ES tiesa trešdien apstiprināja paktu, kas regulē personas datu pārsūtīšanu starp 27 valstu bloku un Amerikas Savienotajām Valstīm, noraidot Francijas likumdevēja izaicinājumu.
Faktiski kopš 2023. gada ES un ASV datu privātuma ietvars bija bloka trešais mēģinājums ar tiesisko regulējumu, lai aizsargātu eiropiešu personas datus apmaiņā ar ASV, pirmie divi tika nošauti tiesā.
Francijas likumdevējs Filips Latombe pirms diviem gadiem atveda savu lietu Luksemburgā bāzētajā Vispārējā tiesā-Eiropas Savienības tiesvedības apakšējā palātā.
Viņš lūdza, lai pakts tiktu anulēts, jo tas pilnībā neievēroja bloka datu aizsardzības noteikumus, un apgalvoja, ka ASV izlūkdienestu aģentūrām ir nelikumīgi vākt personas datus vairumā, kamēr tie tika pārsūtīti no ES.
Viņš arī iebilda pret faktu, ka pakts neļāva viņam novērst personas datus, ko Francijā savāc, piemēram, Google, Apple, Facebook, Amazon vai Microsoft.
Vispārējā tiesa pret viņu atrada pret viņu visos gadījumos un sacīja, ka tā “noraida prasību kopumā”.
“Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumā Amerikas Savienotās Valstis nodrošināja pietiekamu aizsardzības līmeni personas datiem, kas no Eiropas Savienības nodot no Eiropas Savienības uz organizācijām šajā valstī,” teikts tā lēmumā.
Latombe trešdien sacīja AFP, ka viņš plāno pārsūdzēt.
Biznesa grupas, kuras uztrauca izredzes uz ilgstošu jaunu juridisku cīņu, atzinīgi novērtēja lēmumu.
“Šis iznākums nodrošina stabilitāti un pārliecību uzņēmumiem un patērētājiem abās Atlantijas okeāna pusēs, kuri katru dienu paļaujas uz uzticamām pārrobežu datu plūsmām,” paziņojumā teikts ASV balstītā lobija grupā Biznesa programmatūras alianse (BSA).
Iepriekšējās divas vienošanās, kas reglamentēja ES-ASV datu pārskaitījumus, ko sauca par Safe Harbor un Privacy Shield, ES augstākā tiesa nomāca pēc izaicinājumiem, kurus vadīja Austrijas aktīvists Makss Šrems 2015. un 2020. gadā.
Eiropas Komisija ir apgalvojusi, ka jaunais ietvars piedāvā ievērojamus uzlabojumus salīdzinājumā ar iepriekšējiem mehānismiem.
Saskaņā ar ASV konstitūciju amerikāņi pasargā no ASV izlūkošanas aģentūru elektroniskās spiegošanas, taču visas pārējās tautības ir godīgas spēles.
Jaunā pakta adopcija bija iespējama pēc tam, kad Baltā nama izpildraksts atjaunināja izlūkošanas aģentūru noteikumus par starptautiskām datu plūsmām, lai nodrošinātu aizsardzības pasākumus ES pilsoņiem un iedzīvotājiem.
Iedzīvotājiem ir arī tiesības atlīdzināt, ja viņi secināja, ka viņu dati ir nepareizi apstrādājuši ASV uzņēmumi.
Sazinājies ar AFP, Latombe sacīja, ka plāno pārsūdzēt ES augstākajā tiesā, pamatojoties uz vairākiem punktiem, kas izvirzīti apakšējās palātas lēmumā.
Viņš arī sacīja, ka plāno piespiest Eiropas Komisiju pārbaudīt, vai izmaiņas, kas veiktas kopš 2023. gada, jo īpaši kopš Donalda Trumpa atgriešanās amatā, attaisnos darījuma anulēšanu.
Reaģējot uz jaunāko lēmumu, Šrems arī norādīja, ka cīņa nav beigusies, un sacīja, ka viņa privātuma tiesību grupa Noyb (neviens no jūsu biznesa) nav “pārskats mūsu iespējas”, lai izvirzītu savu izaicinājumu.
“Tas bija diezgan šaurs izaicinājums,” par Latombe lietu sacīja Austrijas aktīvists. “Mēs esam pārliecināti, ka plašākam ASV likumu pārskatam … vajadzētu dot atšķirīgu rezultātu.”
Publicēts – 2025. gada 4. septembris 01:18 PM IST
