I have been teaching a Rural Criminology course since 2014 and most of my students are surprised by the information about violence against women presented to them.
Due to the lack of media attention to rural areas, my students come to class with the impression that all rural and small town areas are safer than urban and suburban areas. In fact, violent crime rates are often higher in many rural communities and sometimes there is an even greater silence around them.
Nearly 50 years of research shows that male-on-female violence knows no geographic or demographic boundaries. It occurs across all socioeconomic groups and in almost all communities, regardless of their size or location. Yet crime in rural and remote areas is reported to police at lower rates than in urban areas.
Most criminology scholars do not study violence of any kind in rural communities, which contributes in part to the widespread belief that rural women are safer than their urban and suburban counterparts. The media report also looks at the brutal forms of violence committed by men in intimate relationships with women.
Hidden in plain sight
Janet from rural southeastern Ohio, whom I interviewed with sociologist Martin Schwartz in 2003, like some other women in the region we spoke to, was beaten by her husband after a brutal humiliation:
“He wanted sex … Or with his friends or made me have sex with his friend. … He tied me up so I could watch him have sex with a 13-year-old girl. And then he went to jail for it.”
Janet is by no means an outsider. I analyzed aggregated data from the 1992-2005 National Crime Victimization Survey with criminologists Callie M. Rennison and Molly Dragiewicz . The data convincingly show that rural women across the United States report higher rates of physical and sexual violence than those in more densely populated areas.
Research also shows that rural women in the U.S. are more likely to be murdered by their current or former male partners than their urban and suburban counterparts. A study that looked at data from 2005 to 2017 across 16 states, for example, found that rates of female homicide are higher in rural areas .
Another rural Ohio woman told Schwartz and me about the abuse she suffered in her relationship : “He would come home and pull a double-barrel and cock both barrels and say he was going to kill me. And it was like, wait here, you know, it was two in the morning.”
Why are rural women at higher risk?
Pētījumi, kas veikti kopš 1988. gada ir identificējis vairākus iemeslus Lauku sievietēm ir lielāks vardarbības risks salīdzinājumā ar tām, kas dzīvo pilsētu un piepilsētas vietās. Tajos ietilpst ģeogrāfiskā un sociālā izolācija, plaši izplatīta vardarbības pret sievietēm pieņemšana un sabiedrības normas, kas aizliedz sievietēm meklēt sociālo atbalstu. Tas, kas vēl vairāk pasliktina, ir efektīvu sociālā atbalsta pakalpojumu neesamība un augstāks ieroču īpašumtiesību līmenis.
Piemēram, daudzi sociālie darbinieki, piemēram, jābrauc milzīgi attālumi Lai sasniegtu sievietes sasists, bieži uz sava rēķina. Turklāt laukos varmākas “baro” savu sieviešu partneru izolāciju.
Kā sieviete Švarca un es intervējām no Meiga apgabala, Ohaio, mums teica“Man nebija automašīnas. Man neļāva nekur doties.” Viņas vīrs tomēr, kuram bija “daudz automašīnu”, invalīdēja viņus, lai viņu neļautu meklēt brīvību un neatkarību. “Viņš man daudz iemācīja par automašīnām, un es zināju, kādas daļas man vajadzīgas. Un rezerves nebūs. Tātad, es nevarēju pamest.”
Ohaio un citu valstu lauku sekcijās, kā atklāts mans pētījums, sieviešu vardarbība ir kopīga. Daudzos lauku apvidos sabiedrības normas bieži aizliedz izdzīvojušajiem publiski runāt par savu pieredzi un palīdzību.
Kā teica viena Apalaču sieviete: “Es nesēžu apkārt un nedalos. Es to paturēju pie sevis. Hm, es uzskatu, ka tā ir daļa no manas garīgās slimības. Bet es neesmu viens, lai sēdētu apkārt un runātu par notikušo.”
Džekija, vēl viena Ohaio lauku sieviete Švarca un es intervēti, sacīja, ka daudzas sievietes viņas kopienā ciest klusumā: “Tas ir tāpat kā mēs redzam, bet mēs to nedarām. Tas ir kā trīs pērtiķi: neredzi, nedzirdi, nerunājiet.”
Citas sievietes stāstīja līdzīgus stāstus par viņu sabiedrības cilvēku nevēlēšanos viņiem palīdzēt.
Pistoles īpašumtiesības ir a Spēcīga intīma partnera vardarbības korelācija ASV lauku daļās: lauku apvidos, 46% pieaugušo pieder ieroči, salīdzinot ar 19% pilsētu vietāsApvidū Turklāt šaujamieročus izmanto 54% no visām vietējām slepkavībām laukos.
