Sietlai un Ziemeļvalstīm ir ciešas saites — no Norvēģijas pirmā astronauta, kas startē SpaceX misijā, līdz Skandināvijas uzņēmumiem, kas atbalsta centienus elektrificēt reģiona prāmjus. Un šīs saites stiepjas vairāk nekā gadsimtu senā pagātnē, kad Džons Nordstroms, zviedru imigrants, līdzdibināja apavu veikalu ar tādu pašu nosaukumu Sietlas centrā.
“Raugoties nākotnē, mēs balstāmies uz savu vēsturi un arī mūsu mantojumu. Taču šodien mēs sasniedzam daudz vairāk. Mēs esam partneri inovāciju jomā, sākot no augsto tehnoloģiju AI revolūcijā līdz vairāku drošības projektu veidošanai,” sacīja Anniken Huitfeldt, Norvēģijas vēstniece Amerikas Savienotajās Valstīs.
Otrdienas vakarā Huitfelds palīdzēja uzsākt ikgadējo pasākumu Ziemeļvalstu inovāciju samitskas notika Sietlas Balardas apkaimē Nacionālajā Ziemeļvalstu muzejā.
Pasākums turpinās līdz trešdienai, un tajā piedalās runātāji un diskusiju dalībnieki, kas apspriež tīras enerģijas tēmas, piemēram, datu centru darbības, mikrotīkli un pārstrāde; kiberdrošības iniciatīvas; inovācijas biotehnoloģijās; un ilgtspējīgs transports.
“Mēs esam redzējuši, ka samita laikā ir radušies jauninājumi,” otrdien sacīja Sietlas pilsētas domes loceklis Dens Štrauss. “Spēja integrēt tehnoloģijas jaunās uzņēmējdarbības praksēs ir kaut kas, kas šeit ir noticis iepriekš, un es priecājos redzēt, ka tā šeit atkal parādās.”
Atklāšanas sesijā uzstājās arī Vašingtonas Universitātes Nobela prēmijas laureāts Deivids Beikers, kurš dalījās ar jaunu pētījumu, kas publicēts, kopš viņš pirms gada saņēma balvu no Zviedrijas iestādes. Baker vada centienus, kas izmanto AI, lai radītu proteīnus, ko var izmantot veselības aprūpē, vides sakopšanā un citos izaicinājumos.
Norvēģu astronaute Jannicke Mikelsen tiešraidē straumēja prezentāciju no Oslo, lai dalītos stāstā par savu ceļojumu uz kosmosu, kas sākās 10 gadu vecumā, kad viņa piedzīvoja postošu negadījumu izjādē. Piecus gadus ilgas atveseļošanās laikā Mikelsens kļuva apsēsts ar NASA — pat zvanīja aģentūras Džonsona kosmosa centram, meklējot darbu kā 12 gadus vecs.
“Tas mums izmaksāja bagātību,” viņa teica. “Mans tētis nevar atļauties nedēļu braukt ar automašīnu uz darbu, jo mēs nevaram atļauties benzīnu, jo es piezvanīju uz ASV un pieteicos darbam.”
Galu galā Mikelsens veica karjeru 3D fotogrāfijā un 3D filmu veidošanā, dzīvojot Svalbārā, sasalušā tundrā, kas ir viena no pasaules vistālāk apdzīvotajām vietām.
“Šī ir vieta, kas man vislabāk palīdzēja kļūt par astronautu, jo tā ir sava veida mācīšanās, kas balstīta uz bailēm,” viņa teica. “Tiklīdz jūs pametat pilsētu, jebkura jūsu pieļautā kļūda var jūs nogalināt. Tas ir ārkārtīgi auksts. Izejot no pilsētas, nav nekāda saziņa ar ārpasauli.”
Šā gada martā Sietlā bāzētā SpaceX palaida Mikelsenu un trīs citus nevalstiskus astronautus pirmajā apkalpes orbītā virs Zemes polārajiem apgabaliem. Fram2 misija ilga 3½ dienas. Astronauti veica zinātniskus pētījumus, tostarp vāca datus par ziemeļblāzmu, kas ir skaista, wager slikti saprotama un var iznīcināt satelītus.
Mikelsens uzsvēra valstu sadarbības nozīmi.
“Mums ir četri astronauti, kas nav amerikāņi uz amerikāņu kosmosa kuģa. Manuprāt, tas tikai parāda lielu uzticību, ko ASV mums izrādīja,” viņa sacīja. “Guess tā ir arī amerikāņu tehnoloģija, kas pirmo norvēģu astronautu lidoja kosmosā.”
Trešdien samitā piedalās arī tādi runātāji kā Matiass Sundins, Warp Institute Basis dibinātājs; Duglass Kīpers, Pola G. Allena pētniecības centra direktors; Nick Huzar, OfferUp līdzdibinātājs; Sunils Gotumukkala, Averlon izpilddirektors; Petri Hautakangas, Tupl izpilddirektors; Maiken Møller-Hansen, Amazon Units enerģētikas un ilgtspējības direktore; un citi korporatīvie, valdības un akadēmiskie vadītāji.
