Ļoti lipīga slimība, kas reiz tika uzvarēta ar vakcināciju, tagad ir uz sliekšņa, lai oficiāli atgrieztos Ziemeļamerikā. Paredzams, ka Kanāda zaudēs masalu izskaušanas statusu, un ASV, iespējams, drīz tam sekos.
Šonedēļ Kanāda ziņots jauni masalu gadījumi, kas saistīti ar notiekošo uzliesmojumu, kas sākās pirms 12 mēnešiem. Nepārtrauktas pārnešanas gads nozīmē, ka Kanāda gandrīz noteikti zaudēs no masalām brīvo apzīmējumu, saka eksperti. Un, lai gan šī gada lielākie masalu uzliesmojumi ASV ir oficiāli beigušies, valsts, iespējams, joprojām var zaudēt savu statusu arī 2026. gadā.
“Šodien šķiet ļoti, ļoti iespējams, ka Kanāda zaudēs savu masalu izskaušanas statusu, guess arī ASV ir pakļauts ievērojamam riskam nākamo 3 mēnešu laikā,” sacīja Stens Vermunds, galvenais medicīnas darbinieks. Globālais vīrusu tīklsmedicīnas virusologu koalīcija, kas koncentrējās uz vīrusu draudiem, pastāstīja Gizmodo.
Atdzimstošs ienaidnieks
Neskatoties uz ļoti efektīvu vakcīnu pret masalām, tās joprojām ir nopietns drauds sabiedrības veselībai lielākajā daļā pasaules. 2023. gadā tas ir lēsts ir saslimuši aptuveni 10 miljonus cilvēku un nogalinājuši vairāk nekā 100 000 visā pasaulē, un lielākā daļa nāves gadījumu notika nevakcinētiem bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem.
Dažas valstis, izmantojot plaši izplatītās vakcinācijas programmas, ir lielā mērā atturējušas no masalām, apturot to vietējo izplatīšanos. ASV oficiāli iznīcināja endēmiskās masas 2000. gadā, savukārt Amerika kopumā pirmo reizi panāca izskaušanu 2016. gadā. Kanāda ieguva no masalām brīvas slimības statusu 1998. gadā. Taču, kamēr masalas kaut kur ir endēmiskas, slimība var aizķerties uz inficētiem ceļotājiem un draudēt atgūt stabilu vietu, jo īpaši, ja tās sāks likvidēt lokāli. Tas ir drauds, kas tagad skar ASV tuvu mājām
Kanādas jaunākais uzliesmojums pirmo reizi sākās 2024. gada oktobrī Ņūbransvikas provincē. Kopš tā laika valsts ir ziņojusi par vairāk nekā 5000 gadījumiem, no kuriem gandrīz visi ir saistīti ar sākotnējo Ņūbransvikas kopu. Un, lai gan lietu plūsma laika gaitā ir ievērojami palēninājusies, tā nav apstājusies. Pirmdien Kanādas veselības aizsardzības amatpersonas ziņots 19 jaunas lietas 18. oktobra nedēļā (jaunākie dati) un 136 jauni gadījumi piecās jurisdikcijās.
Pasaules Veselības organizācija regulāri izvērtē, vai valstis var uzskatīt par lokāli brīvām no masalām. Šajās valstīs joprojām var rasties un notiek ar ceļošanu saistīti uzliesmojumi, taču ir nepieciešams vairāk nekā gads, lai PVO varētu apsvērt iespēju atsaukt valsts bez masalām karti. Panamerikas veselības organizācija (PAHO), kas ir PVO apakškopa, nākammēnes tiksies, lai ikgadēji novērtētu reģiona statusu. Un, ņemot vērā pašreizējo situāciju, Kanāda, iespējams, zaudēs savu no masalām brīvo mantiju.
Kā ar ASV?
Tūlītējā perspektīva ASV ir nedaudz mazāk drūma, lai gan joprojām ir tālu no lieliskas.
Šā gada janvārī Teksasas rietumos sākās liels masalu uzliesmojums. Galu galā tika dokumentēti vairāk nekā 700 gadījumi, pirms amatpersonas augusta vidū oficiāli paziņoja, ka uzliesmojums ir beidzies. Aptuveni tajā pašā laikā netālu no Ņūmeksikas notika vēl viens liels uzliesmojums, kurā tika reģistrēti aptuveni 100 gadījumi, pirms septembra beigās tas nomira.
Problēma ir tā, ka šogad visā ASV ir notikušas daudzas citas masalu kopas, un dažas no tām turpinās. Kopumā ir bijuši aptuveni 1650 gadījumi ziņots— lielākais rādītājs kopš 1992. gada, un 2025. gadā tika ziņots par desmitiem uzliesmojumu visā valstī. Arī šogad ASV no masalām nomira vismaz trīs cilvēki, kas ir pirmie nāves gadījumi desmit gadu laikā. Pašreizējie uzliesmojumi ir Dienvidkarolīnā, Ilinoisā, Minesotā, Arizonā un Jūtā, ar pēdējiem diviem štatiem koplietošana klasteris, kurā tagad ir vairāk nekā 120 gadījumu, un tas tiek papildināts.
