Kad 2022. gadā Hunba Tonga-Hunga Ha’apai vulkāns pūta to virsotni, tas nebija tikai viens no visspēcīgākajiem mūsdienu vēstures izvirdumiem-tas burtiski radīja viļņus kosmosā.
Sprādziens atmosfērā nosūtīja strauji augošu pelnu un gāzes daudzumu virs 31 jūdzes (50 kilometru), caurdurot tālu virs vietas, kur kruīzs un lielākā daļa laika apstākļu. Wager kas patiesībā pūta zinātnieku prātus? Ripple efekts tur neapstājās. Tas turpināja darboties – tas viss ir uz augšējo atmosfēru, kur mūsu satelīti apņem planētu.
Jauns pētījums publicēts Laikā AGU progress paskaidro, kā Gargantuan izvirdumam izdevās grabināt planētas daļu, kuru vairums vulkānu nekad nepieskaras. Izmantojot satelīta datus un atmosfēras modelēšanu, pētnieki pārbaudīja divus vainīgos: jēra viļņus – spiediena viļņus, kas “apskauj” Zemes virsmu, un sekundārie gravitācijas viļņi, kas rodas, kad pirmais viļņu vilnis sadalās debesīs.
Pētnieki atklāja, ka vainīgais ir sekundārie gravitācijas viļņi, jo viņu ātrās kustības un lielāki lielumi labāk atbilst komandas izpētītajiem satelīta datiem. Būtībā Tongas izvirdums radīja tik intensīvu triecienu, ka tas satricināja debesis.
Rezultāti papildina iepriekšējos pētījumus, kas parāda, ka Hunda Tonga-Hunga Haʻapai izvirdums atdeva smalku seismisko parakstu-Raileigh Wave—pirms Izvirdums sākās, kuru seismometri nosakīja vairāk nekā 400 jūdžu attālumā (644 km). Šis vilnis, kas ir iespējams cilvēkiem, bija rets un aizmirsts, ka kaut kas katastrofāls notiks. Šie pētījumi kopā liecina, ka masīvi vulkāniskie notikumi ne tikai satricina zemi – tie satricina visu atmosfēru no jūras grīdas līdz kosmosa malai. Tagad zinātnieki saprot, ka Zemes vardarbīgākie izvirdumi varētu atstāt vairākus agrīnus pirkstu nospiedumus – ja mēs zinām, kur (un kad) meklēt.
Komandas pētījums ir arī atgādinājums, ka tas, kas notiek uz Zemes virsmas, var pat traucēt kosmosa malu – zonu, uz kuru mēs arvien vairāk paļaujamies uz saziņu, laika apstākļu izsekošanu un klimata modelēšanu un GPS. Jo labāk mēs saprotam, kā tādi notikumi kā šis no viņu avotiem iziet no viņu avotiem, jo labāk mēs varam aizsargāt tehnoloģiju, no kurām mēs šeit funkcionējam.
