Liela daļa hype pār ūdeņradi Ņūfaundlendā un Labradorā ir mazinājusies, un skarbās realitātes, kas saskaras ar šo topošo nozari, rada nenoteiktības mākoni par plāniem noteikt ainavu ar simtiem vēja turbīnu un būvēt ūdeņraža augus no Stefenvilas līdz Argentia.
Daži ir samazinājuši savus vairāku miljardu dolāru projektus vai pēta alternatīvus biznesa gadījumus vēja enerģijas fermu, savukārt citos provinces valdība ir piešķīrusi pagarinājumus par miljoniem, kas ir parādā Valsts kasei par kroņa zemes rezerves maksām.
“Es esmu pirmais, kurš teica, ka lietas noteikti bija ļoti karstas un smagas, taču tam ir realitāte,” sacīja enerģijas ministrs Endrjū Parsons.
Un viens eksperts, kurš pēta enerģijas ražošanu, pārveidošanu un izmantošanu, stāsta CBC Information, ka tā sauktais zaļais ūdeņradis joprojām ir pārāk dārgs un ir desmit gadu attālumā no komerciāli dzīvotspējīga, vismaz bez lielām subsīdijām.
“Ekonomika būtu izaicinājums,” sacīja Alberta universitātes profesors Amits Kumars.
“Nenodabo ar gaidāmo likmi”
Projekti ir apstājušies, jo ir augstas ražošanas izmaksas, lēnie tirgi, piekļuve finansēšanai un infrastruktūras veidošanas izaicinājumi.
“Zaļais ūdeņraža/amonjaka tirgus nav nogatavojies ar gaidāmo ātrumu. Politika, cenu noteikšana un cauruļvadi vēl nav gatavi atbalstīt tirgus attīstību,” World Power GH2, kas bija sola attīstīt Kanādas pirmo komerciālo zaļo ūdeņradi un amonjaka projektu Ņūfaundlendas rietumu krastā, rakstīja paziņojumā CBC.
World Power Gh2 saka, ka tā joprojām ir apņēmusies attīstīt projektu Nujio’qonik un “skatās uz citām iespējām attīstīt atjaunojamo enerģiju tuvāk”.
Tas ir prātīgs skatījums uz nozari, kas kādreiz bija tik daudz solīta.
Wager uzņēmums, kas importē un izplata lielāko daļu provincē patērēto degvielu un kas savulaik piederēja provinces vienīgajai naftas pārstrādes rūpnīcai, saka, ka tas virzās uz priekšu ar unikālu pieeju tīras enerģijas piegādei Eiropai.
Ziemeļatlantijas rafinēšanas Restricted (NARL) ierosina attīstīt to, ko tas sauc par zaļās enerģijas centru, kas atrodas nejaušības ostā Placentia līcī, kas gadu desmitiem ilgi ir cieši saistīta ar jēlnaftas bāzes, siltumnīcefekta gāzu emocionālu degvielu, kas uztur mūsu transportlīdzekļus un lidmašīnas, un daudzas mūsu mājas uzkarsēja.
Pieminiet vārdu amonjaks
Atšķirībā no pieciem citiem projektiem, kas atrodas uz rasēšanas tāfeles, jūs neredzēsit vārdu amonjaks Narla plānos.
No sešiem vēja hidrogēna projektiem, kas tiek ņemti vērā provincē, pieci no tiem ierosina ūdeņradi pārveidot par amonjaku kā šī enerģijas avota uzglabāšanas un transportēšanas metodi uz Eiropas tirgiem.
Wager Narls plāno nosūtīt ūdeņradi pāri Atlantijas okeānam, izmantojot procesu, ko sauc par “šķidru organisko ūdeņraža nesējiem” (LOHCS), kas ļauj ūdeņradi nosūtīt šķidrā formā.
“Mēs esam veikuši savus vērtējumus un esam pieņēmuši lēmumu virzīties citā virzienā,” CBC Information sacīja Džefs Mērfijs, NARL kapitāla projektu viceprezidents.
Vai meklējat vairāk? Lūk, kā darbojas LOHC course of:
Zaļais ūdeņradis tiek izgatavots, izmantojot atjaunojamo enerģiju elektrolīzes jaudai, kas ir ūdens molekulu sadalīšana.
Šis ūdeņradis tiks sajaukts ar dzidru, viegli uzliesmojošu un asu šķidrumu, ko sauc par toluolu jaunā hidrogenēšanas objektā, kas jāveido pēc nejaušības principa un pārveidots par metilcikloheksānu.
Šķidrumu apstrādā līdzīgi kā benzīns, to var uzglabāt ilgu laiku, un to var pārvadāt caur kuģi.
Kad produkts sasniedz Eiropu, ūdeņradis tiek atdalīts no toluola dehidrogenēšanas objektā.
Pēc tam ūdeņradi piegādā klientam – parasti lieliem rūpniecības gala lietotājiem, piemēram, pārstrādes rūpnīcām un tērauda ražotājiem, un toluolu nosūta atpakaļ, lai varētu nākt ar iespēju sākt ciklu no jauna.
Mērfijs sacīja, ka NARL dod priekšroku LOHC procesam, jo amonjaka transporta režīms “nav tik tehniski nobriedis”.
NARL komanda virzās uz priekšu ar vērienīgu grafiku. Uzņēmums plāno iesniegt savu projektu provincē par vides pārbaudi vēlāk šogad, 2026. gada pirmajā pusē pieņemt galīgo lēmumu par ieguldījumiem un sākt komercdarbību līdz 2029. gada pirmajam ceturksnim.
“Mums ir plaukstošs bizness, un mēs vēlamies pārvest daļu no šī esošā biznesa peļņas mūsu pašu projektā mūsu pašu vēja hidrogēnā,” piebilda Mērfijs.
