Eiropas valdības arvien vairāk pievēršas atvērto standartu alternatīvām šifrētiem ziņojumapmaiņas un sadarbības pakalpojumiem no gala līdz galam, kuros dominē WhatsApp un Microsoft Groups.
Atvērtā tīkla ziņojumapmaiņas arhitektūra, kas pazīstama kā Matrix, piesaista Eiropas valstu valdību interesi, kuras meklē “suverēnas” alternatīvas šifrētiem sadarbības un ziņojumapmaiņas rīkiem, ko nodrošina ASV lielie tehnoloģiju uzņēmumi.
Matrica mērķis ir izveidot atvērtu ziņojumapmaiņas standartu, kas ļautu cilvēkiem sazināties neatkarīgi no tā, kuru ziņojumapmaiņas pakalpojumu viņi izmanto, līdzīgi kā cilvēki var sūtīt e-pastus ikvienam neatkarīgi no tā, kuru e-pasta pakalpojumu sniedzēju viņi izmanto.
Vācijas bruņotajos spēkos un Francijas valdībā katrā ir simtiem tūkstošu valdības darbinieku, kuri izmanto Matrix balstītu ziņojumapmaiņas tehnoloģiju.
Swiss Submit ir izmantojis šo tehnoloģiju, lai izveidotu šifrētu ziņojumapmaiņas pakalpojumu pasta lietotājiem, un citi projekti tiek īstenoti Zviedrijā, Eiropas Komisijā un Nīderlandē.
Metjū Hodžsons līdzdibināja Matrix kā bezpeļņas atvērtā pirmkoda projektu, lai izstrādātu tehniskos standartus drošiem decentralizētiem ziņojumapmaiņas, video un balss pakalpojumiem 2014. gadā.
Kad viņš nestrādā Matrix, Hodžsons ir Ingredient izpilddirektors, kas nodrošina šifrētus sakaru pakalpojumus, pamatojoties uz Matrix protokolu, Francijai, NATO un citām valdības organizācijām.
ASV sankciju dangers
Viņš saka, ka Eiropas valdības ir izrādījušas arvien lielāku interesi par atvērtā pirmkoda IT izmantošanu, lai samazinātu savu atkarību no ASV lielo tehnoloģiju piegādātājiem un radītu savas suverēnas alternatīvas, ņemot vērā pieaugošo ģeopolitisko nenoteiktību.
ASV 2025. gada februārī pieņemtais lēmums piemērot sankcijas Starptautiskajai Krimināltiesai (ICC) Hāgā parādīja, ka suverēnās valstis vairs nevar pieņemt, ka Microsoft un citu lielo tehnoloģiju uzņēmumu nodrošinātie mākoņdatošanas IT pakalpojumi ir imūni pret pasaules politiku.
Sankcijas skāra ASV piegādātājus, kas sniedz tiesai “finansiāls, materiāls vai tehnoloģisks atbalsts”, mudinot ICC, kas lielā mērā ir atkarīga no Microsoft, censties apspriest jaunus IT līgumus ar citiem piegādātājiem ārpus ASV.
“Mēs esam redzējuši, ka ASV lielie tehnoloģiju uzņēmumi nav uzticami partneri un veselā saprāta dēļ jūsu valsts darbības atkarība no citas valsts ir traks dangers,” sacīja Hodžsons.
“Signalgate” skandāls bija arī “milzīgs modinātājs”. Aprīlī atklājās, ka ASV nacionālās drošības padomnieks Maiks Valcs netīšām pievienoja žurnālistu klasificētai grupas diskusijai par uz signālu balstītu ziņojumapmaiņas pakalpojumu.
Šis incidents izraisīja jaunas bažas par ēnu sakaru tehnoloģiju izplatību valdību vidū.
Šifrēšana divreiz domāt
Tomēr tās pašas Eiropas valdības, kuras atbalsta suverēnu šifrētu ziņojumapmaiņas pakalpojumu izstrādi, arī pretojas pilnīgas šifrēšanas izplatībai.
Tas notiek, izmantojot tādus mehānismus kā tērzēšanas kontrole, Eiropas priekšlikums pieprasīt tehnoloģiju uzņēmumiem pirms šifrēšanas skenēt ziņojumus, lai atrastu nelegālu saturu, kā rezultātā tiek apdraudēta sakaru drošība.
“Acīmredzot ir dažādas frakcijas un valdības, kas virzās dažādos virzienos,” sacīja Hodžsons. “Es domāju, ka tērzēšanas kontrole rodas no nezināšanas un politiskās spēles gudrības, mēģinot gūt punktus, dīvaina kombinācija.”
“Es ceru, ka mēs nonāksim lielā, globālā vienādranga tīklā bez serveriem, kurus nevar apdraudēt, iedragāt, uzraudzīt vai citādi traucēt.”
Metjū Hodžsons, components
Apvienotajā Karalistē Iekšlietu ministrija ir pieprasījusi Apple nodrošināt tiesībaizsardzības iestādēm un izlūkdienestiem iespēju piekļūt šifrētiem datiem, ko Apvienotās Karalistes pilsoņi ir dublējuši Apple pakalpojumā iCloud.
Hodžsons saka, ka gadījumā, ja Iekšlietu ministrija izdotu līdzīgu rīkojumu pret Ingredient, tai nebūtu citas izvēles kā atsaukt savus pakalpojumus no Apvienotās Karalistes vai Eiropas, ja kādreiz tiktu ieviesta tērzēšanas kontrole.
