Grupa zemes īpašnieku Jaunskotijas austrumos pirmo reizi runā par savu iebildumu pret ambiciozo plānu Ziemeļamerikas pirmajā piekrastes patvērumā vaļiem, kas atvaļināti no atrakciju parkiem.
Taču viņu sūdzības par to, kā projekts ieguva provinces apstiprinājumu, ir krasā pretrunā ar divu citu zemes īpašnieku uzskatiem, kuri uzstāj, ka projekts ir guvis plašu atbalstu ārpus viņu mazā, okeāna krasta ciemata.
Pagājušajā nedēļā Jaunskotijas valdība izdeva kabineta rīkojumu, piešķirot ASV bāzētajam Vaļu patvēruma projektam uz 20 gadiem nomas tiesības uz 83 hektāriem Crown zemes un piekrastes ūdeņiem Vīna ostā, NS, kas iezīmēja soli uz priekšu daudz aizkavētajam, privāti finansētajam projektam.
Šomēnes projekts piesaistīja starptautisku uzmanību, kad Ontario štatā slēgtā tematiskā parka Marineland īpašnieki paziņoja, ka vairs nevar atļauties pabarot savas 30 belugas pēc tam, kad parkam tika liegta federālā atļauja pārdot vaļus pircējiem Ķīnā.
Tas izraisīja spekulācijas, ka dažus vaļus varētu pārvietot uz ierosināto Jaunskotijas patvērumu, taču būvniecība tur vēl jāsāk, un pirms pieciem gadiem izsludinātajam projektam joprojām ir vajadzīgas vairākas atļaujas un daudz līdzekļu, lai segtu 20 miljonu dolāru izmaksas.
Vīna ostā, piejūras kopienā, kas atrodas aptuveni 150 kilometrus uz austrumiem no Halifaksas, daži no tiem, kas iebilst pret projektu, ir iebilduši, ka premjerministrs Tims Hjūstons un viņa kabinets ignorēja provinces politiku, kas nosaka, ka kabinets nevar piešķirt kronas nomu, ja vien nav vienprātīgas ietekmēto zemes īpašnieku piekrišanas.
“Jūs esat zaudējuši jaunskotu uzticību”
Treisija Bērnsa-Ganjona un viņas māsa Morēna Freizere, kuru ģimenēm un citiem radiniekiem pieder šādi īpašumi, ceturtdien nosūtīja protesta vēstuli Hjūstonai, sakot, ka ir sašutušas.
“Jūs esat zaudējis jaunskotu uzticību, izvirzot ASV (organizācijas) intereses augstāk par īpašumu īpašniekiem šajā provincē,” teikts vēstulē. “Atcelšana no” vienprātīgas piekrišanas” ir nepamatota un procesuāli negodīga.”
Māsas saka, ka, ja svētnīca kļūs par realitāti, viņu ģimenes zaudēs piekļuvi okeānam, ierobežojot viņu iespējas makšķerēt un braukt ar laivām.
“Lūdzu, pastāstiet man, cik Jaunskotijas zemes īpašnieku uz 20 gadiem brīvi atteiktos no tiesībām uz ūdeni?” viņu vēstulē teikts. Abas sievietes stāsta, ka ir konsultējušās ar juristu.
Trešdien Hjūstona nāca klajā ar paziņojumu, ka bieži vien ir grūti panākt vienprātību.
“Mums vajadzēja nokļūt reālistiskā vietā,” sacīja Hjūstone. “Projektam ir neticami liels atbalsts reģionā un visā provincē, un mēs domājām, ka ar to ir pietiekami, lai virzītos uz priekšu ar nomu.”
Kad valdības pārstāvei piektdien tika lūgts atbildēt uz māsu apgalvojumiem, viņa norādīja uz Hjūstonas iepriekšējo paziņojumu.
Iedzīvotāju jautājums saņēma plašu atbalstu
Bērnss-Gagnons un Freizers apgalvo, ka būtu nepareizi uzskatīt, ka Vīna ostas projektam ir plašs atbalsts.
“Izņemot dažus izredzētos, lielākie zemes īpašnieki un visilgāk dzīvojošie kopienas iedzīvotāji ir pret,” teikts viņu vēstulē. “Mūsu ģimenei pieder lielākais zemes gabals, ko tieši skars šis projekts, un (mēs) šeit esam bijuši daudzās paaudzēs.”
