Tramps vēlējās, lai lielās tehnoloģijas atstātu Ķīnu. Vairumā gadījumu viņš saņem to, ko vēlas.
Tiek ziņots, ka Microsoft ir jaunākais uzņēmums, kas sācis atsaistīt daļu no sava biznesa Ķīnā. Lielais tehnoloģiju gigants ir lūdzis vairākiem piegādātājiem sagatavot “ārpus Ķīnas” ražošanu uzņēmuma Floor klēpjdatoriem un datu centru serveriem, liecina avoti, kas informēti par šo jautājumu un runāja ar Nikkei Āzija.
Saskaņā ar avotiem Microsoft vēlas ražot detaļas un komponentus, kā arī montēt produktus jauniem piezīmjdatoriem un serveriem ārpus Ķīnas, sākot no 2026. gada. Tehnoloģiju gigants jau 2024. gadā ir sācis pārcelt lielu daļu serveru ražošanas no Ķīnas, sacīja avoti. Tiek ziņots, ka nākamā sarakstā, kas jāizstumj ārpus Ķīnas, ir Xbox konsoļu ražošana.
Ziņojumā arī tiek apgalvots, ka Amazon Internet Providers pašlaik izvērtē savu AI datu centra serveru ražošanas pārvietošanu ārpus Ķīnas un samazina piegādes no ilggadējiem Ķīnas piegādātājiem. Tikmēr citi avoti Nikkei teica, ka Google lūdz piegādātājus paplašināt serveru ražošanas jaudu Taizemē.
Tehnika ir bijusi nozīmīgākais kaujas lauks tarifu karā starp Vašingtonu un Pekinu, un amerikāņu lielās tehnoloģijas ir nonākušas krustugunīs.
Lielākajai daļai Amerikas lielo tehnoloģiju uzņēmumu ir piegādes ķēdes un ražošanas darbības Ķīnā. Visas šīs operācijas tiktu apdraudētas, ja Tramps izpildīs savus draudus no novembra noteikt Ķīnai 100% tarifus, kā arī eksporta kontroli attiecībā uz kritisko programmatūru.
Tramps ir nelokāms par savu vēlmi, lai ASV uzņēmumi atdalītos no Ķīnas. Viņš pieprasīja, lai Intel izpilddirektors Lip-Bu Tans atkāpjas no amata, jo tika uzskatīts, ka tas ir saistīts ar Ķīnu, un atkāpās no viņa uzbrukuma tikai tad, kad uzņēmums piekrita pārdot 10% akciju ASV valdībai.
Trampa uzbrukumu tonis ir līdzīgs tiem, kādus viņš veica savā pirmajā prezidentūrā. 2019. gadā Tramps “pasūtītsASV uzņēmumi pamet savu darbību Ķīnā.
No otras puses, Ķīna arī izmanto savu varu pār šiem uzņēmumiem kā kaujas taktiku, pieaugot tirdzniecības karam starp abām globālajām lielvarām.
Pagājušajā nedēļā Ķīna pastiprināja eksporta kontroli dažiem retzemju minerāliem, kas ir tehnoloģiju nozares dzīvības līnija un ir īpaši svarīga datoru mikroshēmu ražošanas sastāvdaļa. Pekina arī tagad pieprasa uzņēmumiem iegūt licences no Ķīnas valdības, pirms tie var eksportēt jebkuru produktu, kas satur vairāk nekā 0,1% Ķīnā iegūto retzemju metālu. Ķīnā iegūst 70% pasaules retzemju minerālu un attīra aptuveni 90%.
Pekina ir arī izmantojusi daudzas pretmonopola darbības pret amerikāņu tehnoloģiju gigantiem. Pagājušajā mēnesī skaļā lietā Ķīnas pretmonopola regulators pabeidza sākotnējo izmeklēšanu, kurā tika konstatēts, ka Nvidia pārkāpj Ķīnas pretmonopola likumus. Pēdējais, kas skārusi Ķīnas juridisko dusmu, bija Qualcomm. Ķīnas vadošais tirgus regulators uzsāka izmeklēšanu pagājušajā nedēļā Amerikas pusvadītāju uzņēmums iegādājās Izraēlas jaunuzņēmumu Autotalks.
Ķīna un ASV ir nesaraujami saistītas, kad runa ir par tehnoloģijām. Avoti stāstīja Nikkei Asia, ka “Ķīnas piegādātāju noņemšana no piegādes ķēdes reālajā praksē ir ļoti sarežģīta”, vismaz AWS. Taču tarifu paaugstināšanās rada arvien lielāku spiedienu uz šiem tehnoloģiju gigantiem un var izraisīt izmaiņu vilni.
