Daudzās baznīcās, kurās bieži vien pietrūkst naudas, pāreja uz siltumsūkni var rasties nepieciešamības dēļ. Sv. Pētera Mankrofta baznīcas darbinieki Noridžā, kur jau bija saules paneļi, izvēlējās pāriet uz siltumsūkņa sistēmu, kad sabojājās viens no viņu vecajiem gāzes katliem.
“Baznīca nolēma, ka šis ir piemērots brīdis, lai mēģinātu to īstenot,” saka Nikolass Džeksons no arhitektūras projektēšanas firmas Nicholas Vanburgh Ltd. Džeksons ir arī baznīcas audumu darbinieks. Pērn nelielā pagalmā pie 15.gadsimta ēkas tika uzstādīti divi galdam līdzīgi, uz augšu vērsti gaisa siltumsūkņi. Tie ir savienoti ar Edvarda laika čuguna radiatoru sistēmu, un siltumsūkņi pašlaik darbojas ar COP 4.
Baznīca izvēlējās arī akumulatoru uzglabāšanas sistēmu. Džeksons saka, ka joprojām nav pārliecināts par to, kā siltumsūkņi izturēsies patiešām aukstā laikā — viens gāzes katls paliek kā rezerves.
“Mēs bijām ļoti svētīti, ka bijām vieni no pirmajiem dažu šo lietu izmantotājiem,” saka godājamais Edvards Kārters, vikārs. Viņš piebilst, ka baznīcā ir “Zemes kapela”, kuras mērķis ir koncentrēt kristiešu prātus uz vides nozīmi. “Mēs cenšamies kaut ko pateikt Noridžas pilsētai šeit un varbūt arī plašākai pasaulei,” saka Kārters.
Baznīcas nebūt nav vienīgās uz kopienu orientētās ēkas Apvienotajā Karalistē, kas pašlaik pārveido savu darbību. Ciema zāles, segtie tirgiun sabiedriskā transporta mezgli dažos gadījumos arī ievieš saules paneļus, LED apgaismojumu un ar elektrību darbināmas apkures sistēmas.
Tomēr dažiem ticīgajiem galvenais ir dekarbonizācijas garīgais komponents. Šeit darbojas kaut kas dziļāks, un, iespējams, šāds entuziasms varētu paātrināt sabiedrības plašāku pāreju uz tīrākām tehnoloģijām. Knots uzskata, ka kristiešus vajadzētu motivēt pašiem Svētajiem Rakstiem rūpēties par planētu.
“Mēs nesteidzamies,” viņš saka. “Tas ir vēstījums 2000 gadus.”