Lai gan uzliesmojums Teksasā ir beidzies, joprojām ir iespējams, ka veselības aizsardzības amatpersonas ar to saistīs dažus no pašreizējiem gadījumiem. Tas var notikt, ja tiek atklāts, ka cilvēki šajos štatos ir inficēti ar to pašu vai cieši saistītu masalu celmu, ar kuru slimoja Teksasas iedzīvotāji. Ja tā, un ja šie gadījumi turpināsies līdz janvārim, PAHO varētu ļoti labi pieņemt lēmumu par ASV no masalām brīvā statusa atcelšanu arī nākamā gada sākumā.
Guess pat tad, ja šis scenārijs nenotiks, eksperti joprojām ir noraizējušies par to, ka masalas drīz kļūs endēmiskas Amerikā, ņemot vērā milzīgo pārnešanas apjomu, ko esam redzējuši šogad.
“Es paredzu, ka ASV nākamgad zaudēs masalu izskaušanas statusu, jo 2025. gadā ASV jau ir bijuši gandrīz 4 gadījumi uz 10 miljoniem, 87% gadījumu bija saistīti ar uzliesmojumu, ti, nav importēti, un mazāk nekā viena gada laikā ir bijuši jau 43 uzliesmojumi,” sacīja Džesika Džustmena, infekcijas slimību speciāliste un Mailmado universitātes Veselības skolas epidemioloģe Kolumbijā.
Arī valsts federālā sabiedrības veselības sistēma nav īsti stabilās rokās. Šā gada sākumā prezidents Donalds Tramps iecēla Robertu Kenediju jaunāko par ASV Veselības un cilvēkresursu departamenta vadītāju, vīrieti ar sena vēsture sabiedrības maldināšana par vakcīnu drošību, tostarp apvienots masalu, parotīta un masaliņu (MMR) vakcīna. Un Teksasas uzliesmojuma kulminācijas laikā gan viņš, gan viņa sabiedrotie samazināja tās ietekmi un reklamēja neatbalstītus vīrusu slimības ārstēšanas veidus.
Kā apturēt masalu atgriešanos
Lai cik lielas būtu masalas, mēs jau sen zinām, kā vislabāk samazināt to bīstamību: vakcināciju.
Varētu būt par vēlu apturēt oficiālo masalu atgriešanos Kanādā vai pat ASV. Taču tas nenozīmē, ka visas cerības ir zaudētas. Jāatzīmē, ka Kanāda pat nebūtu pirmā valsts Amerikā, kas pēdējos gados ir zaudējusi šo statusu, kā to nesen izdarīja gan Brazīlija, gan Venecuēla. Tomēr šīs valstis ir kopš atguva to apzīmējums.
Lai gan Amerikā noteikti ir pieaugoša pretvakcinācijas problēma, masalu vakcinācijas rādītāji ASV un Kanādā kopumā joprojām ir augsti (pagaidām). Pašreizējie uzliesmojumi ir notikuši reģionos, kur rādītāji ir daudz zemāki par vidējo, piemēram Menonītu kopienas Kanādā. Vismaz dažās no šīm kopienām amatpersonas ir teikušas, ka iedzīvotāji ne vienmēr iebilst pret vakcināciju, guess viņiem vienkārši ir mazāk regulāru kontaktu ar ārstiem. Un atšķirībā no ASV, Kanādā nav nozīmīgu sabiedrības veselības darbinieku, kam būtu pretvakcinācijas noskaņojums.
Tas viss nozīmē, ka īpaša reakcija uz sabiedrības veselību joprojām var pārliecināt cilvēkus veikt masalu vakcīnas. Un Vermunds sagaida, ka Kanādas veselības aizsardzības amatpersonas izstrādās PAHO detalizētu plānu, lai viss atgrieztos savās gaitās.
Pēc Vermunda teiktā, šajā plānā ideālā gadījumā cita starpā būtu jāiekļauj spēcīgākas vakcinācijas kampaņas, kuru mērķauditorija ir nepietiekami vakcinēti reģioni, piemēram, Alberta un Ontario, mobilās klīnikas un skolu imunizācijas pasākumi, sabiedrības iesaistīšanās un sabiedrības izglītošana, lai novērstu dezinformāciju par vakcīnām, un uzlabota uzraudzība.
Tam pašam regulējumam vajadzētu darboties arī, lai palielinātu vakcinācijas rādītājus arī ASV. Taču RFK jaunākā valdīšanas laikā Slimību kontroles un profilakses centri ir pārvērtušies par savu bijušo ēnu, un notiekošā federālās valdības slēgšana var vēl vairāk kavēt jebkādu palīdzību, ko CDC var sniegt vietējām un valsts aģentūrām.
“Kursa korekcijai ASV būs nepieciešama intensīva vakcinācijas kampaņa un finansējums, lai atbalstītu sabiedrības veselības uzraudzības sistēmas visos 50 štatos,” sacīja Džasmens. “Pašreizējā kontekstā neviens no tiem nešķiet iespējams.”
Lai gan Kanāda vispirms zaudēs savu statusu, masalām varētu būt vieglāk atjaunoties savā lejas stāva kaimiņvalstī. Ja tā, tad cietīs daudz vairāk bērnu un viņu ģimeņu.
