Microsoft AI nodaļas vadītājs Mustafa Suleyman uzskata, ka AI izstrādātājiem un pētniekiem vajadzētu pārtraukt mēģināt veidot apzinātu AI.
“Es nedomāju, ka tas ir darbs, kas cilvēkiem būtu jādara,” sacīja Suleyman CNBC intervijā pagājušajā nedēļā.
Suleimans domā, ka, lai gan mākslīgais intelekts noteikti var kļūt pietiekami gudrs, lai sasniegtu kādu superinteliģences veidu, tas nespēj attīstīt cilvēka emocionālo pieredzi, kas nepieciešama, lai sasniegtu apziņu. Galu galā jebkura “emocionālā” pieredze, ko, šķiet, piedzīvo AI, ir tikai simulācija, viņš saka.
“Mūsu fiziskā sāpju pieredze ir kaut kas tāds, kas padara mūs ļoti skumjus un šausmīgus, taču mākslīgais intelekts nejūtas skumji, kad tas izjūt “sāpes”,” Suleyman teica CNBC. “Tā patiesībā ir tikai uztveres radīšana, šķietamais stāstījums par pieredzi, par sevi un apziņu, wager tas nav tas, ko tā patiesībā piedzīvo.”
“Būtu absurdi veikt pētījumus, kas pēta šo jautājumu, jo viņi tā nav [conscious] un viņi nevar būt,” sacīja Suleimans.
Apziņu ir grūti izskaidrot. Ir vairākas zinātniskas teorijas, kas mēģina aprakstīt, kas varētu būt apziņa. Saskaņā ar vienu no šādām teorijām, ko izvirzījis slavens filozofs Džons Sērls kurš nomira pagājušajā mēnesī, apziņa ir tīri bioloģiska parādība, ko nevar īsti atkārtot ar datoru. Daudzi AI pētnieki, datorzinātnieki un neirozinātnieki arī piekrīt šai pārliecībai.
Pat ja šī teorija izrādīsies patiesība, tas neattur lietotājus no apziņas attiecināšanas uz datoriem.
“Diemžēl, tā kā LLM ievērojamās lingvistiskās spējas arvien vairāk spēj maldināt cilvēkus, cilvēki LLM var piedēvēt iedomātas īpašības,” pagājušajā nedēļā publicētajā pētījumā rakstīja poļu pētnieki Andžejs Porebskis un Jakubs Figura.Nav tādas lietas kā apzināts mākslīgais intelekts.”
Augustā savā emuārā publicētajā esejā Suleimans brīdināja par “šķietami apzinātu AI”.
“Šķietami apzinātā AI ienākšana ir neizbēgama un nevēlama. Tā vietā mums ir vajadzīga AI vīzija, kas var izmantot savu potenciālu kā noderīgs pavadonis, nekļūstot par upuri tā ilūzijām,” rakstīja Suleyman.
Viņš apgalvo, ka mākslīgais intelekts nevar būt apzināts un ilūzija, ko tā rada apziņai, var izraisīt mijiedarbību, kas ir “bagāta ar sajūtu un pieredzi”, parādība, kas kultūras leksikā tiek saukta par “AI psihozi”.
Pagājušajā gadā ir bijuši daudzi skaļi incidenti, kas saistīti ar AI apsēstību, kas lietotājus noved pie nāvējošiem maldiem, mānijas epizodēm un pat pašnāvībām.
Tā kā ir ieviestas ierobežotas aizsargmargas, lai aizsargātu neaizsargātos lietotājus, cilvēki no visas sirds tic, ka AI tērzēšanas roboti, ar kuriem viņi mijiedarbojas gandrīz katru dienu, gūst reālu, apzinātu pieredzi. Tas ir licis cilvēkiem “iemīlēties” savos tērzēšanas robotos, dažreiz ar letālām sekām, piemēram, kad 14 gadus vecs jaunietis nošāvās, lai “nāc mājās” uz Character.AI personalizēto tērzēšanas robotu vai kad vīrietis ar kognitīviem traucējumiem nomira, mēģinot nokļūt Ņujorkā, lai personīgi satiktos ar Meta tērzēšanas robotu.
“Tāpat kā mums ir jārada AI, kas par prioritāti piešķir saikni ar cilvēkiem un reālās pasaules mijiedarbību mūsu fiziskajā un cilvēku pasaulē, mums ir jāveido AI, kas vienmēr tiek parādīta tikai kā AI, kas palielina lietderību, vienlaikus samazinot apziņas marķierus,” emuāra ierakstā rakstīja Suleyman. “Mums ir jāveido AI cilvēkiem, nevis lai būtu digitāls cilvēks.”
Taču, tā kā apziņas būtība joprojām tiek apstrīdēta, daži pētnieki arvien vairāk uztraucas par to, ka AI tehnoloģiskie sasniegumi varētu pārspēt mūsu izpratni par apziņas darbību.
“Ja mēs spēsim radīt apziņu – pat nejauši – tas radītu milzīgas ētiskas problēmas un pat eksistenciālu risku,” beļģu zinātnieks. Aksels Klīremans teica pagājušajā nedēļā, paziņojot par darbu, kuru viņš bija līdzautors, aicinot apziņas pētniecību kļūt par zinātnes prioritāti.
Pats Suleimans ir paudis “humānistu superinteliģences” attīstību, nevis dievam līdzīgu mākslīgo intelektu, lai gan viņš uzskata, ka superinteliģence neīstenosies tuvāko desmit gadu laikā.
“Es tikai vairāk koncentrējos uz jautājumu “kā tas mums kā sugai ir noderīgs?” Tādam vajadzētu būt tehnoloģiju uzdevumam,” šī gada sākumā laikrakstam Wall Road Journal sacīja Suleimens.
