Svētdien, Krievija Izlaists attēli par 3M22 cirkona hiperskaņas raķetes izlaišanu no fregates Barenca jūrā, Ziemeļu Ledus okeānā, netālu no NATO robežām. Palaišana notiek uz pieaugošās spriedzes fona ar rietumiem, dažas dienas pēc tam, kad vairāki Krievijas droni pārkāpa Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis Poliju un Rumāniju.
Cirkona exams ir daļa no Zapad 2025 kopīgajiem manevriem ar Baltkrieviju – militāro vingrinājumu nedēļu, kuru mērķis ir novērtēt aizsardzības un koordinācijas iespējas starp abām sabiedroto valstīm. Tas arī kalpo, lai parādītu, ka Krievijas militārais spēks nav zaudējis spēku, neskatoties uz lieliem zaudējumiem vairāk nekā trīs gadus pēc iebrukuma Ukrainas sākuma.
Videoklipā, kas sākotnēji dalījās ar telegrammu, apkalpe uz fregate Admiral Golovko izšauj cirkonu mērķa Barenca jūrā – apgabalā, kuru rietumus ierobežo Norvēģijas jūra. Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas teikto, mērķis tika iznīcināts tieši tā hiperskaņas raķete, kas var sasniegt attālumu līdz 1000 kilometriem un ceļot ar Mach 9 – neinimizkārts skaņas ātrums.
Attēlos redzami arī vingrinājumi ar Sukoi Su-34 virsskaņas iznīcinātājiem bumbvedējiem, divvietīgu iznīcinātāju bumbvedēju, kas var pārvadāt līdz astoņām tonnām bruņojuma un var lidot līdz 2485 jūdzēm (4000 kilometru) bez degvielas uzpildes (vai vairāk nekā 4 350 jūdzes vai 7000 km, ar ārējām tvertnēm).
Ir pierādījumi, ka Krievija Ukrainā ir izmantojusi hiperskaņas raķetes pret civiliem mērķiem, piemēram, cirkonu vai kinzhal, kurus praktiski nav iespējams pārtvert. Tas notiek ne tikai viņu ātruma dēļ, wager arī manevrēšanas spēju dēļ, ļaujot viņiem mainīt vidējo lidojumu, lai izvairītos no aizsardzības sistēmām (kaut arī ierobežotā veidā).
Apzināta provokācija vai nelaimes gadījums?
Šonedēļ NATO uzsāka starptautiskas trauksmes, sakarā ar krievu dronu iebrukumu sēriju Polijas un Rumānijas gaisa telpā-pārkāpums, kas līdz šim nebija reģistrēts Krievijas un Ukrainas karā, vismaz ne šajā mērogā. 10. septembrī vismaz 19 droni no Krievijas iebruka Polijas gaisa telpā, pārtverot un nošāva NATO kaujiniekus, bez lieliem bojājumiem uz zemes. Incidentu Polijas valdība raksturoja kā “nepieredzētu pārkāpumu” un “liela mēroga provokāciju”, ar kuriem dalījās Marks RutteNATO ģenerālsekretārs.
Pēc tam Polija atsaucās uz NATO hartas 4. pantu, kas izveido NATO biedru konsultāciju mehānismu, lai “apmainītos ar viedokļiem un informāciju un apspriestu jautājumus pirms vienošanās panākšanas un rīkošanās”. Pēc šīm debatēm starp dalībvalstīm viņi uzsāka operāciju Jap Sentinel – militārā iniciatīva, lai stiprinātu aizsardzības pozu alianses austrumu flanā, starp citiem pasākumiem izvietojot progresīvus cīnītājus un aizsardzības sistēmas, lai cīnītos pret raķešu un dronu draudiem.
Brīdinājumi atkal tika izraisīti 13. septembrī, kad Rumānija savā gaisa telpā atklāja dronu, iespējams, no Krievijas. Krievijas dronu iebrukumi NATO gaisa telpā izraisīja plašu starptautisku nosodījumu. Amerikas Savienotās Valstis pauda atbalstu skartajām valstīm. “Mēs to uzskatām par nepieņemamu, nožēlojamu un bīstamu notikumu,” sacīja ASV valsts sekretārs Marco Rubio. “Nav šaubu, ka droni tika apzināti palaisti. Jautājums ir, vai tie bija paredzēti, lai iekļūtu Polijā.” Krievijas valdība apgalvoja, ka tā nav vērsta uz Poliju, savukārt Baltkrievija ieteica, ka droni atkāpās no sākotnējās trajektorijas.
Neskatoties uz mēģinājumiem piedāvāt paskaidrojumus, kopīgie Zapad 2025 militārie vingrinājumi starp Krieviju un Baltkrieviju maz samazina spriedzi Austrumeiropā. Lai arī abas tautas uzstāj, ka vingrinājumiem ir aizsardzības raksturs, vingrinājumu tuvums NATO robežām, kā arī hiperskaņas raķešu testi Arktikā, rada jaunas bažas starp Atlantijas alianses dalībvalstīm.
