Patiešām ir kaut kas jēdziens, kad man ir zarnu sajūta. Jaunie pētījumi šodien liecina, ka mūsu ķermenis var tieši izjust un sazināties ar daudzajām baktērijām, kas izklāj mūsu gremošanas traktu.
Hercoga universitātes zinātnieki vadīja pētījumu, publicēts Trešdiena dabā. Viņi atklāja, ka nervu šūnas reālā laikā var reaģēt uz baktēriju signāliem no zarnām, ieskaitot signālus, kas mums liek ierobežot mūsu apetīti. Rezultāti liecina, ka attiecības, kas mums ir ar mūsu mikrobu kaimiņiem, ir vēl sarežģītākas nekā domas, saka pētnieki.
Cilvēki ir labi pazīstami ar to, ka viņiem ir piecas pamata maņas (redze, dzirde, pieskāriens, smarža un garša). Bet pēc pētījuma pētnieku domām, pieaugošie pierādījumi norāda uz citām maņām, kas īpaši reaģē uz mūsu gremošanas sistēmas “zarnu izjūtas” norādēm.
Daži no pētniekiem jau iepriekš bija atklājuši, ka noteiktas šūnas, kas izklāj zarnas neiropodiApvidū Un viņi sprieda, ka viena veida stimuli šīs šūnas noteiktas būtu zarnu mikrobioms, triljoni parasti nekaitīgu, bieži noderīgu baktēriju un citu mikrobu, kas dzīvo mūsos.
“Mēs jau iepriekš bijām atklājuši, ka neiropod šūnas tievās zarnas izpratnē un ātri reaģē uz barības vielām,” Gizmodo sacīja sensoro neiro-gastroenterologa līdzvadītāja autore Maija Kaelberere. “Likās dabiski domāt, ka resnās zarnas neiropod šūnas var izjust zarnu mikrobiomu; tāpēc mēs nolēmām uzzināt, kā.”
Komanda koncentrējās uz seno olbaltumvielu, kas atrodama daudzu zarnu baktēriju astē vai flagella, trāpīgi nosaukta flagellin. Šķiet, ka zarnu baktērijas rada vairāk flagellīna, kad mēs ēdam, un neiropodi var noteikt flagellīnu caur receptoru, ko sauc par nodevu līdzīgu receptoru 5 (TLR5), atklāja pētnieki. Eksperimentos ar pelēm viņi arī parādīja, ka šī mijiedarbība, šķiet, ir atslēga mūsu bada regulēšanai.
Kad pētnieki badošanās pelēm iedeva flagellīnu tieši caur kolu, peles ēda mazāk nekā parasti. Pēc tam viņi izsita TLR5 receptoru neiropodos un veica to pašu eksperimentu, secinot, ka peles tagad turpināja ēst un ieguva svaru.
Rezultāti norāda, ka paaugstināts baktēriju flagellīna līmenis darbojas kā reāllaika signāls, lai smadzenes varētu samazināt mūsu badu. Neiropodi noķer šo signālu caur TLR5 receptoru un pēc tam ātri pārraida smadzenēs caur vagusa nervu. Ja neiropodu spēju noteikt barības vielas varētu uzskatīt par sesto sajūtu, tad zarnu mikrobu noteikšana varētu būt atšķirīga, septītā izjūta, apgalvo pētnieki.
“Mēs atklājām, ka mūsu resnajai zarnai ir sajūta par mikrobiem, neirobiotisko izjūtu,” sacīja Kaelberers.
Nepieciešami vairāk pētījumu, lai apstiprinātu un labāk izprastu, kā šī neirobiotiskā izjūta, protams, darbojas cilvēkiem. Bet, pieņemot, ka tas ir patiess, atklājumam būtu svarīga zinātniska un medicīniska ietekme. Daži veselības stāvokļi var mainīt saziņu starp zarnu baktērijām, neiropodiem un, piemēram, smadzenēm, piemēram, mūsu diētas vai vide. Un, iespējams, kādreiz mēs varēsim droši ietekmēt šo jēgu, lai ārstētu vai novērstu šādus apstākļus.
“Ja jūs dzīvotu pasaulē, kurā viss, ko redzējāt, bija zilas – zilās sienas, zilā zeme, zilas datori, zilas automašīnas… tad jūs nākat mājās, lai redzētu dzeltenu/oranžu persiku uz sava zilā galda; tam būtu dziļa ietekme uz jūsu pieredzi. Zinot to, mēs varam mērķēt uz šo jēgu, lai būtu tāda pati dziļa pieredze bez persiku?” Kaelberers teica.
Tas joprojām ir tikai komandas izpētes darba sākums. Viņi nākamreiz cer atklāt, vai neiropodi var arī atklāt ar imūno signālus. Pa to laiku es noteikti pateicos savām zarnu baktērijām par to, ka man palīdzēja vismaz kaut kādā savaldībā, kad ir pienācis laiks deserta laikam.
