10. gadā gadus kopš Parīzes nolīguma, kas ir starptautiskās klimata pasākumu mugurkauls, parakstīšanas, cilvēce ir panākusi iespaidīgu progresu. Atjaunojamā enerģija kļūst arvien lētāka un uzticamāka, savukārt elektriskie transportlīdzekļi ar katru gadu kļūst labāki.
Tomēr, ņemot vērā gandrīz visus galvenos progresa mērīšanai izmantotos rādītājus, mēs joprojām atpaliekam no tā, kas mums būtu jāatrodas, lai novērstu klimata pārmaiņu vissliktākās sekas. trešdien publicēts ziņojums klimata grupu koalīcija — un mums pietrūkst laika, lai labotu kuģi.
“Visas sistēmas mirgo sarkanā krāsā,” pagājušajā nedēļā sarunā ar žurnālistiem sacīja Pasaules resursu institūta, vienas no ziņojumā iesaistītajām organizācijām, pētniece Klē Šūmere. “Nav šaubu, ka mēs lielākoties darām pareizās lietas — mēs vienkārši nedarbojamies pietiekami ātri.”
Parīzes vienošanās mērķis ir līdz šī gadsimta beigām neļaut pasaulē sasilst vairāk nekā par 1,5 grādiem pēc Celsija virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa. Lai novērtētu virzību uz šo mērķi, ziņojumā aplūkotas emisijas no 45 dažādām globālās ekonomikas un vides nozarēm, mērot visu, sākot no ēku elektrifikācijas līdz ogļu izmantošanai enerģētikā un beidzot ar gaļas patēriņu pasaulē.
Drūmi jāatzīst, ka neviens no ziņojumā noteiktajiem rādītājiem nav tāds, kāds tiem ir jābūt, lai pasaule būtu ceļā uz mērķi ierobežot sasilšanu līdz 1,5 grādiem. Seši no 45 rādītājiem ir “novirzīti no ceļa” — progress tiek panākts, wager ne pietiekami ātrs, savukārt gandrīz 30 ir “labi novirzījušies no ceļa”, kas nozīmē, ka progress ir pārāk lēns. Tikmēr pieci ir virzījušies “nepareizajā virzienā”, kas nozīmē, ka situācija kļūst sliktāka, nevis labāka, un ir nepieciešams steidzams pagrieziens. (Ziņojumā teikts, ka nav pietiekami daudz datu, lai izmērītu atlikušos piecus rādītājus, kas ietver kūdrāju degradāciju un atjaunošanu, pārtikas atkritumus un jaunu ēku īpatsvaru, kurās nav oglekļa emisiju.)
Eksperti teica, ka viens no konsekventākajiem nobīdes rādītājiem bija globālie centieni pakāpeniski atteikties no oglēm, kas ir viens no lielākie ziedotāji siltumnīcefekta gāzu emisijām. Lai gan ogļu daļa pasaules elektroenerģijas ražošanā 2024. gadā nedaudz samazinājās, kopējais ogļu patēriņš faktiski sasniedza rekordaugsts pagājušajā gadā, pateicoties pieaugošajam elektroenerģijas pieprasījumam, īpaši no Ķīnas un Indijas. Šūmers sacīja, ka netīram elektrotīklam ir “milzīga ietekme” uz citiem progresa rādītājiem, piemēram, ēku dekarbonizāciju un transportu.
Lai sasniegtu pareizo ceļu, pasaulei desmitkārtīgi jāpalielina ogļu pakāpeniskas pārtraukšanas temps, sacīja Šūmers. Viņa turpināja, tas nozīmētu vairāk nekā 360 vidēja lieluma ogļu spēkstaciju slēgšanu katru gadu un visu ogļu spēkstaciju atcelšanu, kas pašlaik ir globālās izstrādes procesā.
“Mēs vienkārši neierobežosim sasilšanu līdz 1,5 grādiem, ja ogļu izmantošana turpinās labot rekordus,” sacīja Šūmers.
