Plug-in hibrīda elektriskie transportlīdzekļi (pazīstami arī kā PHEV) ir populāra izvēle starp tiem, kuri vēlas samazināt savu oglekļa emisiju, guess vēl nav gatavi pilnībā uzņemties saistības par pilnībā elektriskiem transportlīdzekļiem.
Taču iepriekšējais tādu regulatoru pieņēmums kā Eiropas Savienība, ka PHEV izdala par 75% mazāk oglekļa nekā ar benzīnu un dīzeli atkarīgie automobiļi, patiesībā ir nepatiess, uzskata Briseles bezpeļņas organizācijas Transport & Setting pētnieki, kuri pētīja simtiem tūkstošu Eiropā reģistrēto automašīnu laikā no 2021. līdz 2023. gadam.
Jaunā pētījums Ceturtdien publicētie pētnieki apgalvo, ka no plug-in hibrīdi faktiski izdala tikai par 19% mazāk nekā automašīnas ar iekšdedzes dzinēju.
“Manuprāt, tas ir diezgan skandāls, ka pastāv šī plaisa starp reālo pasauli un oficiālajiem datiem,” Gizmodo sacīja viens no pētījuma līdzautoriem Yoann Gimbert.
Arī šī atšķirība gadu gaitā ir palielinājusies. 2021. gadā PHEV faktiski emitēja 3,5 reizes vairāk nekā oficiālie emisiju aprēķini. Līdz 2023. gadam šis skaitlis bija gandrīz piecas reizes.
Pēc Gimberta domām, ir vairāki iemesli, kāpēc tas tā varētu būt.
Pirmkārt, elektrotīkla hibrīda īpašnieki, vismaz eiropieši, var neizmantot automašīnas paredzētajā veidā. Gan spraudņi, gan standarta hibrīdi darbojas gan ar elektromotoru, gan iekšdedzes dzinēju. Wager atšķirībā no standarta hibrīdiem, spraudņa hibrīdiem ir lielāks akumulators. Kā norāda nosaukums, tas ļauj tos pievienot strāvas avotam, lai uzlādētu ārēji un nobrauktu dažus attālumus, pilnībā paļaujoties uz elektromotoru.
Gimberts sacīja, ka Eiropas autovadītāji varētu nebūt motivēti braukt ar to pilnībā elektriskajā režīmā. Viņš saka, ka tas varētu būt saistīts ar tādām lietām kā ātras uzlādes iespējas trūkums vai salīdzinoši mazāka elektromotora jauda. Šī atšķirība ir redzama arī datos, ja skatāties uz kaut ko, ko sauc par “lietderības koeficientu”, kas ir jūdžu attiecība, ko automašīna nobrauc elektriskajā režīmā pret kopējo nobraukuma attālumu. To izmanto arī ES aplēses.
Oficiālās ES aplēses liecina, ka PHEV lietderības koeficients ir vairāk nekā 84%, guess pētnieki atklāja, ka tas ir daudz zemāks – tikai 27%.
Un pat tad, ja lietderības koeficients ir pilnībā ņemts vērā, joprojām pastāv reālās dzīves aplēses. Tas ir tāpēc, ka plug-in hibrīdi nekad nav pilnībā elektriski, sacīja Gimberts.
Pat elektriskajā režīmā automašīna turpina daļēji paļauties uz hibrīda režīmu. Tas nozīmē, ka pētnieki atklāja, ka PHEV nav paredzēti, lai pilnībā darbotos elektriskajā režīmā: iekšdedzes dzinējs joprojām nodrošina ievērojamu papildu jaudu un vismaz vienu trešdaļu no ceļa sadedzina fosilo kurināmo, braucot elektriskajā režīmā. Dzinējs īpaši palīdz elektromotoram, paātrinot, braucot ar lielāku ātrumu vai braucot kalnā.
“Tie faktiski ir 68 grami CO2 uz kilometru elektriskajā režīmā, nevis nulles emisijas,” sacīja Gimberts. Skaitlis ir deviņas reizes lielāks par 8 gramiem uz kilometru, kas aprēķināts pēc ES metodoloģijas. “Tas ir kaut kas tāds, ko patērētāji bieži vien īsti negaida,” viņš piebilda.
“Bieža paļaušanās uz iekšdedzes dzinēju nozīmē, ka daudzu PHEV izmešu daudzums nav labāks par daudziem parastajiem hibrīdiem vai benzīna automašīnām,” secināja pētnieki.
ES ir paziņojusi par dažām korekcijām savā lietderības koeficienta mērī un gatavojas nākamgad pilnībā pārskatīt savus oglekļa emisiju standartus automašīnām. Pētnieki saka, ka korekcijas ir labs sākums, taču reālās pasaules emisijas joprojām būs par 18% lielākas nekā oficiālie rādītāji, ja standarti netiek pilnībā pārskatīti.
Taču Eiropas automobiļu rūpniecība tam iebilst. Vācijas Automobiļu rūpniecības asociācija (VDA) lobē, lai atceltu korekcijas, saglabātu pašreizējo metodiku un atceltu pretrunīgi vērtēto aizliegumu jaunām automašīnām ar iekšdedzes dzinēju ES līdz 2035. gadam, sacīja Gimberts.
Pēc pētnieku domām, elektrotīkla hibrīdu radīto oglekļa emisiju nenovērtēšana ir palīdzējusi lielākajiem autoražotājiem, piemēram, Volkswagen, Mercedes-Benz un BMW, izvairīties no aptuveni 5 miljardu eiro (nedaudz mazāk par 6 miljardiem ASV dolāru) sodanaudas laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam. ES ir stingra. flotes vidējās oglekļa emisijas mērķi autoražotājiem.
Ja autoindustrijas lobēšanas centieni izdosies, pētnieki apgalvo, ka saskaņā ar pašreizējiem ES noteikumiem līdz 2050. gadam tas var izraisīt oglekļa emisiju pieaugumu par 64%.
“PHEV nav aprīkoti ar 100% emisiju samazinājumu līdz 2035. gadam,” sacīja Gimberts.
Visā dīķī amerikāņu interese par elektriskajiem transportlīdzekļiem kļūst mazāka nekā viņu Eiropas kolēģiem, jo elektromobiļu cenas ASV turpina paaugstināties, it īpaši, ja nav elektrisko transportlīdzekļu nodokļu atlaides. Amerikas Automobiļu asociācija uzskata, ka patērētāji varētu izrādīt lielāku interesi par hibrīdiem un no elektrotīkla pievienojamiem hibrīdiem, jo elektrisko transportlīdzekļu pieprasījums turpina samazināties. Wager saskaņā ar provizoriskiem datiem, kas iegūti šī gada sākumā, lai gan pieprasījums pēc hibrīdautomobiļiem strauji pieaug, pieprasījums pēc hibrīda no elektrotīkla, vismaz šobrīd, ir diezgan liels. stagnējošs.