Ministrs saka, ka uz ūdeņradi ir cerība
Neskatoties uz jauktajiem rezultātiem, Parsons sacīja, ka “joprojām ir cerība” ūdeņraža rūpniecībai.
Visi seši atbalstītāji turpina sadarboties ar provinces valdību, un “desmitiem miljonu” nodevas ir samaksātas par simtiem tūkstošu akru vainaga zemes rezervēšanu, kas ir atvēlēta vēja hidrogēna rūpniecībai, viņš sacīja.
Parsons nevarēja pateikt, cik daudz naudas zemes nodevās bija izcila, taču sacīja, ka valdība ir gatava sadarboties ar uzņēmumiem, lai dotu viņiem vairāk laika, lai nodrošinātu līgumus ar investoriem un turpinātu darbu pirms attīstības.
“Tas šobrīd ir izaicinājums ar nozari, kas nav atšķirīgs, kā mums ir bijuši izaicinājumi, kad runa ir par naftu un gāzi, kalnrūpniecību, jūs to nosaucat,” sacīja Parsons.
Diviem uzņēmumiem, Everwind un Toqlukuti’okay Wind un Hydrogen SIA, viņu zemes rezerves ir samazinātas par kopējo kopējo summu 132 000 hektāru.
Everwind paziņojumā teikts, ka uzņēmums notiek “uzlabotās diskusijās” ar potenciālajiem ūdeņraža klientiem Vācijā.
“Mūsu galvenie klienti atrodas Eiropā, kur valdības turpina ieguldīt ūdeņraža infrastruktūrā un īsteno noteikumus, kas nosaka zaļo ūdeņraža pieņemšanu,” lasāms paziņojumā.
Narls var piegādāt ūdeņradi par labu cenu, saka Mērfijs
Tikmēr Džefs Mērfijs ir pārliecināts, ka Narls drīz piegādās ūdeņradi Eiropai.
“Mēs ticam, ka mēs varēsim piegādāt ūdeņradi par cenu, kas ir ļoti konkurētspējīga ar to, ko šodien diktē tirgus Eiropā,” viņš teica.
Ziemeļu Atlantijas okeāns plāno attīstīt 320 megavatu vēja enerģijas fermu zemes augstumā netālu no Sunnyside, ar skatu uz buļļu roku, Trīsvienības līci, kuru darbina 47 masīvas turbīnas un 25 kilometru pārvades līnija. Šī atjaunojamā enerģija tiks izmantota, lai darbinātu iekārtu, kas spēj ražot 30 000 tonnu tā sauktā zaļā ūdeņraža gadā nejaušības ostā.
Iekārta tiks būvēta tajā pašā vietā kā Ziemeļatlantijas loģistikas terminālis, kurā ietilpst dokstacija naftas tankkuģiem un tanku ferma ar 4,3 miljonu barelu dažādu veidu neapstrādātu un rafinētu degvielu uzglabāšanas jaudu.
NARL importē un izplata apmēram 60 procentus no provinces benzīna, dīzeļdegvielas un reaktīvo degvielas šajā iestādē un uzskata, ka tā esošā infrastruktūra un kompetence tai dos konkurences priekšrocības ļoti izaicinošā tirgū.
Ziemeļatlantijas okeāns arī cer iekļūt provinces elektrības tīklā “Papildu jaudai” no Ņūfaundlendas un Labradoras hidro, skaidroja Mērfijs.
Notiek sabiedrības iesaiste
Mērfijs sacīja, ka līdz šim miljoniem dolāru ir ieguldīti, lai izpētītu vējus šajā apgabalā, veiktu inženiertehnisko pētījumu, lai noteiktu attīstības un darbības izmaksas, veiktu vides pētījumus un konsultētos ar tuvumā esošajām kopienām, piemēram, Sunnyside, Arnold’s Cove, nāk pa nejaušību un Dienvidu ostu.
“Lielākoties lietas ir bijušas pozitīvas,” Mērfijs sacīja par atsauksmēm publisko sanāksmju laikā, piebilstot, ka Sunnyside radītās bažas izraisīja dizaina izmaiņas ar pārvades līniju.
Mērfijs sacīja, ka uzņēmuma amatpersonas ir bijušas sarunās ar potenciālajiem ūdeņraža klientiem Eiropā, un viņš ir pārliecināts, ka Ziemeļatlantija ļoti drīz parakstīs līgumu ar pircēju.
“Mēs zinām, ka šie līgumi ir tur,” viņš teica.
Wager tā ir kalnu cīņa par tādiem atbalstītājiem kā Narl, sacīja prof. Amit Kumar.
Viņš uzskata, ka galu galā būs pāreja uz zaļo ūdeņradi, kas tiek ražota no atjaunojamās elektrības, piemēram, vēja un hidro. Wager pagaidām viņš teica, ka visspēcīgākā iespēja ir “zilā” ūdeņradis, kas tiek ražots no dabasgāzes un metāna, un emisijas tiek notverti un glabāti pazemē.
Kumars sacīja, ka zilais ūdeņradis ir aptuveni trīs reizes lētāks nekā zaļais ūdeņradis.
“Zaļās ūdeņraža ražošanas tehnoloģija uzlabojas. Wager, manuprāt, tas joprojām prasīs apmēram 10 gadus, lai kļūtu ekonomiski,” sacīja Kumars.
Lejupielādēt mūsu Bezmaksas CBC ziņu lietotne Lai reģistrētos, lai brīdinātu brīdinājumus par CBC Newfoundland un Labrador. Noklikšķināt Šeit, lai apmeklētu mūsu galveno lapuAppuse