Rezultāts nebūtu šifrētu ziņojumapmaiņas lietotņu izzušana, saka Hodžsons, wager, visticamāk, pašmāju šifrēšanas lietotņu izplatība, jo cilvēki meklē veidus, kā saglabāt savu privātumu.
Atskatieties uz 90. gadu kriptogrāfijas kariem, kad ASV valdība centās kontrolēt un ierobežot šifrēšanas tehnoloģiju izplatību – šos centienus izjauca Fils Cimmermans, kurš izstrādāja PGP šifrēšanas programmatūru.
Lai gan PGP izplatīšana bija tehniski nelikumīga, “noslēpumainā kārtā visi to izmantoja,” sacīja Hodžsons.
“Pat ja Ingredient nevarēja publicēt lietotnes Eiropas valstu lietotņu veikalos Chat Management dēļ, man ir lielas aizdomas, ka daudzi citi cilvēki dosies un publicēs savas lietotnes un kaut kā padarīs tās pieejamas,” viņš piebilda.
Nav viena uzbrukuma punkta
Viena no Matrix kā sakaru standarta priekšrocībām ir tā decentralizācija. Tas nozīmē, ka nav viena uzbrukuma punkta, kas ļautu hakeriem piekļūt visam tīklam.
Hodžsons to kontrastē ar Sign, šifrētu ziņojumapmaiņas pakalpojumu, ko plaši izmanto žurnālisti un cilvēktiesību aizstāvji, un kas ir lielāks hakeru mērķis.
“Signālam ir ļoti laba šifrēšana, un mēs izmantojam viņu šifrēšanu, tāpēc esam viņiem daudz parādā,” viņš teica. “No otras puses, ja esat motivēts slikts aktieris, signālam ir tikai viena lietotne un viens gadījums, kurā jums ir jāiziet uz kompromisu.”
Vēl viena Matrix priekšrocība ir sadarbspēja, kas nozīmē, ka vienai Matrix veidotajai ziņojumapmaiņas platformai ir jābūt iespējai sazināties ar citu.
Piemēram, NATO izvietojot uz Matrix balstītus sakarus, būtu lietderīgi, lai NATO spēki savā starpā sazinātos izmantotu šifrētus uz Matrix balstītus sūtņus.
Tiek uzskatīts, ka Francija un Vācija apspriežas par ziņojumapmaiņas iespējošanu starp abām valstīm.
Matrica “vismaz tikpat laba” kā WhatsApp
Lietojumprogrammas, kas veidotas uz Matrix, ir bijušas mazāk gludas un mazāk viegli iestatāmas nekā alternatīvas, piemēram, Sign un WhatsApp, taču tas sāk mainīties. Hodžsons saka, ka ir vairākas “ļoti nobriedušas spīdīgas lietotnes”, kas ir vismaz tikpat labas.
Lai to sasniegtu, ir nepieciešams ilgāks laiks, jo decentralizēta pieeja vienmēr ir grūtāka nekā centralizēta pieeja — vismaz 10 reizes grūtāk, viņš saka.
Arī finansējums ir bijis problēma, jo dažas valdības, kas izvieto Matrix atvērto tīkla protokolu kā daļu no kritiskās valsts infrastruktūras, nav izvēlējušās finansiāli atbalstīt Matrix.
Hodžsons bija pieņēmis, ka, jo vairāk valdību un korporāciju sāks izmantot Matrix, attīstībai būs pieejams vairāk naudas.
Tā vietā finansējumu bieži vien saņēma sistēmu integratori, kurus valdības nolīga Matrix izvietošanai, nevis pašai Matrix.
Līdzekļu vākšanas pieejas maiņa
Parts lielā mērā finansēja Matrix izstrādi līdz 2023. gadam, taču bija spiests “agresīvi mainīt taktiku”, kad līdzekļi protokola izstrādes atbalstam neizdevās realizēties.
Šobrīd Matrix paļaujas uz finansējumu no dalības programmas un arī izskata iespēju pieteikties uz dotācijām, vienlaikus palielinot dalības bāzi.
“Mēs šobrīd sasniedzam, un es ceru, ka tuvāko mēnešu laikā mēs izkļūsim no otras puses un patiešām varēsim atkal sākt paātrināt attīstību,” viņš teica.
Hodžsona filozofija ir tāda, ka līdzekļi, kas izstrādāti, lai sniegtu iespēju Matrix lietotājiem, būtu jādara pieejami bez maksas, wager par līdzekļiem, kas sniedz iespējas uzņēmumiem, ir jāmaksā.
Maksas pakalpojumi ietver antivīrusu, informācijas klasifikācijas etiķetes un pasākumus, kas novērš nepareizu personu nejaušu iekļaušanu tērzēšanā.
Cilvēki var reģistrēties Matrix, neiestatot savu serveri, taču Matrix izvietošana nākotnē varētu kļūt vēl vienkāršāka. Nīderlandes valdība ir piekritusi finansēt Matrix peer-to-peer versijas izstrādi, kas pilnībā novērš nepieciešamību pēc servera.
Tikmēr notiek darbs ar tehnoloģiju partneriem, lai tiktu galā ar surogātpasta ziņojumiem, mākslīgā intelekta un robottīklu radīto propagandu, kas viss ir pieaudzis, palielinoties Matrix izvietošanai.
“Es ceru, ka mēs nonāksim lielā, globālā peer-to-peer tīklā bez serveriem, kurus nevar apdraudēt, iedragāt, uzraudzīt vai citādi traucēt,” sacīja Hodžsons.
