Dafijs arī atsaucas uz “varbūt citiem”, kas iesaistījušies. Tas attiecas uz trešo iespēju. Pēdējo nedēļu laikā tradicionālo kosmosa kompāniju amatpersonas ir teikušas Dafijam un Transporta departamenta personāla vadītājam Pītam Meakumam, ka viņi var uzbūvēt Apollo Lunar Module līdzīgu nolaišanās ierīci 30 mēnešu laikā. Amits Kshatriya, NASA asociētais directors, atbalsta šo valdības vadīto pieeju, sacīja avoti.
Pirmdien paziņojumā Ars Lockheed Martin amatpersona apstiprināja, ka uzņēmums ir gatavs, ja NASA aicinās viņus.
“Šo gadu Lockheed Martin ir veikusi nozīmīgu tehnisku un programmatisku analīzi cilvēku Mēness nolaišanās lidmašīnām, kas NASA piedāvātu drošu risinājumu, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztu cilvēkus uz Mēness,” sacīja Bobs Behnkens, Lockheed Martin Area izpētes un tehnoloģiju stratēģijas viceprezidents. “Mēs esam strādājuši ar starpnozaru uzņēmumu komandu, un mēs kopā ar nepacietību gaidām, kad varēsim izpildīt sekretāra Dafija lūgumu sasniegt mūsu valsts Mēness mērķus.”
NASA nevarētu viegli izjaukt savus esošos cilvēku nolaišanās sistēmu līgumus ar SpaceX un Blue Origin, jo, īpaši ar pirmo, liela daļa finansējuma jau ir piešķirta starpposma maksājumiem. Drīzāk Dafijam, visticamāk, būtu jāatrod jauns Kongresa finansējums. Un tas nebūtu lēti. Šī NASA analīze 2017. gadā aplēses liecina, ka Mēness nolaišanās lidmašīna ar vienu avotu izmaksātu 20–30 miljardus USD jeb gandrīz 10 reizes vairāk nekā NASA piešķīrusi SpaceX 2021. gadā.
SpaceX dibinātājs Elons Masks, atbildot uz Dafija komentāriem, šķiet, priecājās par izaicinājumu, ko rada nozares konkurenti.
“SpaceX kustas kā zibens salīdzinājumā ar pārējo kosmosa industriju,” Masks teica viņam piederošajā sociālo mediju vietnē X. “Turklāt Starship veiks visu Mēness misiju. Atzīmējiet manus vārdus.”
Laiks
Dafija izteikumi televīzijā pirmdienas rītā, lai gan nozīmīgi plašākai kosmosa sabiedrībai, arī šķita domāti vienai auditorijai — prezidentam Trampam.
Prezidents jūlijā iecēla Dafiju, kurš jau vadīja Transporta departamentu, par NASA pagaidu vadītāju. Tas notika sešas nedēļas pēc tam, kad prezidents politisku iemeslu dēļ atcēla miljardiera un privātā astronauta Džareda Īzmana nomināciju par kosmosa aģentūras vadīšanu.
