DSIT vadlīnijas ir karstas uz gandrīz desmit gadu ilgas pieaugošās ASV bāzēto mākoņu pakalpojumu publiskā sektora pieņemšanas no AWS un Microsoft, galvenokārt, jo abas firmas 2016. gada vasarā atvēra savus pirmos Lielbritānijas datu centra reģionus.
Neilgi pēc šo reģionu tiešraides Lielbritānijas valdība ieviesa publisku mākoņu čempionācijas pārskatīšanu 2013. gada pilnvarām visām centrālās valdības departamentiem, lai vispirms izmantotu mākoņa pieeju jaunām tehnoloģiju pirkumiem.
Pēc tam Lielbritānijā bāzētu mākoņu infrastruktūras pakalpojumu sniedzēju kopums, kas var piedāvāt īstus suverēnus mākoņa pakalpojumus, ir tikai izžuvis, jo privāto un publiskā sektora organizācijas turpina palielināt savus tēriņus ar ASV mākoņa firmām.
Pierādījumi par to ir redzami skaitļos, ko 2025. gada jūnija beigās publiskoja publiskā sektora IT tirgus vērotājs Tussell Tehnoloģiju titāni ziņojums.
Dokumentā ir sīki aprakstīts Lielbritānijas publiskā sektora 150 visaugstāko pelnošo tehnoloģiju piegādātāji, atklājot, ka apmēram ceturtā daļa šo uzņēmumu atrodas ASV-lai arī lielākā daļa ir no Lielbritānijas. Tomēr publiskā sektora daudzums, ko tā tērē Lielbritānijā bāzēto “tehnoloģiju titāni”, tiek uzkrāts uz lejupejošās trajektorijas.
“Kamēr pašmāju firmas veido vairāk nekā pusi no tehnoloģiju titāniem pēc skaita, viņu daļa publiskā sektora tehnoloģiju ieņēmumu samazinās – no 45% pirms četriem gadiem līdz 42% šodien,” teikts ziņojumā.
Un tas, kā sīki aprakstīts ziņojumā, ir iemesls bažām. “Starp pieaugošo ģeopolitisko spriedzi un atjaunotajiem zvaniem” pirkt britu “, pašas Lielbritānijas tehnoloģiju čempioni zaudē vietu. Šī tendence rada kritiskus jautājumus par noturību, vietējo spēju un publiskā sektora piegādes ķēžu nākotnes formu,” teikts teikts.
Pieaugošās bažas par aizjūras mākoņiem
Deivs Mišels, pētnieks, kas specializējas mākoņdatošanas likumā Londonas Karalienes Marijas universitātē (QMUL), dalījās ar līdzīgiem atklājumiem, kas notika Forum Europe trešā ikgadējā Eiropas Soverēnas mākoņa dienas pasākumā 2025. gada jūnijā.
“Globālajā mākoņu infrastruktūras tirgū trīs labākie pakalpojumu sniedzēji – AWS, Microsoft Azure un Google Cloud – kopā ir aptuveni 63% tirgus… [and when we] Dodieties uz leju astoņu labāko pakalpojumu sniedzēju sarakstu, mēs redzam, ka tie visi ir vai nu ASV, vai Ķīnas uzņēmumi. Astoņu labāko, ”saka Mišels, nav neviena Eiropas mākoņa pakalpojumu sniedzēja.
“Un tas galvenokārt attiecas arī uz Eiropas mākoņu tirgiem, [because] Ja mēs skatāmies uz sešiem labākajiem līderiem mākoņa pakalpojumu sniegšanā Eiropā, mēs redzēsim, ka trīs labākās telpas gandrīz vienmēr aizņem Amazon [and] Microsoft, ”viņš piebilst.
Izņēmums ir Francijas mākoņu tirgus, kur vietējais, mājās audzētais ovhcloud ieņem trešo vietu.
“Ja mēs skatāmies datus no 2017. gada sākuma līdz aptuveni 2022. gada vidum, mēs varam redzēt, ka kopumā [cloud] Tirgus ir pieaudzis no aptuveni 2 miljardiem eiro līdz 10 miljardiem eiro, bet – tajā pašā laikā – Eiropas pakalpojumu sniedzēja daļa tirgus ir samazinājusies no vairāk nekā 25% līdz nedaudz mazāk par 15%, ”viņš turpina.
“Citiem vārdiem sakot, tas, ko mēs redzam, ir plaša paļaušanās uz ārvalstu un it īpaši ASV pakalpojumu sniedzējiem… un tas ir izraisījis bažas gan atsevišķu klientu, gan Eiropas politikas veidotāju vārdā.”
Dažas no šīm klientu bažām ietver risku, ka viņu izvēlētais ASV mākoņu pakalpojumu sniedzējs varētu nodot savus datus ASV valdībai, neinformējot viņus par tiesībaizsardzības vai ārvalstu izlūkošanas vākšanas iemesliem saskaņā ar Komunikāciju likuma noteikumiem un FISA 72. sadaļu, saka Mišels.
“ASV aizsardzības rīkojumi var mērķēt uz datiem, kas glabājas Eiropā,” viņš piebilst. “Tātad tikai dati, kas tiek glabāti datu centros Eiropā, neaizsargā datus no ASV valdības piekļuves, ja mākoņa pakalpojumu sniedzējs ir pakļauts ASV jurisdikcijai,” viņš brīdina.
