Dažreiz lielākie atklājumi ir patiesībā reatklājumiem. Piemēram, Kanādā pētnieki atklāja Ziemeļamerikas vistālāk uz ziemeļaustrumiem esošo vilnas mamutu pēc tam, kad otrreiz apskatīja 1878. gadā pirmo reizi atklāto mamuta zobu.
Pētījumā, kas publicēts pagājušajā mēnesī žurnālā Kanādas zinātnes izdevniecībapētnieki analizēja nodilušu mamuta zobu, kas tika atrasts gandrīz pirms 150 gadiem uz salas Nunavuta— Kanādas ziemeļu teritorija. Rezultāti lika komandai pārklasificēt zobu, kas agrāk tika uzskatīts par Kolumbijas mamutu, par vecāka, auksti pielāgota vilnas mamuta paliekām. Pētījums atklāj šo indivīdu pēdējās dienās un atklāj, ka vilnas mamuti ir sasnieguši ievērojami tālāk uz austrumiem, nekā tika uzskatīts iepriekš.
Aizvēsturisks zobs
“Pamatojoties uz morfoloģiju, mēs piesardzīgi identificējam zobu kā vilnas mamuta trešā kreisā augšējā molāra nodilušu celmu (Mammuthus primigenius),” pētījumā raksta pētnieki.
Viņi atkārtoti pārbaudīja zoba morfoloģiju, datēja fosiliju un veica izotopu analīzes. Vienkārši sakot, izotopi ir viena un tā paša elementa dažādas versijas, un eksperti izmanto stabilu izotopu analīze cita starpā izpētīt senās diētas. Luiss Filips Betmens, pētījuma vadošais autors un Makgila universitātes Bioloģijas katedras maģistrants, izotopu analīzi salīdzina ar “augstas nozīmes zobārstniecību uz vērtīgām fosilajām atliekām”.
Izotopu testi atklāja, ka mamuts patērēja standarta ledus laikmeta veģetāciju, zāles un citus augus, lai gan tas, iespējams, dzīvoja starpleduslaiku intervals (laiks starp ledus laikmetiem bez lielām ledus loksnēm) pirms 130 000 līdz 100 000 gadiem, kad apgabalā bija līdzīga temperatūra kā šodien. Pārbaudes arī uzrādīja augstāku slāpekļa līmeni nekā gaidīts, kas liecina, ka dzīvnieks dzīves beigās varētu būt cietis no nepietiekama uztura.
Peek-a-mamuts
“Tagad, kad mēs zinām, ka šeit, iespējams, ir izplatījušies vilnas mamuti, ir ļoti vilinoši doties ārā un meklēt citus. Tie var parādīties visnegaidītākajās vietās!” Luiss Filips Betmens piebilda. Plašākā mērogā dokuments uzsver muzeju kolekciju ilglaicīgo vērtību. “Paraugam, kas glabāts gandrīz 150 gadus, joprojām ir noslēpumi, kas jāatklāj,” piebilda Betmens. “To izpēte var sniegt mums ieskatu par to, kā organismi attīstās un reaģē uz klimata pārmaiņām.”
Citiem vārdiem sakot, muzeju kolekcijas var kļūt par dāvanu, kas turpina dāvināt. Citā veidā es nezinu, kāpēc kāds būtu pārsteigts par ideju par vilnas mamutu, kas klīst tālāk, nekā gaidīts. Galu galā Manfrēds (pazīstams arī kā Menijs, ikviena mīļākais mamuts animācijas filmā Ledus laikmets) noteikti darīja visu iespējamo, lai atgrieztu cilvēkbērnu ģimenei. Varbūt šī zoba īpašnieks bija līdzīgā misijā.