Māsas ir Burnsu ģimenes locekļi, kas ir labi pazīstami Vīna ostas apgabalā. Viņu māte tur dzīvo lielāko daļu gada, tāpat kā tante. Lielai daļai paplašinātās ģimenes šajā rajonā ir kotedžas.
Projektam ir sava daļa atbalstītāju sabiedrībā un apkārtējā Sv. Marijas apgabala pašvaldībā.
Vietējā uzņēmuma īpašniece Tammija Vautoura, kas Vīna ostas iedzīvotāja kopš 2013. gada, sacīja, ka ir viena no četrām kopienas pastāvīgajām iemītniekiem. Viņai nepieder neviens no skartajiem īpašumiem, taču viņa teica, ka viņa apmeklē vaļu patvēruma vietu gandrīz katru dienu.
Vautoura, kurai pieder Beanie’s Bistro tuvējā Šerbrukā, NS, sacīja, ka ar Bērnsu-Ganjonu un Freizeru saistītie cilvēki pret projektu ir stingri pretrunā, taču viņa apgalvo, ka plašākas pašvaldības 2200 iedzīvotāju vidū ir plašs atbalsts.
“Mēs esam cīnījušies par šo projektu un turpināsim cīnīties, lai pārliecinātos par tā panākumiem,” viņa teica e-pastā. “Šis projekts mums ir vajadzīgs arī mūsu pašu panākumiem. Bez tā mēs turpināsim izgaist.”
Jaunskotijas valdība ir apstiprinājusi vairāk nekā 80 hektārus zemes un ūdens nomu provinces austrumu krastā grupai, kas vēlas izveidot Ziemeļamerikas pirmo vaļu rezervātu. Potenciālajam projektam joprojām ir jāsavāc nauda, jāsaņem federālās atļaujas un jāadoptē daži vaļi.
Vautour teica, ka dzīve var būt grūta lauku kopienā ar iedzīvotāju novecošanu un mazām nodarbinātības iespējām.
Apgabala lielākais darba devējs ir Sherbrooke Village — “dzīvs muzejs”, kurā desmitiem kostīmos tērptu tulku pastaigājas pa vietni, kurā attēlota ciema dzīve 19. gadsimta beigās.
“Mēs redzam, ka vairāk mūsu bērnu aizbrauc, jo nav iespēju palikt,” viņa sacīja. “Mums ir vajadzīgs kaut kas tāds, kas atbilst ekotūrisma nākotnei, kas ir ilgtspējīga nozare.”
Pārāk daudzus gadus Vīna osta ir bijusi tikai vieta, kur autovadītāji apstāties garā, lai gan gleznainā brauciena laikā starp Halifaksu un Bretonas ragu, sacīja Vautors.
“Neviens nepaliek. Neviens netērē. Neviens īsti neiesaistās tajā, kas patiešām ir viena no maģiskākajām jomām. (Šis projekts) ļaus mums sākt augt.”
Kad pirmo reizi tika paziņots par Vaļu patvēruma projektu, pašvaldība apsolīja savu atbalstu, sakot, ka tas varētu piesaistīt apmeklētājus un atbilst tās ilgtspējīgas attīstības un saglabāšanas mērķiem.
Projektu 2024. gada aprīlī atbalstīja arī Nova Scotia Mi’kaw Chiefs Asambleja. Tāpat tā valdē un padomdevēju vidū ir liels vaļu un delfīnu ekspertu saraksts no visas pasaules, tostarp daži augsta līmeņa profesori Dalhousie universitātē Halifaksā.
Džeiks Čisholms, Vīna ostas īpašuma īpašnieks un vietējais nekustamā īpašuma aģents, sacīja, ka atbalsta projektu, jo tas palīdzēs aizsargāt teritoriju no kalnrūpniecības un lielas attīstības.
Tāpat kā Vautours, viņš uzskata, ka svētnīca varētu veicināt ekonomisku pavērsienu, un viņš uzsvēra, ka projekts ir vēsturiska iespēja.
“Kāds gods un privilēģija būtu būt tā tuvumā un no tā mācīties,” viņš sacīja sestdien intervijā.
“Tas ir vienkārši fenomenāli. Tā būtu pirmā.”
VAIRĀK TOP STĀSTU