Tas, ko Neils Webdale, Arizonas štata universitātes vardarbības centra direktors, paziņoja gandrīz pirms 30 gadiem joprojām tur:
“Lauku kultūrā, pieņemot šaujamieročus medībās un pašaizsardzībā, var ietvert kodu starp noteiktiem vīriešiem, kas pieņem gadījuma izmantošanu šaujamieročos, lai iebiedētu sievas un intīmus partnerus. Pilsētas teritorijās varmākām ir grūtāk izvadīt ieročus un neievērot. Bieži vien skaņu piedēvē likumīgiem lietojumiem piemēram, medības. ”
Pistoles īpašumtiesības var radīt bažas par drošību sociālajiem darbiniekiem, no kuriem daudzi strādā vieni.
Ceļi uz profilaksi
Viens, kaut arī ļoti pretrunīgi vērtētā profilakses stratēģija ir rokas ieroču glabāšanas, pirkšanas, pārdošanas un nodošanas aizliegšana, kas ir ieroči, kurus vīrieši visvairāk izmanto, lai nogalinātu sievietes neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo. Tas ievērojami samazinātu slepkavības no vīriešiem un sievietēm lauku vietās, tāpat kā tas būtu blīvāk apdzīvotos apgabalos.
Piemēram, tiek lēsts, ka 38% mazāk sieviešu tiek nošauta līdz nāvei ar intīmiem vīriešu partneriem štatos, kur visiem rokas pistoles īpašniekiem ir nepieciešama iepriekšējās darbības pārbaude.
Līdzīgi, federālais Vardarbība pret sievietēm likumu Ietver noteikumus, kas, ja tiek piešķirts aizsardzības rīkojums, ko dēvē arī par ierobežojošu rīkojumu, tas noved pie tā, ka persona tiek atturīga zaudēt pistoles atļaujas vai atļauju turēt ieročus mājās.
Tas, savukārt, noved pie intīma femicīda samazināšanas. Vairākas valstis ir gājušas tālāk par federālajiem likumiem, paplašinot ieroču glabāšanu cilvēkiem ar pagaidu – ne tikai pastāvīgu rīkojumu ierobežošanu. Šādi aizliegumi ir vēl vairāk samazinājuši intīmo partneru slepkavību, ar labāko 14% aplēsiApvidū
Bibliotēkas kā drošas telpas
Lauku bibliotēkas ir izrādījušās būtiskas resurss Cīņā par sieviešu vardarbības starppersonu vardarbības veidiem. Tās ir pieejamākas daudzās ASV lauku kopienās nekā patversmes, sabiedriskais transports un citi pakalpojumi.
Lauku bibliotekāri var novirzīt izdzīvojušos uz juridisko palīdzību un vardarbības ģimenē pakalpojumu vietnēm, palīdzēt atrast grāmatas un brošūras, kas ir noderīgas izdzīvojušajiem, un nodrošina programmu izdzīvojušo bērnu bērniem, ja pārdzīvojušajiem ir nepieciešams laiks, lai padomātu par viņu iespējām.
Bibliotekārs varētu arī palīdzēt izdzīvojušajiem ceļot no bibliotēkas uz tuvāko patversmi un sadarboties ar policiju, lai sniegtu transporta palīdzību. Turklāt bibliotekāre varētu palīdzēt savienot izdzīvojušos ar pajumtes darbiniekiem pa tālruni un noorganizēt izdzīvojušo un viņu bērnu ierašanos patversmē.
Mēs sākam redzēt advokātus, kas piedāvā izdzīvojušos Juridiskas konsultācijas lauku publiskajās bibliotēkās un bibliotēku nodrošināšana ar informācijas kioskiem, kas ietver materiālus par juridiskiem jautājumiem, kas saistīti ar sieviešu ļaunprātīgu izmantošanu.
Tomēr ir nepieciešams piesardzības vārds. Bibliotēkām un citām vietām, kas piedāvā pakalpojumus, lai ļaunprātīgi izmantotas lauku sievietes, ir vajadzīgas arhitektūras izmaiņas, kas liedz cilvēkiem dzirdēt, kā izdzīvojušie runāt par viņu vardarbīgo pieredzi.
Iespējas, lai cilvēki varētu dzirdēt izdzīvojušo sarunu, ir daudz lielākas mazākās kopienās un līdz ar to visticamāk, apdraudot drošību izdzīvojušie un viņu bērni.
A multi-pronged strategy is always needed. For example, some experts in the field are calling for the establishment of women’s police stations and safe houses in rural areas. They also recommend getting rural men involved in anti-violence and anti-sexist community-based activities, such as holding town hall meetings to raise awareness about violence against women.
Too often, people think of ending violence as something simple enough to fit on a bumper sticker or the side of a coffee mug. Just walk away, and then it’s over.
Unfortunately, for a large number of women and children, especially in rural areas, leaving and reaching safety is a complex, ongoing process, and for some women and children it never ends.
(Walter S. DeCesseredy is a professor of sociology at West Virginia University)
(This article is republished from The Conversation under a Creative Commons license. Read the original article here: Rural women at higher risk of violence – and less likely to get help