AWS, starp citu, nesen publicēja emuāra ziņu, kas precizē savu nostāju par reaģēšanu uz ASV valdības prasībām pēc piekļuves klientu datiem, kas tiek glabāti ārpus tās dzimtenes, atsaucoties uz “pieprasījumu pieaugumu” par šo jautājumu.
“AWS nav bijuši datu pieprasījumu, kas izraisīja ASV valdības uzņēmuma valdības vai valdības satura datus, kas tika glabāti ārpus ASV, kopš mēs sākām ziņot par statistiku 2020. gadā,” AWS emuārs skanApvidū
“Turklāt pati ASV likumi nodrošina daudzas likumā noteiktas aizsardzības, kas palīdz samazināt risku, ka AWS varētu būt nepieciešams atklāt uzņēmuma vai valdības satura datus, un ASV Tieslietu departaments (DOJ) pēdējos astoņos gados ir ieviesis papildu operatīvās aizsardzības.”
Piekļuves izslēgšana
Citas klientu minētās bažas turpina Mišels, ir tas, vai ASV valdības rīkojuma izdošana var izraisīt viņu izvērsto izvēlētā mākoņu pakalpojumu sniedzēja izmantošanu, kā tas, iespējams, notika iepriekšminētajā ICC lietā.
“Ar ASV mums ir ilgstoša NATO partnerība [and] Viņi ir mūsu sabiedrotie, [so] Tā ir ļoti zema varbūtība, ka viņi sagrieztu [the UK] prom no ASV mākoņa … [but] Tas, ko es noteikti teikšu, ir tas, ka tā būtu ļoti liela ietekme, ”viņš turpina.
“Būtu ārkārtīgi graujoši, ja ASV mākoņa pakalpojumu sniedzēji pārstātu apkalpot Eiropas klientus publiskajā sektorā vai kritiskās infrastruktūras nozarē. Tam būtu milzīga ietekme uz Eiropas sabiedrību.”
Jautājumu un atbilžu laikā tajā pašā pasākumā Mišelsa auditorijas loceklis jautāja, kādus padomus viņš sniegs uzņēmumiem, un tā pircējiem, kuri ir nobažījušies par pārāk atkarīgu no aizjūras mākoņu pakalpojumu sniedzēju tehnoloģijām.
Atbilde uz to, kā saka Mišels, ir atkarīga no nozares, kurā darbojas attiecīgais uzņēmums, un viņu datu jutīgumu, kas diktēs IT vides veidu, kas viņiem būtu jācenšas veidot vai pieņemt.
“Ja jūs runājat par aizsardzības nozari vai Eiropas izlūkošanas aģentūrām, tad varbūt ir labs arguments, lai to saglabātu daudz [data] uz vietas … [and] iekšēji, [and] samazinot paļaušanos uz ārējiem pakalpojumu sniedzējiem, ”saka Mišels.
“Jūs varētu [in that scenario also] Ir ar gaisa slodzi, kas ir gaisa mākoņa versija, kas darbojas uz vietas, uz vietas, kas atrodas uz vietas, infrastruktūra. ”
Mazāk sensitīviem datiem, kuriem joprojām ir nepieciešama papildu drošība, kas apņemta, Mišels saka, ka tur ir Eiropas pakalpojumu sniedzēji, kas sadarbojas ar ASV hiperskaliem, lai klientiem nodrošinātu suverēnu mākoņa iespējas, kas var “samazināt ASV valdības piekļuves risku” viņu datiem.
Šī ir pieeja, ko Google Cloud komanda ir pieņēmusi, izveidojot partnerattiecības ar vietējiem mākoņu pakalpojumu sniedzējiem Vācijā, Francijā, Spānijā, Itālijā, Beļģijā un Luksemburgā.
Microsoft ir arī paziņojis par stratēģiskām partnerībām ar Capgemini un Orange Francijā, kā arī SAP un Arvato Systems Vācijā, lai lietotājiem nodrošinātu piekļuvi mākoņa pakalpojumiem, kas atrodas attiecīgajā abu valstu kontrolē.
Kā iepriekš ziņoja Computer Weekly, Microsoft ir arī noslēdzis preferenciālo cenu noteikšanas darījumu ar CISPE, kas redzēs, ka tas iekasē tirdzniecības institūcijas dalībniekus mazāk, lai viņu mākoņa programmatūras uzņemtās versijas to sistēmās, nekā tā ir AWS un Google par tādu pašu greznību.
Vai[That’s] Piemērots dažiem lietošanas gadījumiem un var palīdzēt palielināt pieprasījumu arī pēc Eiropas pakalpojumiem, ”viņš saka.
However, users with low-risk data shouldn’t be put off by using a US-based hyperscale cloud, he adds.
“You might be storing personal data in the cloud, [the] inventory [levels] of consumer products you sell, or you might be testing a new application with dummy data,” he says.
“Current hyperscale solutions are a great fit [for those use cases], and so it’s all about figuring out where you are on that spectrum as a customer and choosing the right solution for you.”
